Gadsimtiem ilgi leģendas par zemēm un pilsētām, kas ir it kā pazudušas jūras dzelmē vai kuras it kā slēpjas džungļu dzīlēs, ir vilinājušas piedzīvojumu meklētājus, kas ir gatavi uz visu, lai atklātu šīs mistiskās vietas, vēsta kanāls “National Geographic”.
Pirms mazliet vairāk nekā divdesmit gadiem Ķīnas Džedzjanas provincē ezera dibenā tika atklāta senā pilsēta Shī Chéng jeb Lauvas pilsēta, kuru pētnieki sauc arī par “Ķīnas Atlantīdu”. Pilsēta celta Haņu dinastijas valdīšanas laikā, 25. g. p.m.ē. – 200. g. m.ē.
Reklāma
1959. gadā Ķīnas valdība nolēma šajā apgabalā būvēt hidroelektrostaciju, un, lai to paveiktu, tika nolemts appludināt seno pilsētu. 2001. gadā šī pilsēta tika atklāta no jauna un izrādījās, ka daudzas tās mājas, tempļu konstrukcijas un bruģētie ceļi zem ūdens ir perfekti saglabājušies. Jāpiebilst, ka, sākot ar 2017. gadu, to var apskatīt ne tikai pētnieki, bet arī tūristi.
Arī godalgotais zinātnieks, moderno tehnoloģiju entuziasts un piedzīvojumu meklētājs Alberts Lins dodas apkārt pasaulei zudušo pilsētu meklējumos. Izmantojot jaunākos arheoloģijas zinātnes sasniegumus, viņš atklāj seno civilizāciju noslēpumus, pētot viņu atstāto mantojumu.
Doties seno civilizāciju meklējumos, neizejot no mājām, varēs kopā ar raidījuma “Atklājot zudušās pilsētas ar Albertu Linu” komandu, sākot no pirmdienas, 4. decembra, plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”! Gaidot pirmizrādi, kanāls “National Geographic” aicina iepazīties gan ar Albertu Linu, gan ar leģendām apvītām pilsētām, kuras tā arī netika atrastas!
Pērsijs Fosets un zudusī pilsēta “Z”
1925. gadā 58 gadus vecais angļu pētnieks Pērsijs Fosets devās Brazīlijas džungļos, lai atrastu noslēpumainu pazudušo pilsētu, ko viņš sauca par “Z”. Tā laika avīzes rakstīja, ka viņš “aizsāks jaunu lappusi cilvēces vēsturē”.
Tā bija viņa septītā ekspedīcija, iepriekšējās sešās viņš bija nonācis pie pārliecības, ka džungļu dzīlēsā patiešām varētu būt apslēptas senās pilsētas drupas. Pēdējā vēstulē uz mājām, kas tika nosūtīta ar komandas biedra starpniecību, Fosets rakstīja sievai: "Mēs ceram, ka dažās dienās tiksim cauri šim reģionam... Mums nav jābaidās no neveiksmēm." Tomēr pētnieks un viņa komanda pazuda bez pēdām un, neskatoties uz neskaitāmajām glābšanas misijām, Fosetu un pārējos ekspedīcijas dalībniekus neatrada.
Lai gan Foseta pazudusī pilsēta “Z” tā arī nekad netika atklāta, pēdējos gados Gvatemalas, Brazīlijas, Bolīvijas un Hondurasas džungļos ir atrastas vairāku seno pilsētu un reliģisko vietu palieku. Līdz ar jaunu skenēšanas tehnoloģiju parādīšanos, iespējams, kādu dienu tiks atrasta arī mistiskā pilsēta “Z”.
Zudusī Aztlanas pilsēta – leģendāro acteku dzimtene
Līdz pat šai dienai faktiskā salas, kas pazīstama kā Aztlana, pastāvēšana nav apstiprināta. Daudzi pētnieki ir meklējuši šo zemi, cerot labāk izprast, no kurienes cēlušies acteki. Tomēr, tāpat kā citas zudušās pilsētas, nav skaidrs, vai Aztlana jebkad tiks atrasta.
