29. marts: Krievija pārdod Aļasku ASV par 7,2 miljoniem ASV dolāru

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/ Historynet.com

29.marts ir datums, kas pasaules ģeogrāfijas vēsturē iegājis ar slavenu un pretrunīgi vērtētu darījumu – 1867. gadā šai dienā Krievija Amerikas Savienotājām valstīm pārdeva Aļasku.  

Aļaska  pēc platības ir lielākais ASV štats. Pateicoties dabas resursiem, Aļaska ir arī  viens no turīgākajiem štatiem. Aļaskas administratīvais centrs ir Džūno. Aļaskai ir sauszemes robeža ar Kanādu, tas ir, ar Britu Kolumbijas provinci un Jukonas teritoriju. Aļaska ir vienīgais ASV štats, kam ir robeža ar Krieviju. Tā ir jūras robeža, kas ir novilkta caur Beringa šaurumu.

Reklāma

Aļasku, kuru jau tūkstošiem gadu apdzīvoja pirmiedzīvotāji, "atklāja" un  sākotnēji centās kolonizēt Krievija, bet 1867.gadā par 7,2 miljoniem ASV dolāru to pārdeva ASV, jo nespēja sabalansēt savu budžetu Krimas un turku karu dēļ. Krievijas agresīvā ārpolitika to bija arī sanaidojusi ar kādreizējo sabiedroto- Angliju, kuras milzīgā kolonija Kanāda tieši robežojās ar Aļasku. Krievija baidījās, ka var Aļasku zaudēt Anglijai vispār bez atlīdzības, ja tā nolemtu iebrukt no Kanādas puses (Anglija gan to nekad nedarīja). Krievijai nebija nekādu iespēju Aļaskai militāri palīdzēt. Kā raksta pat tālaika pašas Krievijas avoti, "krievu kolonizatori" bija sanaidojušies arī ar vietējiem pamatiedzīvotājiem, jo regulāri tos aplaupīja, uzspieda smagas klaušas (pamatā kažokādu veidā), kā arī nereti nogalināja nepaklausīgos un izvaroja to sievietes, tādēļ pat bez ārēja iebrukuma krievu kolonistus varētu iznīcināt pamatiedzīvotāji.

Pārdošanas darījumu kārtoja Krievijas tā brīža talantīgais finanšu ministrs un imperatora padomnieks grāfs Mihails fon Reiterns, kura senči cēlušies no Rīgas.

Vairums amerikāņu sākotnēji šo pirkumu vērtēja kā naudas izšķērdēšanu par "klinšu un ledus kluci". Ir saglabājušās ziņas, ka, lai tos pārliecinātu par pirkumu, Krievijas puse caur saviem diplomātiskajiem kanāliem vairākiem ietekmīgiem ASV politiķiem samaksāja kukuļos apmēram $140,000, jeb aptuveni 2% no pirkuma summas.

Attieksme pret Aļasku radikāli mainījās divdesmit gadus vēlāk - 1896.gadā, kad tur tika atklāts zelts. Daudzi cilvēki devās uz Aļasku cerībā kļūt bagāti. Dažu gadu laikā iztērētais tika atgūts ar uzviju.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

aļaska krievija zelts asv