Līvu spēks un bagātība Gaujas krastos – Līvu diena Turaidā

Laiks aizrit kā Gaujas plūdums uz jūru, paaudze nomaina paaudzi, bet Gaujas līvu ticība godīgumam, spēks un drosme mūs uzrunā pāri laika robežām. Atceroties Gaujas krastos dzīvojošo Turaidas, Krimuldas un Siguldas lībiešu vēsturi un notikumus, kas risinājušies pirms astoņsimts gadiem, Līvu dienā Turaidā 2012. gada 8. septembrī tiks daudzinātas līvu kultūras bagātības, skanēs līvu valoda un no jauna tiks atgādināts par pasaules lietu kārtību, kas līdzīgi bišu saimes dzīves ritmam pastāv no senatnes un ir spēkā vēl šodien.

Līvu diena Turaidā notiks Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros, kas šogad veltītas Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu mantojuma popularizēšanai. Gaujas lībieši 11.-13. gadsimtā apdzīvojuši Gaujas krastus un Gauja bijusi ceļš, kas veicinājusi tirdzniecības un kultūras sakarus starp tuvākām un tālākām zemēm. Turaidas muzejrezervāta krājumā esošais Krimuldas Raganas depozīts, tam ir lielisks piemērs, jo tā sastāvā esošās  monētas darinātas dažādās zemēs, kas liecina par tirdzniecības sakaru daudzveidību, pateicoties upju – ūdeņu ceļiem.

Līvu diena plkst. 14:30 iesāksies ar kataloga "Krimuldas Raganas depozīts" atvēršanu. Svētki turpinājumā brīvā dabā notiks lasījumi, kuros vēstures pētnieki dalīsies zināšanās par 1212. gada notikumiem Autīnē un Sateselē. Apmeklētājiem būs iespēja tikties ar mūsu valsts izciliem vēstures pētniekiem,  uzklausīt viņu viedokli un pašiem iesaistīties diskusijā par vēstures problēmjautājumiem. Svētku noslēgumā tiks ieskandināts labiekārtotais Dārznieka  mājas pagalms, kurš šovasar ieguvis jaunus ar lībiešu senvēsturi saistītus  akcentus – dobumakmeņus un simboliskus bišu kokus, kuros iekaltas senas dravnieku lietotas aizsardzības  un īpašumzīmes, nesot vēstījumu par gadu tūkstošiem senu dravniecības tradīciju. Siguldas mākslinieks Elmārs Gaigalnieks kopā ar Salaspils jaukto kori "Lōja" caur smilšu gleznu tapšanas brīnumu un līvu valodas muzikalitāti ļaus sajust līvu klātbūtni Turaidas vēsturiskajā centrā.

PROGRAMMA

14:30 –  Kataloga "Krimuldas raganas depozīts" atvēršana
15:00 – Autīnes sacelšanās 800-gadei veltīti vēsturnieku lasījumi:

• Autīnes sacelšanās un Sateseles pils. Dr. hist. Guntis Zemītis, LU Latvijas vēstures institūts.
• Turaidas pilskalnā atrastās liecības par lībiešu cīņām  ar krustnešiem 13. gs. sākumā Egils Jemeļjanovs, Turaidas muzejrezervāts.
• Autīnes sacelšanās vēsturiskās ģeogrāfijas jautājumi. Dr. hist. Muntis Auns, LU Latvijas vēstures institūts.
• Par dažu Rietumvidzemes pilskalnu interpretāciju. Jānis Ciglis, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
• Mācību stunda vēsturisko notikumu vietā. Inese Berga, Siguldas Valsts ģimnāzija.

17:00 – Līvu kultūras mantojuma zīmes mākslā un mūzikā. Smilšu gleznas līvu skaņās. Piedalās mākslinieks Elmārs Gaigalnieks un Salaspils jauktais koris "LŌJA".
17:30 – Ekskursija "Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē".


KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Ieelpo pavasari Pelēču ezera purva takā Preiļu novada TIC
Pelēču ezera purva dabas izziņas taka pavasarī aicina apmeklētājus iepazīt unikālu purva ainavu un daudzveidīgu augu un dzīvnieku pasauli. | Skatīt vairāk
Latvija
Saulgriežu STIRNU BUKS Tukuma TIC
Abavas senlejas dabas parkā, sprigani un lecīgi kopā izbaudītu šī gada visgarāko dienu, bet novakarē kopīgu veiktu Uguns aizdegšanas rituālu. | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 06.06.2025 - 20.06.2025 Rundāles pils dārza svētki "Deja dārzā" Bauskas TIC
Visas dienas garumā svētku programmas centrā būs deja – no viduslaikiem līdz mūsdienām, īpaši izceļot dejas, kas bija populāras 18. gadsimtā. | Skatīt vairāk
Vasaras saulgriežu pasākumi Gaujas Nacionā EnterGauja
Apvienojot senču tradīcijas ar Latvijas pirmatnīgās dabas burvību, arī šogad Gaujas Nacionālais parks piedāvā daudzveidīgus pasākumus. | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2025 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2025 1st-studio.com