Autors: Anna Katrīna Tērauda
Avots: Vilands.lv
Inflācija ir kļuvusi par būtisku faktoru patērētāju ikdienas dzīvē, ietekmējot ne tikai ekonomiku, bet arī cilvēku iepirkšanās paradumus. Baltijas valstīs un Eiropā kopumā vērojams cenu pieaugums, kas atspoguļojas patērētāju uzvedībā un maina veidu, kā tie tērē savus līdzekļus. Par patērētāju iepirkšanās paradumu tendencēm inflācijas ietekmē "StrongPoint" organizētajā "Baltic Retail Forum 2024" stāstīja patērētāju pētījumu uzņēmums "Nielsen IQ" (NIQ), uzsverot, ka patērētāji šajos apstākļos īpaši pievērš uzmanību mazumtirgotāju akciju piedāvājumiem un primāri izvēlas iegādāties pirmās nepieciešamības produktus.
Inflācijas ietekme uz Baltijas valstīm
Reklāma
Lai pielāgotos augošajām cenām, patērētāji sāk meklēt veidus, kā samazināt izdevumus un saglabāt finansiālo stabilitāti. Arī Baltijas valstu patērētāji saskaras ar inflācijas izaicinājumiem, bet situācija katrā valstī ir nedaudz atšķirīga. Kā liecina 2023. gada “Eurostat” dati, gan Latvijā, gan Igaunijā vidējais pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu līmenis ir par 2 % līdz 5 % augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES), kamēr Lietuvā vidējais cenu līmenis ir par nepilniem 4 % zemāks.
Neskatoties uz katras valsts cenu atšķirībām, patērētāju pirktspēja visā Baltijas reģionā ir samazinājusies, jo algas pieaug lēnāk nekā produktu un pakalpojumu cenas. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem par reālās algas izmaiņām, salīdzinot 2022. gada un 2023. gada pirmos ceturkšņus, Latvijā algu kāpums ir samazinājies par 13 %. Arī citās Baltijas valstīs ir vērojama algu kāpuma palēnināšanās tendence, taču tā ir procentuāli mazāka, jo reālā darba alga Igaunijā ir sarukusi par 6 %, bet Lietuvā par 5 %.
Mērķtiecīga pieeja un jaunas tirgus tendences
Patērētāji iepērkas pārdomātāk un pielāgo savus paradumus, lai pārvarētu cenu pieaugumu, sabalansējot savas vajadzības un tēriņus. Kā viena no jaunākajām pirkšanas tendencēm ir biežāka došanās uz dažādiem veikaliem, tajā pašā laikā samazinot pirkuma groza apmēru.
“Inflācijas radītās pārmaiņas patērētāju uzvedībā prasa inovatīvu pieeju arī no mazumtirgotājiem, tāpēc arvien vairāk uzņēmumu meklē risinājumus, lai pielāgotos jaunajiem pircēju paradumiem. “StrongPoint” mūsdienīgās tirdzniecības tehnoloģijas, piemēram, pašapkalpošanās kasu ieviešana, datu analīzes rīku izmantošana un lojalitātes programmu digitalizācija, ļauj veiksmīgi pielāgoties šiem mainīgajiem apstākļiem. Tās ne tikai optimizē uzņēmumu darbību, bet arī nodrošina efektīvas un izdevīgas iepirkšanās iespējas patērētājiem, kas arvien vairāk meklē izdevīgākos piedāvājumus un rūpīgi pārdomā iepirkumu groza saturu,” stāsta “StrongPoint” klientu servisa vadītājs Uģis Začs.
Jaunākais uzņēmuma “Nielsen IQ” pētījums* par patērētāju uzvedību Baltijas valstīs atklāj, ka patērētāji izvēlas biežāk apmeklēt veikalu, meklējot izdevīgākos piedāvājumus, tostarp zemākas cenas, lielākās akcijas un izdevīgākos zīmolus. Ja 2022. gadā Latvijā patērētājs pārtikas preču veikalu apmeklēja vidēji 12,7 reizes mēnesī, tad tagad apmeklējumu skaits ir pakāpeniski palielinājies līdz 13,2 reizēm. Tāpat arī kaimiņvalstīs veikalu apmeklējumu biežums audzis vidēji par vienu papildus veikala apmeklējumu mēnesī. Turklāt ir samazinājusies zīmola nozīme pārtikas produktu izvēlē. Pētījumā tika noskaidrots, ka 61 % no Latvijas respondentiem ir gatavi iegādāties lētākā zīmola produkciju, nekā pārmaksāt, izvēloties iemīļoto zīmolu.
Patērētāji pielāgojas inflācijas radītajām izmaiņām
Patērētājiem ir jāpielāgojas inflācijas radītajām izmaiņām. Lielākā daļa patērētāju aptaujā par iepirkšanās paradumiem atzīst, ka ir novērojuši cenu kāpumu un regulāri seko līdzi akcijām un veic cenu salīdzināšanu. 65 % Latvijas respondentu ir gatavi mainīt veikalus, kuros iepērkas, balstoties uz akciju piedāvājumiem.
Lai veiksmīgāk pārvarētu inflācijas radītos apstākļus un pielāgotos augošajām cenām, uzņēmuma “Nielsen IQ” pētījumā tika izcelts, ka patērētāji maina savas prioritātes, piemēram, izvēlas biežāk ēst mājās, nevis doties ieturēt maltīti kafejnīcā vai restorānā. Tāpat, lai racionalizētu produktu patēriņu, patērētāji cenšas iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces, izslēdzot mazāk nepieciešamas preces no patēriņa groza. Baltijas valstīs vidēji 71 % patērētāju izvēlas iegādāties tikai pašus nepieciešamākos produktus, lai pēc iespējas vairāk samazinātu savus tēriņus.
*Pētījumam “Inflation tracker Baltics 2022 un 2023” katru ceturksni ir veiktas nacionāli reprezentatīvas intervijas ar 16-64 gadus veciem valstu iedzīvotājiem tiešsaistē, izlases lielums – 1600 respondenti katrā valstī.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
