Autors: Edgars Ceske
Avots: Turaida-muzejs.lv
Ievadot Eiropas kultūras mantojuma dienas, 2023. gada 8. septembrī plkst. 14. 00 pie Krimuldas baznīcas notiks pasākums, veltīts latviešu dzejnieka un skolotāja Jura Natanaēla Ramaņa (ap 1743–pēc 1801) 280. gadu jubilejai. To rīko Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību un Latvijas ev. lut. Baznīcas Krimuldas draudzi. Piemiņas brīdi atklās vēsturniece, Turaidas muzejrezervāta nodibinātāja un ilggadējā direktore Anna Jurkāne, runājot par Eiropas kultūras mantojuma dienu nozīmi un kultūras mantojuma saglabāšanu; dalībniekus uzrunās arī Siguldas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Linards Kumskis un Krimuldas draudzes priekšnieks Sandis Kalniņš. Jauktā kora “Spārni” dziedātāju grupa (diriģente Līga Ādamsone) dziedās dziesmas ar J. N. Ramaņa vārdiem seno baznīcas dziesmu melodijās. Pēc tam Krimuldas mācītājmājā sarunās par Ramaņa literāro devumu pārdomās dalīsies literatūras vēsturnieks, Dr.filol. Pauls Daija, rakstniece Inga Ābele, mākslinieks Valdis Villerušs, filoloģe, Dr. filol. Beta Paškēviča. J. N. Ramaņa “Krusta skolas grāmatas” fragmentus lasīs režisore Ārijas Stūrniece. Sarunas vadīs Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists, Dr.hist. Edgars Ceske.
Krimuldas draudzes skolas skolotājs Juris Natanaēls Ramanis līdzās Smiltenes Blomu muižas audējam Ķikuļa Jēkabam (1740–1777) ir pirmie zināmie latviešu tautības dzejnieki. Viņu sacerētās dziesmas Vidzemē izplatījās rokas norakstos. J. Ramaņa krājums “Krusta skolas grāmata”, kas sastādīts 1797. gadā, ietver 18 dziesmas un prozas fragmentus – galvenokārt Bībeles citātus un autora pārdomas par tiem. Nozīmīgi, ka “Krusta skolas grāmata” ir pirmā un vienīgā ilustrētā latviešu rokraksta grāmata.
Reklāma
Ķikuļa Jēkabu un Juri Ramani vieno viņu pret dzimtbūšanu vērstais noskaņojums; atšķirība vienīgi tā, ka Ķikuļa Jēkabs savās dziesmās piemin konkrētus notikumus – Cēsu zemnieku nemieru apspiešanu 1777. gadā – bet Ramanis, apkārtējo sabiedrību un notikumus skatīdams Bībeles tēlu un sižetu kontekstā, savu protestu izsaka lielākoties reliģiskā formā. Laicīgāku raksturu šis protests iegūst viņa dzejā, resp., dziesmās; kā viena no raksturīgākajām minama “Dziesma, no taisnības dziedama”:
“Tu runā taisnību un saki tādiem vaigā,
Ko tādi ēd un dzer, ar ko tie lepni staigā!
Ir sviedri, asaras,
Ar ko tie barojās,
Ir ļaužu nopūtas
Un mantas laupītas”.
Par kādu “atklāti baznīcā izdarītu” un “dumpja gara caurstrāvotu noziegumu” (tā teikts apsūdzības rakstā), Juri Ramani 1778. gada maijā padzina no skolotāja vietas un zemnieku sardzes pavadībā nogādāja Rīgā lietas tālākai izmeklēšanai. Nav atrasti citi avoti, kas apgaismotu tālāko notikumu gaitu, tāpēc Jura Ramaņa tālāko likteni var nojaust vienīgi no viņa paša dzejas rindām:
“Es dumpis tapis tuksnesī,
Es apogs, kur kas izpostī
Tās skaistas māju vietas.
Tā dzīvoju es vientulis
Tik grūtās manās lietās”.
Savā tālākajā dzīvē dzejnieks bija lemts bezmājas klaiņotāja liktenim. Viņa vārds epizodiski parādās dažās Vidzemes vietās (Bērzaunē, Cesvainē, Dzelzavā u. c.), bet 1801. gadā pazūd pavisam. Tomēr Ramaņa dziesmas zudībā negāja: tās latviešu zemnieku vidē tika pārrakstītas un dziedātas vēl līdz 19. gadsimta 60. gadiem.
1993. gadā, godinot senā dzejnieka piemiņu, pie Krimuldas baznīcas tika atklāts tēlnieka Viļņa Titāna veidots piemiņas akmens. Divus gadus vēlāk apgādā “Zvaigzne ABC” iznāca J. N. Ramaņa “Krusta skolas grāmatas faksimils un normālraksts ar komentāriem
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
