Neskatoties uz bargajiem likumiem un nerimstošo cīņu ar nelegālo tirdzniecību, melnais tirgus joprojām turpina plaukt, proti, jaunākie aprēķini liecina, ka tā vērtība kopumā lēšama desmit triljonos ASV dolāru gadā jeb 22% no pasaules iekšzemes kopprodukta, vēsta kanāls “National Geographic”.
Pārsteidzoši, taču melnajā tirgū visvairāk pelna nevis narkotiku, ieroču vai orgānu pārdevēji, bet jēlnaftas zagļi. Jaunākie aprēķini liecina, ka katru gadu tiek nozagta vai citādi krāpnieciskā veidā iegūta jēlnafta 133 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Reklāma
Jēlnaftu var nozagt, piemēram, nelegāli pieslēdzoties cauruļvadiem vai piekukuļojot korumpētos ierēdņus. Tiek lēsts, ka pēdējos 50 gados no Nigērijas vien ir nozagta jēlnafta 400 miljardu ASV dolāru vērtībā. Nākamais pelnošākais melnā tirgus “segments” pēc jēlnaftas ir ieroču tirdzniecība, tai seko orgānu tirdzniecība, kultūras artefaktu nelegāla tirdzniecība, cilvēku tirdzniecība un citi.
Lai labāk izprastu globālo ēnu ekonomiku, godalgotā žurnāliste Mariana van Zellere, riskējot ar dzīvību, tiekas ar noziedzīgās pasaules pārstāvjiem, kuri pelna naudu, tirgojot orgānus, piedāvā algotu slepkavu “pakalpojumus”, nodarbojas ar cilvēktirdzniecību un citām šausminošām lietām.
Doties līdzi drošsirdīgajai žurnālistei viņas ekspedīcijā uz bīstamākajiem pasaules reģioniem varēs no ceturtdienas, 4. aprīļa, kanālā “National Geographic”, raidījumā “Cilvēku tirdzniecība: noziedzīgā pasaule ar Marianu van Zelleri”. Gaidot raidījumu, kanāls “National Geographic” piedāvā uzzināt šokējošus faktus par pasaules melno tirgu!
Orgānu tirdzniecība bija legāla līdz pat 1980. gadiem
Orgānu tirdzniecība ir aizliegta teju visur pasaulē, izņemot Irānu. Tā ir vienīgā valsts, kas šobrīd atļauj orgānus pirkt un pārdot par naudu. Tā kā pagājuša gadsimta astoņdesmito beigās Irānā nebija infrastruktūras efektīvas orgānu transplantācijas sistēmas uzturēšanai, valdība 1988. gadā legalizēja nieru ziedošanu no dzīviem donoriem. Atlīdzībā viņi saņem no valsts nodokļu atlaides, veselības apdrošināšanu, turklāt daudzos gadījumos arī samaksu no orgāna saņēmēja 1100 eiro apmērā.
Jāpiebilst, ka Irāna ierobežo komerciālo orgānu tirdzniecību, cenšoties nepieļaut “transplantācijas tūrismu”. Proti, ārzemniekiem nav atļauts iegādāties Irānas pilsoņu orgānus. Turklāt ķermeņa daļas var pārstādīt tikai vienas valstspiederības cilvēkiem – tātad, piemēram, Irānas pilsonis nevar iegādāties nieri no citas valsts pilsoņa.
Tomēr vēl salīdzinoši nesen – līdz pat 1980. gadu vidum – orgānu pārdošanas prakse nebija ārpus likuma visās valstīs. Tikai 1980. gadu sākumā eksperti pievērsa uzmanību tam, kas vēlāk tika nodēvēts par “transplantācijas tūrismu”. Proti, turīgi aziāti devās uz Indiju un citām Dienvidaustrumāzijas valstīm, lai pirktu orgānus no nabadzīgajiem iedzīvotājiem, kas labprātīgi vai piespiedu kārtā kļuva par donoriem. Vēlāk šādiem “tūristiem” parādījās citi galamērķi, piemēram, Brazīlija un Filipīnas.
Indijā orgānu tirdzniecība ir aizliegta kopš 1994. gada. 2008. gadā šim piemēram sekoja arī Filipīnas. Neskatoties uz šiem aizliegumiem, orgānu tirdzniecība un “transplantācijas tūrisms” joprojām ir plaši izplatīts.
Nieri izgriež, piesienot donoru pie krēsla
Visvairāk diskusiju par orgānu tirdzniecību saistītas ar nieru pārdošanu, ko veic dzīvi donori, jo cilvēki piedzimst ar divām nierēm, bet izdzīvošanai nepieciešama tikai viena. 2007. gadā Pakistānā tika pārdotas 2500 nieru, un divas trešdaļas pircēju bija ārvalstnieki. Tajā pašā gadā Pakistānā orgānu tirdzniecība tika pasludināta par nelikumīgu – par to draud desmit gadu cietumsods un naudas sods viena miljona rūpiju (ap trīs tūkstošiem eiro) apmērā.
Tomēr tas neaptur noziedzniekus. Pērn Pakistānā tika izbeigta nelegālā orgānu pārstādītāju tīkla darbība. Tiesībsargi lēš, ka viņi paspēja veikt 328 operācijas, par katru prasot ap 30 000 eiro. Dažkārt nieres donoriem tika izņemtas, piedraudot ar nazi, bet anestēziju veica cilvēks bez medicīniskās izglītības, proti, auto mehāniķis.
