Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/History.com
Pasauli var apceļot dažādi - mūsdienās visērtāk to var izdarīt ar auto, lidmašīnu, autobusiem vai vilcieniem, taču pirms šiem tehniskajiem pārvietošanās līdzekļiem cilvēki meklēja visdažādākos veidus, kā izzināt pasauli pat tas, ja pārvietošanās veids pārbaudīja spēkus līdz pat to izsīkumiem. Viens no šādiem avantūristiem bija amerikānis Tomass Stīvens, kas 1887. gada 7. janvārī pirmais pasaulē pabeidza velobraucienu apkārt zemeslodei.
Pierasts, ka mūsdienās lielas pārmaiņas un izaicinājumus bieži vien uzņemamies tad, kad rodas zināmas grūtības un strupceļi pašu dzīvēs. Kad tapa zināms, ka Tomass Stīvens piepelnījies, importējot britu darbaspēku, viņu padzina no darba dzirnavās. Stīvens palīdzēja iekārtot savus tautiešus jaunā darbā, pretim prasot daļu no viņu algas. Šāda veida uzņēmējdarbība Amerikas Savienotajās valstīs netika atbalstīta, tādēļ Tomass Stīvens spēra kardinālu soli un nolēma doties pasaulē.
Reklāma
Pirms sava ceļojuma viņš īpaši neizcēlās - bija vidēja auguma, ūsains vīrs, parastā kreklā un biksēs. Tomēr, bruņojies ar vienu pistoli, nedaudz mantām un jaunu "Columbia 50 inch Standard" velosipēdu, kādā jaukā 1884. gada aprīļa dienā, viņš devās savā ceļojumā. Stīvens bija anglis, kas tīņa gados pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Stīvens jau iepriekš bija aizrāvies ar velosipēdiem un, braucot cauri ASV - no Sakramento uz Sjerra Nevadas kalniem, Jūtu, Vaiomingu, Bostonu un Ņujorku, stāstīja par saviem plāniem apbraukt apkārt Zemei ar riteni. Šie stāsti piesaistīja ļoti daudz uzmanības. Teju ikkatrā pilsētā viņu aicināja braukt uz citām pilsētām, viņu pavadīja velobraucēju entuziasti, laba vēlētāji un žurnālisti.
Tomēr Stīvensa plāns bija apceļot zemeslodi, ne tikai Ziemeļameriku, tādēļ, kad viņš bija nobraucis aptuveni ceturtdaļu distances (ap 6000 kilometriem) pa Ziemeļameriku, viņš devās pāri Atlantijas okeānam uz savu dzimteni Angliju.
Tālāk Stīvens ar prāmi pārcēlās uz Franciju, šķērsoja Vāciju, Austriju, Ungāriju, Slovēniju, Serbiju, Bulgāriju, Rumāniju un Turciju. Pēc tam ceļš veda cauri Armēnijai, Irākai un Irānai, kur viņš pārlaida ziemu. Viņam netika atļauts šķērsot Sibīriju, tāpēc velobraucējs pārcēlās pāri Kaspijas jūrai līdz Baku, pa dzelzceļu nokļuva līdz Batumi, bet tālāk ar tvaikoni līdz Konstantinopolei.
Tālāk sekoja mīšanās līdz Indijai, tad Honkongai un Ķīnai. Par maršruta galapunktu kļuva Japāna, kur Stīvenss, pēc paša teiktā, beidzot varējis nomierināties un atslābt.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
