No leģendāriem aktieriem līdz ietekmīgiem politiķiem un pelnošiem mūziķiem – pasaulē netrūkst atpazīstamu personu, kuras paralēli profesionālajai karjerai pievērsušās arī aizraujošiem hobijiem, kā, piemēram, ēst gatavošanai, dārzniecībai vai biškopībai, vēsta kanāls “National Geographic”.
Reklāma
Biškopība, neskatoties uz tās specifiku, piesaista dažādu profesiju pārstāvjus, tostarp pasaules mēroga slavenības. Protams, starp saspringtu filmēšanas grafiku, rokgrupas turnejām vai pirmās lēdijas pienākumiem brīvo laiku atrast nav viegli, bet, kā izrādās, daudzi to izvēlas veltīt, lai rūpētos par bitēm savā pagalmā.
Kopš 2017. gada ik gadu 20. maijā tiek atzīmēta Pasaules bišu diena. Šajā dienā 1734. gadā dzimis biškopības aizsācējs, slovēnis Antons Janša. Starp citu, tieši Slovēnija bija tā valsts, kas 2017. gada decembrī ANO dalībvalstu sanāksmē izteica priekšlikumu pasludināt 20. maiju par Pasaules bišu dienu.
Šīs dienas mērķis ir atzīt bišu un citu apputeksnētāju lomu ekosistēmā. Arī kanāls “National Geographic” aicina godināt Pasaules bišu dienu un iepazīt sabiedrībā zināmas personas, kuras vieno aizraušanās ar bitēm!
Biškopība vilinājusi jau senos grieķus
Grieķu filozofs un zinātnieks Aristotelis ir pazīstams kā “bioloģijas tēvs” un tā nav nejaušība. Viņu ļoti aizrāva dabas pasaule, īpaši savvaļas dzīvnieki un, kā izrādās, arī bites.
Viņš bija viens no pirmajiem, kurš novēroja bišu stropa struktūru, tostarp bišu mātes jeb “karalienes” lomu. Viņš turēja medus bites primitīvos stropos un aprakstīja savus novērojumus grāmatā “Dzīvnieku vēsture”.
Lai arī daudzi viņa secinājumi bija pamatoti, jāatzīst, ka netrūka arī mītu, kas pēc tam tika nodoti nākamajām paaudzēm un vēl ilgi saglabājās cilvēku prātos. Piemēram, viņš apgalvoja, ka bites nedzemdē un nedēj, bet atrod savus mazuļus ziedos, vai ka bišu māte, ko mēs pazīstam kā “karalieni”, patiesībā ir “karalis”.
Aristotelis arī ticēja, ka medu nemaz negatavo bites, bet ka tas tiek destilēts no rasas vai iespējams pat maģiski nokrīt no gaisa. Vēl viens viņa minējums bija, ka bites dzīvo septiņus gadus. Īstenībā vidējais bites mūža ilgums ir vien septiņas nedēļas.
Savukārt par “medicīnas tēvu” dēvētais grieķu ārsts un filozofs Hipokrāts saviem pacientiem ieteica medu un ziedputekšņus izmantot kā līdzekli pret dažādām slimībām. Arī viņš šim nolūkam bija ierīkojis bišu stropus un ievāca to saražotās “brīnumzāles”.
Viņš ir viens no bitēm
Viens no “skaļākajiem” bišu aizstāvjiem ir godalgotais amerikāņu kinoaktieris Morgans Frīmens. Viņš aktīvi iestājas par bišu aizsargāšanu un dara to publiski. Turklāt Frīmens arī ir viens no “bagātākajiem” draviniekiem – viņam šobrīd pieder vesela bišu ferma. Kaislīgā aizraušanās sākās 2014. gadā, kad aktieris iegādājās 26 bišu saimes un izvietoja stropus savā Misisipi štata īpašumā.