Melnajā tirgū nieres vērtība var sasniegt pat vairāk nekā 100 000 ASV dolāru. Tiek uzskatīts, ka parastā cena, ko maksā donoriem melnajā tirgū, ir aptuveni 5000 ASV dolāru (aptuveni 4600 eiro), bet lielāko daļu saņem starpnieki. Savukārt tie, kas atdod savu orgānu, saņem vien aptuveni 1000 ASV dolārus (aptuveni 930 eiro). Turklāt šīs melnā tirgus transplantācijas bieži vien ir bīstamas gan donoram, gan saņēmējam, jo ir liela iespējamība inficēties ar hepatītu vai HIV.
Arī Mariana van Zellere savos raidījumos izpēta, kā cilvēki no bagātākajām pasaules valstīm, kuriem ir akūti nepieciešama kāda orgāna transplantācija, meklē sev nepieciešamo ar noziedznieku starpniecību. ASV, Kanādas un Lielbritānijas pilsoņi, kuriem nepieciešami orgāni, tos var “nopirkt” trešās pasaules valstīs.
Par donoriem bieži kļūst nelegālie imigranti, kuriem ir steidzami nepieciešama nauda. Zellere atklāj, ka realitātē nelegālā orgānu izņemšana bieži vien notiek nevis ārsta kabinetā, bet apšaubāmos pagrīdes apstākļos, kur tos burtiski izgriež, dažkārt pat bez anestēzijas, piesienot donoru pie krēsla.
Cilvēku dzīvība melnajā tirgū ir lēta
Ik gadu pasaulē par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst apmēram miljons cilvēku. Viņus pievilina ar dažādām metodēm, piemēram, ar kārdinošiem darba piedāvājumiem, bet daudzi tiek vienkārši nolaupīti un pārdoti tālāk.
Cilvēka dzīvībai melnajā tirgū nav pārāk lielas vērtības. Vidējās izmaksas ir ap 90 ASV dolāru (ap 84 eiro) par vienu cilvēku. Un cilvēku tirdzniecība nav tikai trešo pasaules valstu problēma, jo arī Eiropas Savienībā (ES) šī melnā tirgus daļa ir aktīva. Piemēram, 2022. gadā ES bija reģistrēti 10 093 cilvēku tirdzniecības upuri, un 63% no tiem bija sievietes. Savukārt tikai 37% bija ES pilsoņi.
Aplēses liecina, ka katru gadu Amerikas Savienotajās Valstīs tiek nelegāli ievesti aptuveni 50 000 cilvēku, visbiežāk no Meksikas un Filipīnām.
Pasaules reģions ar vislielāko cilvēku tirdzniecības upuru skaitu 2022. gadā bija Dienvidāzija un Vidusāzija. Cilvēku tirdzniecības upuri tiek izmantoti piespiedu darbam, piemēram, fabrikās, kurās šuj apģērbus, prostitūcijā, arī orgānu izņemšanai. Tiek lēsts, ka pasaulē 71% paverdzināto cilvēku ir sievietes un meitenes, savukārt vīrieši un zēni veido 29%.
Apvienoto Nāciju Organizācijas aprēķini liecina, ka mūsdienu verdzībā pasaulē dzīvo no 20 līdz 40 miljoniem cilvēku. Precīzi novērtēt visu cilvēku tirdzniecības apmēru nav iespējams, jo ļoti bieži gadījumi paliek neatklāti.
Cilvēku tirdzniecība nelegālajiem pārdevējiem nes peļņu aptuveni 150 miljardu ASV dolāru (aptuveni 140 miljardu eiro) apmērā gadā, no kuriem 99 miljardus ASV dolāru (aptuveni 92 miljardus eiro) veido “ienākumi” no prostitūcijas.
Riskējot ar dzīvību, pēta nelegālo pasauli
Vairāk nekā piecus gadus Mariana veidoja “National Geographic” raidījumu sēriju “Nelegālā tirdzniecība ar Marianu van Zelleri”. Ar tā satura palīdzību viņa vēlējās sniegt iespēju apskatīt šo ēnu ekonomikas pasauli un izprast, kā tā strādā. Pats svarīgākais viņas mērķis bija noskaidrot noziegumos iesaistīto cilvēku motivāciju.
Savas darba specifikas dēļ žurnālistei nācās regulāri sastapties ar dzīvībai bīstamām situācijām. Piemēram, filmējot Meksikā, viņa un filmēšanas grupa nonāca vietējā narkotiku karteļa un armijas krustugunīs.
Narkotirgoņi viņai tiešā tekstā paziņoja, ka varēs žurnālisti pasargāt tiktāl, kamēr neiesaistīsies armija. Par laimi, Marianai un viņas komandai izdevās veiksmīgi paglābties no šīs situācijas. Tas arī neapturēja viņu no vēlmes turpināt savas pētnieciskās žurnālistes gaitas, galu galā tikai esot notikumu vietās, var uzzināt, kas patiesībā notiek.
Jaunajā raidījumu ciklā “Cilvēku tirdzniecība: noziedzīgā pasaule ar Marianu van Zelleri” žurnāliste pievērsusies cilvēktirdzniecības un citiem nelegālās ekonomikas jautājumiem.
Piemēram, Mariana intervēs algotni, kurš nogalina cilvēkus pēc pasūtījuma, cilvēku orgānu tirgoņus, līgavu “biznesa” darbiniekus un citus “neredzamos” noziedzniekus. Uz jautājumu, kādēļ šie likumpārkāpēji piekrīt intervijām, žurnāliste atbild, ka, viņasprāt, cilvēki jūtas neaizskarami, turklāt viņiem gribas lielīties ar savu paveikto. Vēl viens iemesls, pēc Marianas domām, ir tas, ka pat rūdīti noziedznieki vēlas tikt uzklausīti un saprasti.
