Foto: 1929. gada 5 latu monēta
Sākot ar jūliju, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē „Nauda Latvijā gadsimtu ritumā” aplūkojama ievērojamajam cariskās Krievijas un Latvijas naudas zīmju dizaineram Rihardam Zariņam (Zarriņš; 1869–1939) veltīta vitrīna, kurā izstādītas pēc viņa metiem kaltās monētas, skices, kā arī daļa no neīstenotajiem projektiem.
Rihards Zariņš dzimis Valmieras apriņķa Viļķenes pagasta Ķieģeļu muižā 1869. gada 29.jūnijā. Bērnība un pirmie skolas gadi pagāja Līgatnes apkārtnē, vēlāk vecāki pārcēlās uz Latgali. Pēc Grīvas vācu skolas beigšanas R. Zariņš devās uz Pēterburgu, kur l886. gadā iestājās Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā, bet 1888. gadā kļuva par Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas audzēkni. 1895. gadā R. Zariņš pabeidza Štiglica skolu un ieguva stipendiju izglītības papildināšanai ārzemēs. Viņš devās uz Vācijas un Austrijas mākslas centriem. 1899. gadā atgriezās Pēterburgā un sāka strādāt Krievijas Valstspapīru spiestuvē (Экспедиция заготовления государственных бумаг), kur darbojās līdz 1919.gadam, būdams gan spiestuves mākslinieciskais, gan tehniskais direktors. R. Zariņš izstrādājis metus daudziem Krievijā izlaistiem vērtspapīriem – naudas zīmēm, pastmarkām, obligācijām.
Izcilākās Krievijas banknotes, kas pasaulē tiek uzskatītas par mākslinieciskiem šedevriem, ir R.Zariņa zīmētās valsts kredītbiļetes ar 500 rubļu nominālvērtību (t.s. petruškas), kuras izlaistas 1898. un 1912. gadā, un ar 100 rubļu nominālvērtību (t.s. katjeņkas), kuras izlaistas 1898. un 1910. gadā.
Atgriezies Latvijā, Rihards Zariņš izveidoja Latvijas Valstspapīru spiestuvi un bija tās pārvaldnieks no l9l9. gada līdz l933. gadam. Viņš pievērsās arī pedagoga darbam, vadot grafikas meistardarbnīcu Mākslas akadēmijā (1921–1938), ir viens no Numismātu un filatēlistu nodaļas (1927.g.) dibinātājiem un tās valdes loceklis, kas darbojās pie Rīgas Latviešu biedrības.
R. Zariņš izstrādājis metus šādām naudas zīmēm: 5 latu sudraba monētai un visiem 1.izlaiduma santīmiem, kā arī papīra naudas zīmēm – 5, 10, 25 kapeiku, 500 rubļu, 10 latu pagaidu un 100 latu bankas zīmei, 1925.gadā – 10 latu, 1926. gadā – 5 latu, 1933. un 1934.gadā – l 0 latu, 1935. un 1936. gadā – 20 latu valsts kases zīmei.
Apbalvots ar 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1926) un 3. šķiras Zviedrijas Vāsas ordeni.
R. Zariņš miris 1939. gada 21. aprīlī Rīgā, apbedīts Meža kapos.
Zīmējums: Zelma Brauere (1900–1977) – 5 latu sudraba monētas tautumeitas attēla prototips. Riharda Zariņa zīmējums (1929). (Privātkolekcija)
_______________________________
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir lielākā latviešu tautas muzejisko vērtību krātuve. Tas dibināts 1869. gadā kā Rīgas Latviešu biedrības muzejs. Kopš 1920. gada muzejs atrodas Rīgas pilī. 1924. gadā tas ieguvis valsts muzeja statusu. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme. Muzeja kolekcijās ir gandrīz 1 000 000 priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u.c. Latvijas vēstures liecības.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