Acteki Meksikā radīja vienu no spēcīgākajām senās pasaules impērijām, kas atradās mūsdienu Mehiko teritorijā Lai gan par pašu impēriju ir zināms daudz, , mazāk ir zināms par acteku kultūras pirmsākumiem.
Daudzi uzskata, ka zudusī Aztlanas sala ir seno acteku dzimtene, kuru viņi apdzīvoja pirms migrācijas uz Meksikas ieleju. Daži pētnieki uzskata, ka tā ir mītiska zeme, līdzīga Atlantīdai vai Kamelotai, kas dzīvos leģendās un nekad netiks atrasta.
Citi uzskata, ka tā ir patiesa fiziska atrašanās vieta, kas kādreiz tomēr tiks identificēta. Cerot atrast leģendāro salu, Aztlanas zemes meklējumi ir aptvēruši teritoriju no Rietummeksikas līdz pat ASV Jūtas štata tuksnešiem. . Tomēr šie meklējumi līdz šim ir bijuši bez panākumiem.
Meklējot Eldorado – zudušo zelta pilsētu
Stāstu par leģendāro zelta pilsētu džungļos, ko dēvē arī par Eldorado, aizsākumi meklējami 16. gadsimta vidū. Toreiz no mutes mutē klejoja nostāsti par kādu mūsdienu Kolumbijas teritorijā esošas indiāņu cilts virsaiti. Runāja, ka viņš reliģisku svētku laikā apklāj sevi ar zelta putekļiem un peldas dzidrā Andu kalnu ezerā.
Neskatoties uz daudzajām ekspedīcijām pa visu Latīņameriku, zelta pilsēta joprojām ir leģenda un nav fizisku pierādījumu, kas apstiprinātu tās pastāvēšanu.
Šī leģenda izraisīja pastiprinātu interesi par reģionu un veicināja tā izpēti un nokļūšanu eiropiešu politiskajā kontrolē. Spāņu konkistadors Fransisko de Oreljana bija pirmais, kas devās uz Rio Negro, šīs teiksmainās pilsētas meklējumos.
1545. gadā konkistadori Lāzaro Fonte un Hernans Peress de Kesada mēģināja nosusināt Gvatavitas ezeru pēc tam, kad tā krastā atrada zelta gabaliņus. Vīri kopā ar citiem sabiedrotajiem neatlaidīgi strādāja trīs mēnešus, taču viņi nespēja pietiekami “iztukšot” ezeru un dārgumus neatrada.
1580. gadā vēl vienu ezera nosusināšanas mēģinājumu veica uzņēmējs Antonio de Sepulveda. Kārtējo reizi gar krastiem tika atrasti dažādi zelta gabali, bet ezera dzīlēs it kā esošie dārgumi palika apslēpti. Saskaņā ar aplēsēm, ezerā varētu būt noglābts līdz pat 300 miljoniem dolāru vērta zelta, taču dārgumus nav izdevies atrast.
Kolumbijas valdība 1965. gadā ezeru pasludināja par aizsargājamo teritoriju un aizliedza visas turpmākās meklēšanas operācijas. Tomēr Eldorado meklējumi aizvien turpinās, pat ja nav iespējams nosusināt Gvatavitas ezeru.
Jāpiebilst, ka vēlākajos laikos stāsts par Eldorado tika plaši lietots kā metafora, apzīmējot vietu, kur ātri un bez īpašas piepūles var iedzīvoties bagātībā. Nereti šī metafora tiek lietota arī citā nozīmē, ar Eldorado apzīmējot tādu lietu meklējumus, kuras realitātē neeksistē.
Piedzīvojumu meklētājs ar protēzi dodas atklāt zudušās pilsētas
Alberts Lins ir dzimis 1981. gada 22. martā Kalifornijā. 2004. gadā viņš ieguva zinātņu bakalaura grādu Kalifornijas Sandjego Universitātē, savukārt 2006. gadā – zinātņu maģistra grādu, un pēc vēl diviem gadiem doktora grādu mehāniskajā un kosmosa inženierijā.
