Baltijas tūrisma objekti

Iepriekš piesakoties, pēc senajām maizes krāšņu mūrniecības tradīcijām mūrētajā maizes krāsnī saimnieki piedāvā izcept garšīgu baltmaizi. Redzēsiet maizes cepšanas procesu no iejavas iejaukšanas līdz gatavam kukulītim, paši varēsiet iemēģināt roku maizes tapšanas procesā un pēc tam arī silto klaipiņu nogaršot.

Barona Reķa medību pils celta 17. gadsimtā ārpus Jelgavas. Pils ir valsts īpašums, to apsaimnieko Jelgavas Lauksaimniecības universitāte. Pie romāņu – gotu arhitektūras stilā celtās pils ir arī parks.

Kalns, kas pār tuvāko apkārtni paceļas 60m augstumā, bet tā augstums virs jūras līmeņa ir 211m

Lašu vecajos luterāņu kapos atrodas Raiņa apdziedātās Mēnesmeitiņas (Idas Apsānes) ģimenes kapi

Visplašākais augstas kvalitātes Latvijas dekoratīvās māklas izstrādājumu piedāvājums: dzintara rotas, keramika, dažāda veidu koka un ādas izstrādājumi, linu sedziņas, galdauti un rakstainas segas. Linu apģērbi karstajam vasaras laikam un dabīgās vilnas tērpi vēsajiem ziemas mēnešiem.

Te ir tumši, šokolādei līdzīgi māli. Pilskalnā atrastas akmens cirvju, dzīvnieku kaulu, māla trauku atliekas

1934. gadā bīskaps Rancāns iesvētīja no Raipoles pārvesto veco koka baznīcu atjaunotā veidā. Tai ir divi zvanu torņi, uzbūvēta sakristeja

Seno Latgaļu kulta vieta. Akmens izmēri ir iespaidīgi 1,5x2,7x3,2 m, tā virspusē izkalts 1 cilindrisks dobums. Akmens ir bijušās kapellas pamatakmens, uz tās ir bijis altāris. Akmens ir arī devis apkārtnes nosaukumu Kameņeca

Krucifikss – katoliskās Latgales simbols, neatņemama Latgales novada ainavas sastāvdaļa, savdabīgs mākslas darbs. Latgalē krucifiksus sāka būvēt jau 18. gadsimtā. To būvēšanas tradīcijas visstraujāk attīstījās 20. gs. 20.-30. gados. Vaboles pagastam raksturīgs tas, ka šeit bija un arī šodien ir vislielākais krucifiksu skaits Latvijā. Pēc 20. gs. 40. gadiem daudzi no

19.gadsimtā uz mākslīgi izveidotās “Mīlestības saliņas” atradies kokgriezumiem bagātīgi rotāts paviljons. Uz paviljona augšējo platformiņu ved kāpnes.

Pirmā zināmā Rušonas katoļu baznīca ir bijusi koka ēka, domājams, ka tā celta 16. gadsimtā. To sagrauj Zviedru – Poļu kara laikā. Jaunu koka baznīcu uzceļ Jezuīti 1677. gadā, taču 1766. gadā tās vietā tiek uzcelta jauna, jau trešā koka baznīca, bet 1816 gadā par Ivetas Seleckas līdzekļiem top tagadējā mūra baznīca

Pats vecākais Rīgas dzīvojamo namu komplekss saglabājies vēl no 15.gadsimta. Cieši kopā saspiedušos trīs namus jau senos laikos dēvēja par Trīs brāļiem, leģenda vēsta, ka tos tiešām uzcēluši vienas ģimenes vīrieši. Vairākus gadsimtus vecajās celtnēs mūsdienās iekārtots Arhitektūras muzejs un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības centrs.

1993. gadā atjaunota, balta katoļu baznīca ar J. Bārdas krustaceļa gleznām, blakus tai Eversmuižas grāfu Karņicku lūgšanu un atdusas vieta kapella (1738.g.), zvannīca, blakus tai Leona Tomašicka veidotā Svētās Marijas, Māras zemes karalienes statuja

Celts 1886.gadā un atjaunots 1905. gadā

Baznīca ir no sarkaniem ķieģeļiem, bez torņiem, 34,4 m gara un 19,2 m plata. Virs fasādes paceļas dzelzs krusts. Baznīca celta krustveida formā, skārda jumtu, koka grieztiem un grīda no cementa flīzēm. 1913. gadā tiek mākslinieciski apgleznotas sienas.Baznīcā ir trīs koka altāri ar daudzām svēto figūrām. Galvenā altāra centrā atrodas Kristus statuja ar ciboriju rokā,

Demenes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas Katoļu draudzes baznīcas celtniecība tika uzsākta 1932. gadā 18. septembrī prāvesta M.Voitekunas vadībā. Otrais pasaules karš pārtrauca ieceres. Padomju laikā, tajā atradās izklaides vieta. Savu sakrālo nozīmi baznīca atguva 80-tajos gados, bet pilnībā pabeigta un iesvētīta tā tika 1992. gada 30. augustā

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Birķeneļu pusmuiža, kādreizējais baronu Felkerzāmu īpašums, pazīstama pateicoties Raiņa vecākiem - Krišjānim un Dārtai Pliekšāniem, kuri to nomāja no A.Etingena (1872. – 1881). Tieši šeit, kuplu liepu paēnā, Laucesas upītes krastu pakalnos, pagājusi Raiņa bērnība, kuras iespaidi atspoguļoti “Dagdas skiču burtnīcā”

Iespēja baudīt dabu - vērojot Daugavas rāmo plūdumu

Darba laiks:09:00 - 19:00

Vienīgajā kāzu muzejā Latvijā apskatāma dažāda kāzu atribūtika, sākot no dziesmu lapiņām un beidzot ar līgavu kleitām. Apmeklējot šo muzeju, ikvienam ir iespēja kolekciju papildināt ar kādu lietiņu no savām kāzām. Darba laiks: Visu gadu, iepriekš piesakotIeejas maksa: pieaugušajiem - 2,50 EUR, skolēniem - 1,00 EUR