Autors: Egita Volinska
Avots: Tukumamuzejs.lv
Tukuma muzeja krājums papildināts ar divu 17. gadsimta sākuma skārda lentes cizelēto vainagu atdarinājumiem, ko pēc arheoloģiski iegūtiem oriģinālu fragmentiem izgatavojis Latvijas Tautas daiļamata meistars, Rīgas Tautas lietišķās mākslas studijas “Cilnis” vadītājs, Amatniecības kameras juvelieru amata meistars, Longins Švirevičs.
Skārda lentes cizelētie vainagi Latvijā ir nēsāti pavisam īsu laika sprīdi – 16.gs. beigās un 17.gs. sākumā. 1974. gadā šāda vainaga fragmenti atrasti Jaunpils muižas pagalmā savrupos izrakumos, ko veicis Arvīds Gusārs (1906–1995), Latvijas Vēstures muzeja darbinieks, pētnieks, fotogrāfs, arheoloģisko senlietu zīmētājs. Šos fragmentus 2019. gadā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta krājumā pētnieces Mg.hist. Iritas Žeieres vadībā pētīja Tukuma Audēju darbnīcas vadītāja Vineta Šulca un rotkalis Longins Švirevičs. Konsultācijas vainaga izgatavošanā sniedza arī arheologs Dr. hist. Rūdolfs Brūzis. Izgatavošanas procesā tika organizēta plašāka Tukuma muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbinieku diskusija par 17. gadsimta apģērbiem, kurā piedalījās arī etnogrāfe Dr. hist. Anete Karlsone un mākslas zinātniece Mg. art. Ina Līne.
Reklāma
Jaunpils vainaga atdarinājums izgatavots, pielietojot senu amatniecības paņēmienu – cizelēšanu. Meistars ar speciāli izgatavotiem tērauda kaltiņiem un maza āmuriņa palīdzību katru ornamenta fragmentu uzmanīgi “iesita” skārda lentē tam paredzētajā vietā. Longins Švirevičs šo seno metālmākslas amatu – cizelēšanu – apguvis no metālmākslinieka Arnolda Viļa Naika (1908–1991).
Vainaga iekšpusē iestrādāta gluda, notīrīta bērza tāss odere vienā gabalā (bērza tāss iegūta Līgatnē no tāšu meistariem Kaspara Zvirbuļa un Madaras Putnas-Zvirbules). Pāri bērza tāss pamatnei aplikts un cieši savilkts vilnas audums madaru sārtā krāsā. Vineta Šulca sagatavoja un nokrāsoja dziju ziemeļu madaru jeb rūbiju saknēs un uzauda audumu abpusējā diognālā četrnīšu trinīša tehnikā. Audums tāss ārpusē pa vidu savilkts kopā ar linu diegu, auduma abi gali ielocīti un sašūti kopā ar vilnas dziju. Pāri oderei pārliekta cieši savilkta cizelētā skārda loksne, abi skārda gali pārlikti viens otram, aizmugurē sastiprināti ar dzeltena metāla stiepli, tā 4 vietās aizmugurē izdurta cauri skārdam un oderei. Vainaga skārda malas (augšējā un apakšējā) ielocītas uz iekšpusi tā, lai, savelkot kopā skārda lenti ar oderi, vainaga maliņas noturētos viscaur vienādi stingri – ar nedaudz redzamu oderes audumu gan augšmalā, gan apakšmalā.
Tukuma novada pašvaldības atbalstītā projekta “Tukuma novada tautastērpu kolekcijas papildināšana” ietvaros ir tapis ne tikai Jaunpils, bet arī Džūkstes skārda lentes cizelētais vainags. Īpatnēja skārda lentes vainaga fragmenti 1934. gadā atrasti Džūkstes “Sīkmaņu” viensētas teritorijā kādā apbedījumā, kas bija atklājies grants ieguves rezultātā. Arī Džūkstes vainaga atdarinājumu pēc līdzīgas tehnoloģijas 2020. gadā izgatavoja Longins Švirēvičs.
Abi skārda lentes vainagi ir apskatāmi Tukuma muzeja 85. gadu jubilejas izstādē “ARTEFACTUM” Durbes pilī, M. Parka ielā 7, Tukumā, līdzās arheoloģiskajām senlietām un Tukuma novada tautastērpu kolekcijai, ko darinājušas Tautas lietišķās mākslas studijas “Durbe” audējas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