2016. gadā Lins iekļuva smagā avārijā, kurā viņa labā kāja tika smagi ievainota un vēlāk amputēta no ceļgala uz leju. Kopš tā laika viņš lieto protēzi, kas ir īsts inženierijas sasniegums. Kājas neesamība nav bremzējusi viņa vēlmi izzināt pasauli.
Lins ir izveidojis labdarības organizāciju “Center for Human Frontiers”, kuras mērķis ir uzlabot piekļuvi protezēšanai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tostarp 3D druku.
Filmējot raidījumu “Atklājot zudušās pilsētas ar Albertu Linu”, piedzīvojumu meklētājs kopā ar komandu bija devies uz Meksikas dienvidiem, lai atklātu patiesību par seno maiju zudušo pilsētu Palenke. Pirmās ziņas par to ir saglabājušās kopš 3. gadsimta p.m.ē. Savukārt uzplaukumu Palenke piedzīvoja starp 6. un 8. gadsimtu. Vēlāk tā bija pamesta, līdz 16. gadsimtā to atklāja spāņi.
Kaut arī Palenke vēsturiski nav no lielākajām maiju pilsētām, tās drupas ir relatīvi ļoti labi saglabājušās. Tās ir pazīstamas pētniekiem kopš 18. gadsimta, bet izrakumi šeit notiek kopš 20. gadsimta vidus.
Jāatzīmē, ka 1987. gadā Palenke tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un pilsētā ir izveidots Palenkes nacionālais parks. Lins dosies cauri civilizācijas neskartajiem džungļiem, nirs dziļos ūdeņos un kāps kalnos, lai atklātu Palenke neticamo stāstu.
Senās karalistes zudusī galvaspilsēta un “mākoņu karotāju" mājvieta
Savukārt citā pasaules malā, apbruņots ar skenēšanas tehnoloģiju, kas Sudānā nekad iepriekš netika pielietota, Alberts Lins meklēs zudušo Kušas karalistes galvaspilsētu. Zem 2500 gadus vecas piramīdas viņš atklās applūdušu kapu, kas palīdzēs rast atbildes par Kušas iedzīvotājiem.
Teju visiem, izdzirdot vārdu “piramīdas”, prātā nāk seno ēģiptiešu celtnes. Taču nedaudz dziļāk tuksnesī, blakusesošajā Sudānā, ir atrodamas vēl vairāk piramīdu. Jāpiebilst, ka tās gan nav tik varenas kā ēģiptiešiem. Piramīdas, kā arī tempļus un citus arhitektūras pieminekļus, ir radījusi senā Kušas civilizācija, kuras valdnieki savulaik iekaroja un valdīja pār Ēģipti.
Alberta ekspedīcija aizvedīs viņu arī līdz “mākoņu karotāju” kādreizējai mājvietai. Tur, izmantojot modernās tehnoloģijas, viņš centīsies vairāk uzzināt par šiem noslēpumainajiem cilvēkiem.
Pirms tūkstošiem gadu augstu Andu kalnos Peru apdzīvoja cilts, kas bija pazīstama kā “mākoņu karotāji”. Senie avoti vēsta, ka šiem cilvēkiem bija daudz gaišāka āda nekā citām šī reģiona tautām, piemēram, inku ciltīm. Iespējams, viņi bija cēlušies no senajiem vikingiem, taču apstiprinājuma šai teorijai nav.
Ir zināms, ka “mākoņu karotāji” mēdza paturēt ienaidnieku galvas kā trofejas. Savukārt savus mirušos viņi mumificēja un apglabāja sarkofāgos, kas ir saglabājušies arī līdz mūsdienām.
Šīs mīklainās civilizācijas redzējumā ķermenis un dvēsele netika aplūkoti atsevišķi, un būt mirušam faktiski nozīmēja turpināt dzīvot, tikai citā pasaulē. Tas bija iemesls, kāpēc viņi cēla mājas turpat, kur novietoja savu mirušo biedru mūmijas.
Aizraujošais raidījums “Atklājot zudušās pilsētas ar Albertu Linu” skatāms, sākot ar pirmdienu, 4. decembri, plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”!
