Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/web.de
Koherers ir ierīce, kuru
izmanto elektromagnētisko viļņu reģistrēšanā. Tas galvenokārt tika
izmantots 19. gadsimta beigās radioviļņu uztveršanā.
1890.
gadā franču fiziķis un inženieris Eduards Branlijs izgudroja ierīci
elektromagnētisko viļņu reģistrēšanai, kuru nosauca par radiokonduktoru.
1894. gadā Branlija radiokonduktoru uzlaboja britu fiziķis Olivers
Lodžs, pievienojot tam periodiskas sakratīšanas pulksteņa mehānismu
jutības atjaunošanai. Uzlaboto ierīci Lodžs nosauca par kohereru. Krievu
fiziķis Aleksandrs Popovs 1895. gada 7. maijā Sanktpēterburgā Krievijas
fizikas un ķīmijas biedrības sēdē pirmoreiz demonstrēja uzlabota
koherera darbību, kam pulksteņa mehānisma vietā bija pievienots ar
releju savienots elektriskais zvans, nodrošinot koherera automātiskas
sakratīšanas iespēju, pienākot radioimpulsam. Par godu šim notikumam 7.
maijs PSRS (un tagad arī Krievijā) tika atzīmēts kā Radio diena.
Reklāma
Tas
sastāv no stikla caurulītes ar diviem elektrodiem. Caurulītē atrodas
sīkas metāla skaidiņas un koherera darbības pamatā ir elektriskās
izlādes ietekme uz metāla pulveri. Parastos apstākļos kohereram ir liela
pretestība, jo skaidiņām citai ar citu ir slikts kontakts.
Elektromagnētiskais vilnis rada kohererā augstfrekvences maiņstrāvu.
Starp skaidiņām pārlec sīkas dzirkstelītes, kuras sakausē skaidiņas.
Tāpēc koherera pretestība strauji samazinās no 100 līdz 200 reizēm. Ja
ierīci sakrata, tad atkal tai var piešķirt lielu pretestību. Pirmo
kohereru sakratīšanai pēc signāla uztveršanas izmantoja pulksteņa
mehānismu, bet vēlāk — elektrisko zvanu, lai nodrošinātu automātisku
uztveršanu. Elektromagnētiskā viļņa pienākšanas brīdī zvana ķēdi noslēdz
relejs. Līdz ar viļņa uztveršanu zvana darbība pārtraucas, jo zvana
āmuriņš iesit ne tikai pa zvana kausu, bet arī pa kohereru un aparāts
atkal sagatavots viļņa uztveršanai.
Mūsdienu radiouztvērējam ir
ļoti maz līdzības ar kohereru, tomēr tā galvenie darbības principi ir
tādi paši. Arī tagad radiouztvērējam ir antena, kurā pienākošais
elektromagnētiskais vilnis izraisa vājas elektriskās svārstības. Tāpat
kā kohererā, šo svārstību enerģija tieši netiek izmantota radiosignāla
uztveršanā. Vājie signāli tikai vada enerģijas avotu, kura baro tālāko
ķēdi. Tagad šādu vadību veic pusvadītāju ierīces.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
