8. janvāris vēsturē: kosmosā palaiž bezpilota raķeti ar Mēness izpētes staciju

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia.org

Zinātniskie sasniegumi ļāvuši Visumā nojaukt daudzas robežas un pateicoties tiem, ik dienu tiek gūtas atbildes uz iepriekš neskaidriem jautājumiem.

2019. gada janvāra pirmajās dienās Ķīna ziņojusi, ka uz Mēness tumšās veiksmīgi nosēdinājusi pašgājēju robotu, kas ir pirmais šāda veida mēģinājums un tas tiek uzskatīts par nozīmīgu soli kosmosa izpētē.

Reklāma

Bet, atskatoties nedaudz senākā vēsturē, 1973. gada 8. janvāris zīmīgs ar to, ka PSRS kosmosā tika palaista bezpilota raķete ar Mēness izpētes staciju, kurai līdzi tika nests arī otrais Mēness visurgājējs, kam vajadzēja savākt dažādus zinātniskās informācijas lielumus - gan par pavadoņa virsmas struktūru, gan par Saules starojumu un magnētisko lauku. 15. janvārī Luna-21 ievērojami samazināja augstumu un stacija maigi nosēdās uz Mēness virsmas.

Luna-21 uz Mēness nosēdās aptuveni mēnesi pēc Apollo-17 misijas un tās abas pētīja aptuveni to pašu Mēness reģionu, jo Luna-21 nosēdās Le Moņjē krāterī starp Miera jūru un Vērša kalniem. Kādas starptautiskas konferences laikā amerikāņu zinātnieki padalījās ar savā rīcībā esošajiem fotoattēliem no Apollo-17 nolaišanās brīža un PSRS zinātnieki attēlus izmantoja visurgājēja vadīšanas laikā, jo nosēšanās brīdī tā navigācijas ierīces tika bojātas.

Luna-21 varēja uzņēma veiksmīgus attēlus un četru savas darbības mēnešu laikā tas uz Zemi atsūtīja 86 panorāmas skatus un 80 tūkstošus kadru. Kopā Luna-21 nobrauca 42 kilometrus pa Mēness virsmu, kas bija jauns rekords.

Runājot par citiem sasniegumiem, kas saistīti ar Mēness izpēti, 2019. gada 20. jūlijā apritēs jau 50 gadi, kopš uz mēness pirmo reizi savu soli spēra cilvēks, sakot leģendāro frāzi "Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens cilvēcei".

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.