Atklāta vēstule
LR Saeimas
Sociālo un darba lietu komisijai
Komisijas priekšsēdētājam Andrim Bērziņam
LR Ekonomikas ministrijai
Par iesniegtajiem grozījumiem “Alkoholisko dzērienu aprites likumā”
Latvijas vīnziņu asociācija, Latvijas bārmeņu federācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija vēlas uzdot vairākus jautājumus Sociālo un darba lietu komisijai attiecībā ar paredzamajiem grozījumiem Alkoholisko aprites likumā, kuru virza Sociālo un darba lietu komisija.
Reklāma
Pirms nedēļas uz Saeimas komisijas sēdi tika nosūtīta vēstule par nozarei neskaidriem jautājumiem un, diemžēl, pastāv pamatotas aizdomas, ka uz šiem jautājumiem netiks sniegtas atbildes, jo grozījumi tiek virzīti sasteigti, bez nozares iesaistes.
Ja neņemam vērā nelegālā alkohola aprites palielinājumu, kā arī akcīzes nodokļu ieņēmumu samazinājumu saistībā ar nelegālās tirdzniecības iespējamu palielināšanos, šo grozījumu apstiprināšanas rezultātā, vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz divām sekojošām lietām, par kurām, visticamākais komisijā nav diskutēts (katrā ziņā, šādas diskusijas nav dzirdētas)- attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumu speciālistu un bārmeņu apmācību programmu īstenošanu un nodarbinātību, precīzāk darbaspēka pieejamību/nepieejamību viesmīlības nozarēs- restorānos, bāros kafejnīcās.
Paredzamās problēmas, kuras radīs aizliegums iegādāties un visticamāk arī lietot(???) alkoholiskos dzērienus līdz 20 gadu vecumam attiecībā un profesionālās izglītības sfēru.
Alkohola iegāde ir cieši saistīta ar alkohola lietošanu. Paceļot alkohola iegādes aizlieguma vecuma robežu līdz 20 gadiem, tas nozīmē, ka nevar arī lietot alkoholu, tātad, arī praktiskās nodarbības profesionāli tehniskajās skolās programmās “Ēdināšanas pakalpojumu speciālists”, “Viesmīlības pakalpojumu speciālists” un “Bārmenis” nav īstenojamas pilnā apmērā. Visu šo profesiju apmācību standarti paredz apmācību attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem- pasniegšanu, lietošanu, kvalitāti. Īpaši bārmeņa profesijā. Mums nav saprotams, kā, piemēram, praktiski jaunajiem bārmeņiem tiks mācīts raksturot vīnus vai citus dzērienus, kā tiks mācīts gatavot kokteiļus, ja jaunietis nedrīkstēs degustēt alkoholiskos dzērienus. Pēc grozījumu stāšanās spēkā deputātu piedāvātajā redakcijā, bārmeņu un viesmīļu programmas varam slēgt, jo, pabeidzot skolu, absolventam ir ap 18-19 gadiem, bet mācību programmas apguves laikā, lietot alkoholu viņam ir liegts un jaunietis pēc skolas beigšanas nebūs spējīgs īstenot profesijas standartā noteiktos uzdevumus. Atdalīt pirkšanas un lietošanas faktus ir neiespējami, vai, pareizāk sakot, nav iespējams ieviest kontroles mehānismus.
• Paredzamās problēmas attiecībā uz nodarbinātību HoReCa sektorā
Alkoholisko dzērienu apritas likuma 13. panta pirmā daļa nosaka, ka aizliegts iesaistīt alkoholisko dzērienu apritē personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Vai arī šajā pantā tiks veikti grozījumi? Nevienam nav noslēpums, ka pašlaik darba tirgū ir problēmas ar apkalpojošo personālu bāros, restorānos un kafejnīcās, it īpaši vasaras kafejnīcās, kur lielāko daļu darbinieku sastāda tieši skolnieki un studenti 18 – 24 gadu vecumā. Ja gadījumā cienījamie deputāti paredz arī mainīt šo normu, tad izslēdzot no potenciālo darbinieku grupas 18-20 gadus vecos studentus, tiks radīta vēl lielāka spriedze sabiedriskās ēdināšanas nozarei un, protams, tūrismam kopumā - vienkārši nebūs kas apkalpo viesus.