Par sava 50 hektārus plašā Misisipi rančo pārveidošanu par bišu paradīzi Frīmens stāstīja komiķa Džimija Falona šovā “The Tonight Show Starring Jimmy Fallon”. Viņš arī minēja, ka biškopības laikā neizmanto nekādu aizsardzības ekipējumu, jo “rezonē” un “kļūst par vienu no bitēm”.
Viņa aktivitāte kalpo kā atgādinājums visiem citiem par to, cik svarīgi ir aizsargāt un saglabāt dabisko pasauli. Tieši no Frīmena drosmi un iedvesmu smēlās britu televīzijas raidījumu vadītājs un žurnālists, plašāk pazīstams kā ilggadējs televīzijas šova “Gāzi grīdā!” (“Top Gear”) vadītājs, Džeremijs Klārksons.
Arī viņš ir sācis nodarboties ar biškopību, jo uzskata, ka bites ir “visa stūrakmens” un “planētas pamatakmens suga”. Klārksons šobrīd ir lepns ceturtdaļmiljona bišu īpašnieks. 21 dienā viņa 250 tūkstoši bišu spēj saražot deviņus kilogramus medus.
Bitenieks, kurš uzkāpa pasaules augstākajā kalnā
1953. gada 29. maijā jaunzēlandietis Sers Edmunds Hilarijs un viņa gids, šerpa Tenzings Norgajs, kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas stāvējuši Everesta virsotnē. Tas, ko daudzi nezina – ekspedīcija nemaz nebūtu bijusi iespējama, ja Hilarijam nebūtu bijis darba. Kas bija viņa ikdienas nodarbošanās? Biškopība!
Pirmos trīsdesmit savas dzīves gadus viņš pavadīja, strādājot ģimenes bišu fermā. Kopā viņiem bija 1200 bišu stropu. Kaut arī tas bija tikai sezonāls darbs, Hilarijam un viņa brālim Reksam tas bija galvenais ienākumu avots. Biškopības bizness faktiski nodrošināja visu nepieciešamo kapitālu slavenajai Everesta iekarošanas misijai.
Pārsteidzošā kārtā, strauji iegūtā slava Hilariju nepadarīja lepnu. Pēc vēsturiskā varoņdarba viņš atgriezās pie smagā, fiziskā darba tēva fermā un turpināja rūpēties par savām gadu desmitiem lolotajām lidotājām.
Kanālā “National Geographic” trešdien, 22. maijā, plkst. 16.30, būs skatāma dokumentālā filma “Ekspedīcija Everests”, kas stāstīs par desmitiem zinātnieku revolucionāro misiju uz Everesta virsotni, lai uzstādītu pasaulē augstāko meteoroloģisko staciju.
Bites, kurām jāpabaro viss Baltais nams
Laikā, kad Mišela Obama bija pirmā lēdija, viņa Baltajā namā izveidoja bišu stropu kā daļu no savas vides aizsardzības iniciatīvas. Tās mērķis bija veicināt vides ilgtspējību un mudināt cilvēkus atbalstīt apputeksnētājus, kā, piemēram, medus bites.
Mišelas Obamas Baltā nama dārzā izveidotais strops un tā čaklās iemītnieces joprojām ražo medu ASV prezidenta rezidences virtuvei un ir šefpavāra galvenais medus avots, neskatoties uz to, ka Obamas jau vairākus termiņus nesaimnieko Baltajā namā.
Jāatzīst, ka šīs ir patiešām aizņemtas bites! To pienākumos ir ne vien apgādāt visus nama iemītniekus un viesus ar saldo gardumu, bet arī sludināt pasaulei, cik svarīgi ir dzīvot videi draudzīgi, uzlabot uztura paradumus un izglītot sabiedrību par pārtikas izcelsmi. Turklāt Obamas interese par biškopību iedvesmoja arī daudzus citus pievērsties šim hobijam.
