Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/pavilosta.lv
Pirmā 18 metrus augstā
bāka Akmeņragā uzbūvēta 1864. gadā. Akmeņraga bāka pārējo Latvijas bāku
vidū izceļas ar savu atrašanos kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām
visā Baltijas jūras piekrastē.
Tās gaisma atzīmē
akmeņainu, apmēram divas jūras jūdzes jeb 3,7 km garu sēkli, kurš
iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā. Jūras dziļums šajā sēklī ir
tikai nedaudz virs diviem metriem. Vieta, kur atrodas bāka, palikusi
turpat, bet piekraste gadu gaitā atkāpusies.
Reklāma

Neskatoties uz
to, ka šeit jau no 1879. gada dega navigācijas uguns, Akmeņrags
pieredzējis vairākas kuģa katastrofas. No tām zināmākā ir Latvijas
tvaikoņa Saratow uzskriešana uz sēkļa 1923. gada septembrī. Saratow 1919. gadā uz neilgu laiku kļuva par Latvijas pagaidu valdības mājvietu.
Pašreizējais
35 metrus augstais bākas tornis uzcelts 1921. gadā, bet iepriekšējo
bāku nopostīja I Pasaules kara laikā. Akmeņraga bākas divas bākugunis,
zaļā krāsā, iedegas reizi 7,5 sekundēs.
Interesentiem ir iespēja
uzkāpt Akmeņraga bākā pa vītņveida kāpnēm. Uzkāpjot bākā, paveras
fantastisks skats uz jūru un apkārtnes mežiem. Bāka ir Akmeņraga galvenā
rota. 2011. gadā realizējot projektu tika rekonstruēts ceļš līdz
Akmeņraga bākai.
Tālu aiz Akmeņraga robežām izskanējusi
informācija par unikālo dzintaru un akmeņu kolekciju, kuru vāc bākas
uzraudze. 2013. gadā atjaunots gan iekšējais, gan ārējais krāsojums.
Plašāka informācija par bāku atrodama liepaja.travel.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.