Nosauc patieso iemeslu, kādēļ ēdiens lidmašīnā mēdz būt negaršīgs

16.04.2014 06:18

Foto: Commons.wikimedia.org

Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: Dailymail.co.uk/BalticTravelnews.com

Ceļotāji nereti pauž neizpratni, kādēļ lidmašīnā pasniegtais ēdiens mēdz būt pagalam negaršīgs. Kā noskaidrots nesen veiktā pētījumā, pie tā nav vainojams ne veids, kā ēdiens pagatavots, ne tā sastāvdaļas vai kvalitāte – patiesībā problēmas rada pašu pasažieru garšas kārpiņas.

"Var sacīt, ka 10 kilometru augstumā mūsu spēja sajust garšu izzūd," stāsta Grānts Mikelss, šefpavārs "Lufthansa" paspārnē esošajā uzņēmumā "LSG Sky Chefs", kas veic pārtikas piegādi aviokompānijām.

Reklāma

Kā norāda Mikelss, nav svarīgi, vai izvēlēsieties zivi, gaļu vai pat sviestmaizi, lidmašīnā viss garšos citādi, būs ievērojami bezgaršīgāks nekā uz zemes. Viņa secinājumi sakrīt arī ar Vācijas Fraunhofera institūta veiktā pētījuma rezultātiem, kura ietvaros viens un tas pats ēdiens tika degustēts normālos apstākļos un tādos, kas pielīdzināmi komerciālā aviolainera salonam lielā augstumā.

Testos tika noskaidrots, ka gaisa spiediena īpatnības lielā augstumā kreisējošas pasažieru lidmašīnas salonā kombinācijā ar sauso gaisu negatīvi ietekmē garšas kārpiņu darbību – tās kļūst daļēji nejutīgas, līdzīgi kā, piemēram, saaukstēšanās laikā. Tāpat aplēsts, ka pasažieru spēja sajust sāļu un skābu garšu lielā augstumā samazinās par 30 procentiem, savukārt pazeminātais mitruma līmenis lidmašīnas salonā "izžāvē" arī deguna dobumā esošos ožas receptorus, kuriem ir nozīmīga loma, lai pilnvērtīgi izgaršotu ēdienu.

Kā norāda Mikelss, viņš izstrādājis "garšas profilu", kurā sabalansētas visas četras garšas (skābs, sāļš, salds, rūgts), kā arī pievienota tā dēvētā piektā garša jeb umami, kas esot "slepenā sastāvdaļa", lai lielā augstumā pasniegts ēdiens būtu baudāms.

Jāpiezīmē, ka nesen Mančestras Universitātē ticis veikts vēl viens līdzīgs pētījums par lidmašīnās pasniegto ēdienu, kurā noskaidrots, ka garšas kārpiņu darbību spēj ietekmēt arī skaņa. Lai apstiprinātu šādu teoriju, 48 brīvprātīgajiem tika aizsegtas acis un dotas izteikti saldas vai sāļas uzkodas – daļa no pētījuma dalībniekiem tikmēr izbaudīja klusumu, bet pārējie klausījās troksni. Rezultātā tie brīvprātīgie, kuri ēšanas laikā bija dzirdējuši troksni, pārtiku raksturoja kā mazāk saldu vai sāļu nekā pārējie pētījuma dalībnieki, tomēr viņiem tā šķita "kraukšķīgāka".