Dikaprio un citi pasaulslaveni dravinieki
Citu slavenu amerikāņu dravinieku vidū ir tādas superzvaigznes kā šarmantais aktieris Leonardo Dikaprio, kurš savā piemājas dārzā ierīkojis vairākus bišu stropus, lai aizmuktu no Losandželosas steigas un burzmas. Ir ziņots, ka popdīva Bejonse ir īpašniece vairāk nekā 80 tūkstošiem bišu, kas gadā saražo simtiem medus burciņu.
Arī leģendārās rokgrupas “Red Hot Chili Peppers” basģitārists Maikls Balzarijs jeb Flī, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “blusa”, brīžos, kad neatrodas uz skatuves, nododas biškopībai. Viņš ar saviem trim bišu stropiem regulāri lepojas sociālajos medijos, jokodams, ka blusas un bites, kā izrādās, lieliski sadzīvo.
Savukārt Holivudas zvaigzne, aktrise Skārleta Johansone, sāka nodarboties ar biškopību pēc tam, kad no kolēģa, aktiera Semjuela Lī Džeksona, saņēma dāvanā bišu stropu, kas bija pilns ar bitēm.
Jāatzīmē, ka tā nebija parasta dāvana, bet gan apsveikums viņas kāzās ar nu jau bijušo vīru, aktieri Raienu Reinoldsu. Johansone atzina, ka dāvana bijusi viņai ļoti nozīmīga. Jau pirms tās saņemšanas aktrise bija interesējusies par biškopību un ar Džeksonu diskutējusi par bišu globālo apdraudējumu. Šobrīd viņa izmanto pašas bišu saražoto medu kā bioloģisku ādas kopšanas līdzekli.
Ar kuru saprasties vieglāk – cilvēku vai bišu karalieni?
Prinča Viljama sieva, Velsas princese Katrīna visai ātri iemantoja karalienes Elizabetes II (1926–2022) uzticību. Abas kopā piedalījās dažādos oficiālos pasākumos un sabiedriskās aktivitātēs.
Kad Elizabetes II cieņa bija nopelnīta, Katrīna pievērsās mīlestības izrādīšanai kādai citai karalienei, pareizāk – karalienēm. Viņa uzņēmās rūpes par bišu stropiem karaliskās ģimenes rezidencē Vindzoras pilī. Šobrīd karaliskās bites mājo jau arī citos britu karaļnama īpašumos visā Lielbritānijā.
Princese Katrīna, raksturodama savu jauno hobiju, sacīja, ka “bites ir vitāli svarīgas dabiskajai pasaulei un ir būtiska mūsu trauslās ekoloģijas sastāvdaļa”. Viņa ir arī pirmā ieceltā labdarības organizācijas “Bees for Development” prezidente. Tās mērķis ir mazināt nabadzību ar biškopības palīdzību. Katru gadu līdzekļi, kas iegūti, pārdodot Kornvolas hercogienes medus ražu no viņas Viltšīras stropiem, tiek ziedoti labdarībai.
Nav daudz biškopju, kurus pazīst visa pasaule tāpēc, ka viņi ir biškopji. Tiem, kas vēlas kļūt slaveni, visdrīzāk būtu jāizvēlas kāda cita nodarbošanās – jākļūst par aktieri, komiķi vai satura veidotāju sociālajos tīklos. Bet kā hobijs tas ir izcils, turklāt nav nemaz tik sarežģīts!
Tie, kas vēl tikai apsver domu ierīkot savu bišu stropu, var sākt ar ko pavisam vienkāršu, piemēram, dārzā iestādīt bitēm draudzīgus ziedus – saulespuķes, lavandas, starp citu, arī gurķus. Ja dārza nav, tas nekas – arī balkons vai palodze būs izcili piemērota. Vēl var nodrošināt nelielu ūdens avotu, kur bitēm padzerties.
Kanāls “National Geographic” sveic visus Pasaules bišu dienā un aicina vairāk uzmanības pievērts mūsu čaklajiem lidojošajiem draugiem!
