Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com
Jūnijs ir laiks, kad daba, labība un arī mēs paši pieņemamies spēkā. Putni nepagurdami vītero un līksmi dzied, ūdens ezeros sasilis ka piens, bet pļavas zied visās pasaules nokrāsās.
2019. gada garākā diena ir 21. jūnijs, bet īsākā nakts - naktī no piektdienas uz sestdienu. Šis ir laiks, kad Zemes ziemeļu puslodē iestājas astronomiskā vasara, jo tieši plkst 18:54 saule sasniegs lielāko attālumu uz ziemeļiem no debess ekvatora.
Reklāma
Saulgriežu dienas garums galvaspilsētā būs 17 stundas un 52 minūtes, pārējā Latvijā – sākot no 17 stundām un 33 minūtēm Latgalē līdz 18 stundām un 12 minūtēm Vidzemē.
Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, bet dienas – īsākas. 22. jūnijā dienas garums būs par divām sekundēm īsāks, bet Pēterdienā, 29. jūnijā, saule spīdēs sešas minūtes mazāk.
Vasaras saulgrieži ir vislatviskākie svētki, un tos maz ietekmējušas svešas vēsmas. Cilvēki ticēja, ka tikai līdz Jāņiem plūktajām zālēm ir dziedniecisks spēks. Jāņos plūktos pīlādža zariņus sasēja slotiņā, izžāvēja un lietoja bērna apkvēpināšanai, ja tas bija slims vai nobijies, kad kāda ļauna acs to bija nolūkojusi.
Ko dara Saulgriežu dienā pēc senlatviešu tradīcijām?
Vīri sagādā bērzu meijas, kādu pīlādžzaru un ozolzarus vainagiem, gatavo trejus vārtus (Saules pavadīšanai, sagaidīšanai un jāņubērniem), ugunskuru (stateniski vai akas veidā).
Sievas lasa jāņuzāles, ar meijām un jāņuzālēm pušķo pagalmu, istabas stūrus, galdu, durvis, gultas, apsprauž laukus, dārzus, kūtis. Pie visām ieejām liek dadžus un nātres. Uz grīdas kaisa sasmalcinātas kalmes.
Vij zāļu vītnes (daudz), pin vainagus visiem svētku dalībniekiem, vīriem no ozola zariem, sievām no trejdeviņām zālītēm.
Sagatavo pērnos vainagus dedzināšanai ugunskurā.
Vāc dziedinošas zāļu tējas. Griež pirtsslotas.
Uzsāk līgot un dziedāt Jāņu dziesmas. Aplīgo cits citu, dod cits citam jāņuzāles. Aplīgo dažādas mājas vietas, lietas un dzīvniekus, appušķo māju ar jāņuzālēm, uzliek vainagus akai, kūtij, pirtij. Apstaigā, aplīgo, pušķo dārzus, laukus un pļavas.
Pulcējas pie dižākā ozola, apdzied un rotā to.
Dzied Saules pavadīšanas dziesmas.
Pusnaktī:
neprecētās meitas met trejdeviņu ziedu vainagu ozolā vai ābelē. Cik reižu tas nokrīt, tik daudz gadi jāgaida līdz kāzām.
meitas nopin 2 zīlējamos vainagus sev un puisim, palaiž ūdenī un skatās, kuri vainagi sapeld kopā.
meitas iet "spīganās” vai "raganās” – plikas satinas palagos, vaļējiem matiem, skraida un ļaujas noķerties tieši īstajam.
Saulgriežu naktī iet peldēties, lai būtu stiprs un vesels. Brien un vārtās pa rasu, To savāc ar dvieļiem, glabā pudelītēs un izmanto dziedniecībā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
