7 vietas daudzveidīgas ainavas baudīšanai Veclaicenē

Autors: Elīna Kola
Avots: Visitaluksne.lv

Dabā pavadītajam laikam ir pozitīva ietekme uz mūsu veselību un labjūti. Soļošana un kāpšana uzlabo sirds un asinsvadu veselību, bet dabas ainu vērošana palielina koncentrēšanās spēju. Baudot Latvijas simbolisko ainavu Aizsargājamā ainavu apvidū “Veclaicene” izmanto iespēju pakāpties augstāk, lai saskatītu un izbaidītu skatu uz lielpauguriem, varenajiem mežiem un gleznainajiem Kornetu-Peļļu gravas ezeriem.

Plašu skatu perspektīva pavērsies pakāpjoties Latvijas ceturtajā augstākajā lielpaugurā – Dēliņkalnā (271,5m)  un tā virsotnē esošajā 27 metrus augstajā skatu tornī. Turklāt katram tēvam kopā ar dēlu un dēlam kopā ar tēvu kaut reizi mūžā ir jāuzkāpj Dēliņkalnā.

Reklāma

Savukārt drusku pakāpjoties stāvajā Drusku kalnā saskatīsi  Baltijas augstāko virsotni Lielo Munameģi. Apkārtnes pauguros orientēties palīdzēs kalna virsotnē uzstādītais panorāmskata stends.

Skatīšanās uz kokiem mazina stresu un uzlabo garastāvokli. 63% no aizsargājamās teritorijas aizņem meži. Dažāda vecuma un struktūras, meža ainava ar skatu uz Palpiera ezeru paveras no skatu platformas “Alnis” un nostāstiem apvītā Naudas akmens.

Iegriežoties saimniecībā Pauguri pie kokamatnieka Jāņa Vīksnes varēsiet izbaudīt atpūtu piknika vietā ar amatnieka veidotiem objektiem un skatu platformu no kuras paveras skats uz tepat esošo Igauniju.

Turpinot pakāpties, iegriezies Latvijas augstākajā baznīcā virs jūras līmeņa – Opekalna baznīcā, lai izbaudītu apkārt valdošo mieru un uzkāpjot baznīcas tornī iegūtu savā kolekcijā vēl vienu skaistu skatu.

Dienas noslēgumā pēc neliela kardiortreniņa uzkāpjot Dzērves kalna skatu tornī Kornetos, apbalvo sevi ar saulrietu pār gleznaino Veclaiceni un upei līdzīgo Pilskalna ezeru.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

14. jūlijs vēsturē: Kuldīgā svinīgi atklāj parkūra laukumu (13.07.2022)

12. jūlijs vēsturē: Berlīnes lāči ierodas Rīgā (11.07.2024)

12. jūlijs vēsturē: Dienasgaismu ierauga Rūdolfa Blaumaņa «Velniņi» (11.07.2022)

11. jūlijs vēsturē: Pirmo reizi pieminēti Cēsu pilsētas nocietinājumi (09.07.2023)

Svētdien Skulptūru dārzā norisināsies «Pēcpusdienā lieliem un maziem» (07.07.2025)