Autors: Europa.eu
Avots: Europa.eu
Eiropas jūru, upju un ezeru peldvietās ūdens kvalitāte 2013. gadā lielākoties ir bijusi augsta. Vairāk nekā 95 % no tām atbilda minimālajiem standartiem. Dati liecina, ka jūras ūdens kvalitātes rādītāji ir bijuši nedaudz labāki nekā iekšzemes ūdeņiem.
Kiprā un Luksemburgā visas peldvietas tika novērtētas kā izcilas. Šīm valstīm sekoja Malta (99 % gadījumu vērtējums "izcili"), Horvātija (95 %) un Grieķija (93 %). Starp tām ES dalībvalstīm, kur peldvietu ūdens kvalitāte visbiežāk atzīta par sliktu, bija Igaunija (6 %), Nīderlande (5 %), Beļģija (4 %), Francija (3 %), Spānija (3 %) un Īrija (3 %).
Reklāma
Gada ziņojumā par peldvietu ūdens kvalitāti Eiropas Vides aģentūra (EVA) izvērtē ūdens kvalitāti 22 tūkstošos peldvietu visā ES, Šveicē un pirmo reizi arī Albānijā. Līdz ar ziņojumu EVA ir publicējusi interaktīvu karti, kurā redzami katras peldvietas kvalitātes rādītāji 2013. gadā.
Vides komisārs Janess Potočniks sacīja: "Labi, ka Eiropā peldūdeņu kvalitāte joprojām ir augstā līmenī. Taču pret tik vērtīgu resursu kā ūdens mēs nevaram atļauties būt nevērīgi. Mums arī turpmāk jāaizsargā peldvietu un dzeramā ūdens kvalitāte, kā arī ūdens ekosistēmas."
Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Breininkss teica: "Eiropas peldvietās ūdens kvalitāte pēdējos divdesmit gados ir uzlabojusies, jo ūdenstilpēs vairs neieplūst tik daudz notekūdeņu. Pašlaik lielākā problēma ir akūts īstermiņa piesārņojums, kas rodas lietusgāžu un plūdu laikā. Tādos brīžos var pārplūst kanalizācijas sistēmas, un fekālās baktērijas no lauksaimniecības zemes var nokļūt upēs un jūrā."
Vietējās iestādes uzrauga situāciju vietējās pludmalēs, vācot analīžu paraugus pavasarī un visu peldsezonu. Peldvietu ūdens kvalitāti var novērtēt kā "izcilu", "labu", "pietiekamu" vai "sliktu". Vērtējot nosaka divu veidu baktēriju īpatsvaru, kas liecina par piesārņojumu no kanalizācijas vai lopkopības. Nokļūstot gremošanas traktā, šīs baktērijas var izraisīt slimības (vemšanu un caureju).
Peldvietu ūdens vērtējumā neņem vērā ne piedrazojumu un netīrību, ne arī citus aspektus, kas liecina par dabiskās vides apdraudējumu. Lai gan lielākajā daļā peldvietu ūdens ir pietiekami tīrs, lai nebūtu jāraizējas par cilvēku veselību, daudzu Eiropas ūdenstilpju ekosistēmas ir sliktā stāvoklī. Tas skaidri izpaužas Eiropas jūrās — nesen veiktā novērtējumā konstatēts, ka šīs ekosistēmas apdraud klimata pārmaiņas, piesārņojums, pārzveja un ūdens skābuma palielināšanās. Paredzams, ka šīs problēmas saasināsies.
Galvenie fakti par peldvietu ūdeni
Vairāk nekā 95 % peldvietu ūdens atbilda minimālajām prasībām, turklāt 83 % arī stingrākajiem izcilas kvalitātes kritērijiem. Tikai 2 % peldvietu ūdens kvalitāte bija slikta.
To peldvietu īpatsvars, kas izturēja minimālās prasības 2013. gadā, daudz neatšķīrās no 2012. gada rādītājiem. Tomēr izcila ūdens kvalitāte 2013. gadā tika konstatēta veselos 83 % peldvietu (salīdzinājumam — 79 % 2012. gadā).
Jūras pludmaļu ūdens kvalitāte bija nedaudz labāka nekā iekšzemes ūdeņiem — izcila kvalitāte tika konstatēta 85 % jūras pludmaļu. Slovēnijā un Kiprā visās jūras pludmalēs ūdens kvalitāte tika atzīta par izcilu.
Iekšzemes peldvietās ūdens kvalitāte, šķiet, ir nedaudz zemāka par vidējo. Luksemburga bija vienīgā valsts, kas saņēma izcilu novērtējumu par visām iekšzemes peldvietām, tai sekoja Dānija, kur par tādām atzina gandrīz 94 % iekšzemes peldvietu. Vācijā izcila ūdens kvalitāte konstatēta 92 % no gandrīz 2000 iekšzemes peldvietu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