No vienas puses mēs cenšamies, lai Latvijas tirgū būtu Michelin klases restorāni, bet no otras puses radām potenciālus šķēršļus nozare strādāt kvalitatīvi sagatavotiem speciālistiem no 19-20 gadiem šajos restorānos.
No vienas puses mēs lepojamies ar pasaules čempioniem Raimondu Tomsonu un Andri Reizenbergu, kas ceļ profesiju prestižu, bet neļaujam jauniem cilvēkiem izvēlēties šīs profesijas, jo līdz 20 gadu vecumam viņš varēs tikai mazgāt traukus un, labākajā gadījumā, iznēsāt ēdienu.
Lieki piebilst, ka vīnziņu un bārmeņu arī konkursos, kas strauji paaugstina zināšanas un profesionalitāti, jaunietis piedalīties nevarēs.
Mazliet absurda ir situācija, ka no 18 gadiem cilvēks var iet vēlēt vai karot, bet nedrīkst iegādāties un izdzert glāzi vīna. Šis vecuma ierobežojums no praktiskā skatpunkta nav dzīvotspējīgs, tāpat kā, piemēram, tā sauktais “Sausais likums”. Ja cilvēks gribēs iedzert, viņš to darīs neatkarīgi no šāda veida ierobežojumiem. Mūsu, kā alkohola lietošanai tuvu stāvošas profesiju pārstāvju viedoklis ir, ka pārmērīgai alkohola lietošanai pirmām kārtām ir sociāli cēloņi- t.i. ģimenē pārmērīgi tiek lietos alkohols, zems izglītības līmenis, bezdarbs jauniešu vidū, kas rada depresiju, nav sakarīgas un jēgpilnas brīvā laika pavadīšanas iespējas (t.i. iespējas nodarboties ar sportu), īpaši lauku reģionos un šīs sociālā rakstura problēma nav risināma ar deputātu ierosinātajiem aizliegumiem. Jaunieši jau skolas vecumā ir jāizglīto par alkohola ietekmi. Zinošs, nodarbināts, sportojošs un attiecīgajā jautājumā izglītots jauns cilvēks lietos alkoholu mazāk un kvalitatīvāku un tam nebūs negatīva ietekme uz viņa veselību, jo dzīvē viņam ir daudz jēgpilnākas nodarbes par dzeršanu. Tādēļ vairāk vajadzētu pievērst uzmanību izglītošanai skolās, jauniešu nodarbinātības jautājumiem, īpaši lauku reģions, nevis aizliegumiem.
Bez tam, statistika liecina, ka 91% (publiski pieejami dati internetā) jauniešu pamēģina alkoholu līdz 14 gadu vecumam. Tas lieku reizi pierāda, ka arī pašlaik ierobežojumiem nav nozīmes, ja uz to skatāmies no lietošanas sākuma vecuma.
Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka gadījumā, ja alkoholu lieto 18 gadus nesasniegusi persona - respektīvi bērns, tad par to tiek sodīti viņa vecāki un viņš pats. Kas notiks, ja alkohola lietošanā tiks “pieķerts” pilngadību saniedzis jaunietis?
Vēl noteikti vēlamies piebilst, ka alkohola lietošana bāros un restorānos notiek stingri kontrolētā vidē. Restorānā nav iespējas vecākam cilvēkam nopirkt alkoholisko dzērienu un nodot to jaunākam, jo šajā gadījumā viņus vienkārši neapkalpos. Tas pats notiek ar pārāk iereibušiem viesiem.
Publiskajā telpā ir izskanējis viedoklis, ka Lietuvā šādi ierobežojumi veiksmīgi darbojas. Vai kāds ir painteresējies par to cik veiksmīgi tie darbojas patiesībā? Zemāk ir tikai daži fakti no plaša pētījuma par šādu ierobežojumu lietderīgumu, kas tika publicēti Lietuvā 2020.gada 31.martā žurnālā Vynoklubas un tika balstīts uz vispārpieejamiem statistikas datiem.
