Autors: Santa Bivbāne
Avots: BalticTravelnews.com
Lai gan viedokļi par Starptautisko sieviešu dienu ir daudz un dažādi, neiespringstot uz ideoloģiju, šajā svētku dienā aicinām vienkārši iepriecināt
sievietes ar mīļiem vārdiem, komplimentiem, saldumiem vai svaigiem ziediem, kaut vai tikai tāpēc vien, ka tas ir
patīkami un iepriecinoši.
Mūsdienās šos atzīmē lielā daļā pasaules
valstu. Citās tā ir oficiāla svētku diena, lielā daļā nav, bet tik un tā
ir novērojama. Lai arī vispopulārākie šie svētki tomēr ir bijušajās
sociālistiskā bloka valstīs, kur to nozīme mūsdienās bieži vien raisa
diskusijas, kas vairāk sakņojas nepatikā pret visu, kas saistīts ar
sociālismu, nebūt nav tā, ka tie ir tikai komunistu vai padomju
nostaļģijas mocītu cilvēku svētki. Nozīme šiem svētkiem ir tādās
valstīs, kurās dzimumu līdztiesības līmeni varētu vēlēties augstāku, kā,
piemēram, Indija un Pakistāna, vai Irāna, kur šajā dienā 2007. gadā
izcēlās sadursmes ar policiju.
Reklāma
Pie mums, Latvijā, 8. marts, lai arī nav "kalendāra nemieru" datums, tomēr tiek vērtēts visai neviennozīmīgi. Vienai valsts iedzīvotāju daļai tie ir lieli svētki, citai pret to ir riebums, kā pret padomju laiku palieku, bet droši vien lielākā daļa to neuztver kā nopietnus svētkus. Šo daļu pārstāvošajiem vīriešiem tas ir vēl viens labs iemesls lai iepriecinātu sievietes ar ziediem vai kādu citu dāvaniņu un tādējādi padarītu ikdienu gaišāku.
8. marta izcelsmei tiešām ir sociālisma pieskaņa, jo, lai cik dīvaini nebūtu, bet pirmoreiz šos svētkus atzīmēja tieši antikomunisma citadelē ASV, ar Amerikas sociālistiskās partijas gādību un tā tika svinēta februāra pēdējā svētdienā no 1909. – 1913. gadam. Starptautiski šie svētki kļuva līdz ar 1910. gada Otrās internacionāles (starptautiska sociālistisko un darba partiju organizācija, kas pastāvēja no 1889. – 1916. gadam) organizēto starptautisko sieviešu konferenci, kurā vācu sociāliste Klāra Cetkina (Klara Zetkin) (attēlā) piedāvāja turpmāk atzīmēt Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu. Ierosinājums tika pieņemts, taču netika noteikts konkrēts datums. Nākošajā gadā to atzīmēja 19. martā Austrijā, Vācijā, Dānijā un Zviedrijā. Datumi arī turpmāk bija visdažādākie. 1912. gadā Sieviešu diena bija 12. maijs, bet 1913. gadā Francijā un Krievijā tā tika atzīmēta 2. martā, Austroungārijā, Šveicē un Nīderlandē – 9. martā, bet Vācijā – 12. martā. 1914. gadā jau parādījās zināma vienotība, jo lielākajā daļā valstu šie svētki tika atzīmēti 8. martā. Lielākoties tālaika svētku pasākumi ietvēra mītiņus un demonstrācijas, kas tika atzīmēti līdz pat 20. gadu beigām, kad pamazām izsīka.
Pastāv leģenda par 1857. gada 8. marta Ņujorkas tekstilfabriku strādnieču dumpi pret sliktajiem darba apstākļiem un darba dienas ilgumu, ko vardarbīgi izdzenājusi policija, kā šo svētku aizsākumu, taču pierādījumi tam, ka šāda demonstrācija tiešām notikusi nav. Visdrīzāk, šis stāsts ir sacerēts, lai svētkus padarītu simboliskākus.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
