Foto: Pixabay.com/ StockSnap / 27560 images
Autors: BalticTravelnews.com
Avots: BalticTravelnews.com/Wikipedia/History.com
28. februāris Somijā ik gadu ir oficiāli atzīmējama – "Kalevalas" diena, kas simbolizē somu kultūras dienu, jo tieši 1835. gada 28. februārī somu nacionālā eposa izveidotājs Eliass Lenrūts publicējis pirmās 32 rūnas no eposa "Kalevala".
Kas tad īsti ir Kalevala? Kalevala tiek uzskatīta par Somijas nacionālo eposu un ir viens no nozīmīgākajiem darbiem somu literatūrā. Tai bija nozīmīga loma somu nacionālās identitātes veidošanā un somu valodas statusa uzlabošanai. Kalevalas pamatā ir trohaja pantmērs, kur rindā parasti ir astoņas zilbes un pants sakārtots četrās rindās.
Reklāma
Pirmā Kalevalas versija, ko sauc par "Veco Kalevala", izdota 1835. gadā. Versija, kura mūsdienās pazīstama visvairāk, pirmoreiz publicēta 1849. gadā un sastāv no 22 795 pantiem, kuri apvienoti piecdesmit rūnās (somu: runot). Nosaukumu var interpretēt kā "Kalevas zeme".
Kalevalai nav pamatsatura, kurš saistītu kopā visas dziesmas. Eposs sākas ar teiksmām par zemes, debess un spīdekļu radīšanu. Pirmajās deviņās rūnās stāstīts par pirmā cilvēka Veinemeinena dzimšanu no dievietes Ilmataras. Veinemeinens iesēj dzīvību uz neauglīgās zemes. Tālāk viņš veic daudzus varoņdarbus. Viņš dodas uz ziemeļzemi Pohjolu, lai iegūtu Ziemeļmeitu. Veinemeinens ar burvestībām uz Pohjolu pārnes debess kalēju Ilmarinenu, lai tas Pohjolas valdniecei Louhi izkaltu brīnumdzirnavas Sampo.
Laikā, kad Lenrūts raksta un izdod "Kalevalu", eposam ir milzīga nacionālā nozīme. "Kalevalas" dziesmas savstarpēji sižetiski nav saistāmas, tomēr Lenrūts tās saista ar savu izdomu. Somiem un karēļiem pirms "Kalevalas" nebija vienojoša literāra darba, kas ieliktu pamatus nacionālajai vienotībai, tāpēc "Kalevalu" uzskata par ļoti nozīmīgu arī nacionālās pašapziņas celšanā. Īpaši jau latviešiem tas nav jāskaidro, jo tieši šādu lomu pilda Andreja Pumpura "Lāčplēsis". "Kalevala" īpaši populāra kļuva 20. gadsimta sākumā, kad somi un karēļi centās iegūt paši savu neatkarību no Krievijas impērijas. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka daudzi somu uzņēmumi izmantojuši Kalevalā atrodamus vārdus. Tā būvniecībā ir strādājis uzņēmums "Leminkainen", bet labklājības un finanšu jomā centušies darboties uzņēmumi, kas izmanto "Sampo" vai "Pohjolas" nosaukumus. Noteikti, ka šādu nosaukumu ir vēl vairāk, jo somi ir bijuši pietiekami vienoti "Kalevalas" izmantošanā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
