Kocēnu Kultūras namā apskatāma Sandras Semenkovičas gleznu izstāde «Gadalaiki»

Autors: Līga Tarbuna
Avots: Valmierasnovads.lv

Kocēnu Kultūras namā līdz 4. jūnijam apskatāma Sandras Semenkovičas gleznu izstāde “Gadalaiki”. Mākslinieces gleznās dominē ziedi un ainavas, kas radītas, iedvesmojoties no dabas, dārza un meditācijas.

Sandra Semenkoviča: “Domāju, ka gleznot var katrs, vajag tikai iedvesmu, krāsas un uz kā gleznot. Mēs esam radoša un talantīga tauta. Vieni glezno, citi savu prieku izdzied Dziesmusvētkos, iecep maizes kukulī, ieauklē bērnos, ieada zeķēs un cimdos, ieauž jostās. Cilvēka dzīve ir kā ceļš – vienam taisns, kā uz mērķi izšauta bulta, citam – līkumots, ar šķēršļiem un pārbaudījumiem, kāds kalnā kāpj pa spirāli vai varbūt pa kāpnēm debesīs pie zvaigznēm pēc iedvesmas, pēc mūzikas vai zvanu skaņām…Lai kāds katram ir ceļš, galvenais ir saglabāt savu vertikāli, saglabāt šajā neparastajā laikā sevi. Ar gaišām domām, ar galvu debesīs un stingru pamatu, pamatīgumu, ar saknēm zemē.”

Reklāma

Māksliniecei savu vertikāli saglabāt palīdz daba, krāšņās debesis, gadalaiku maiņa un zemes smarža. Šī vertikāle uzrunā skatītāju katrā no viņas gleznām. Ne velti Imants Ziedonis ir mākslinieces mīļākais dzejnieks.

“Tev pamats drošs – tā tava zeme ir,

Tie zaļumi un dubļi, ko mēs bridām,

Un droša debess, tajā zvaigznes mirdz.

Tu tikai sevi pasargā (pa vidam)

Tik sevi pasargā – mēs vidu veidojam!

Mēs esam vadi, ceļi, stīgas, stari,

Un pārējam nav nozīmes nekam,

Tik tam, ko

augšup-lejup-augšup dari.” (I. Ziedonis)

Katra glezna ir daļa no Latvijas dabas, daļa no Sandras dvēseles. To galvenais nodoms ir spēcināt un iedvesmot izstādes apmeklētājus, kā arī dalīties mūsu kopīgajā dzimtenes mīlestībā un kluss aicinājums katram droši turēt savu vertikāli.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Izstāde Kocēnos

Citi raksti par šo tēmu:

14. jūlijs vēsturē: Kuldīgā svinīgi atklāj parkūra laukumu (13.07.2022)

12. jūlijs vēsturē: Berlīnes lāči ierodas Rīgā (11.07.2024)

12. jūlijs vēsturē: Dienasgaismu ierauga Rūdolfa Blaumaņa «Velniņi» (11.07.2022)

Ar rīta sauli svin Dainu kalnu 40. dzimšanas dienu - Foto (09.07.2025)

11. jūlijs vēsturē: Pirmo reizi pieminēti Cēsu pilsētas nocietinājumi (09.07.2023)