• Pēc statistikas datiem alkohola patēriņš samazinājās par 1%, palika tāds pats vai pat palielinājās, atkarībā no skatpunkta uz statistikas datiem. Un tas ir saistīts ar faktu, ka vecuma posmā no 18-20 gadiem alkoholu lieto maz, bet palielinās procentuāli izlietotais alkohols uz pārējo iedzīvotāju grupu. Tas spilgti pierāda, ka aizliegums šai vecuma grupai ir maznozīmīgs un/vai to ir viegli apiet. Gadu iepriekš, pirms ierobežojošo likumu ieviešanas pateicoties sociālām kampaņām, alkohola patēriņš bija krities par 6%.
• Dēļ akcīzes nodokļa palielinājuma cilvēki sāka dzert zemākas kvalitātes alkoholu, kas vēl vairāk negatīvi ietekmē viņu veselību. Tā, piemēram, vīna pārdošanas apjomi samazinājās, bet lētā stiprā alkohola patēriņš palielinājās
• Alkohola reklāmas aizliegums radīja bezalkoholisko vīnu un bezalkoholisko alus zīmolu reklāmas palielināšanos.
Tajā pat laikā caur bezalkoholisko vīnu vai alus reklāmu tiek reklamēts zīmols, kura lielāko portfeļa daļu aizņem alkoholiskie dzērieni. Tātad, arī šajā jautājumā mērķis netika panākts, jo bezalkoholiskā vīna vai alus patēriņa procents attiecībā pret alkoholiskajiem dzērieniem nav spējīgs pat nosegt reklāmas izmaksas. Tas, savukārt, nozīmē, ka reklāmas mērķis ir cits.
Rodas jautājums- vai valdība koncentrējās uz cīņu pret nepareizajiem dzērieniem un nepareizajiem patērētājiem? Viļņas Universitātes veiktais pētījums atklājis, ka Lietuvā 4% iedzīvotāju varētu tikt apzīmēti kā hroniski dzērāji- alkoholiķi. Pētījumā arī norādīts, ka 4% katru gadu patērē 26% no visa alkohola. Viņu dzēriena izvēle ir vai nu stiprais alus, vai lēts stiprinātais vīns (97% šī dzēriena dzer hroniski dzērāji). Degvīns, ko pārdod jogurta krūzēs (plastmasas), tika aizliegts tikai 2018. gada beigās, savukārt stipro alu var iegādāties visos iepakojuma izmēros arī šodien. Līdz ar to, pētot statistikas departamenta sniegtos datus, kas liecina, ka vīna imports 2018.gadā samazinājies par 7%, savukārt stipro alkoholisko dzērienu imports pieaudzis līdz 10,8%, kas norāda, ka situācija Lietuvā pasliktinās. To visu atzīstot, šķiet, ka šie likumi bija liela kļūda un tos vajadzētu mainīt.
Arī situācija sabiedriskās ēdināšanas sektorā Lietuvā ir, maigi izsakoties, muļķīga. Restorānos turpina strādāt jaunieši no 18-20 gadiem, kas skaitās nelikumīgi, bet valdība to izliekas neredzam, jo risinājuma nav. Izliekas neredzam līdz kāds konkurents nesāk rakstīt sūdzības uz kurām ir jāreaģē. Kādēļ pieņemt likumu, kas nav pastāvēt spējīgs?
Šādu uzskatu pauž liela daļa Lietuvas likumdevēju privātās sarunās, taču pieņemt likumu ir vieglāk nekā atcelt, tādēļ mēs aicinām Saeimas sociālu un darba lietu komisijas deputātus apsvērt visus par un pret, visu izvērtēt pirms alkohola lietošanas vecuma paaugstināšanas. Cilvēkiem, kas skatās uz lietām kritiski ir pilnīgi skaidrs, ka negatīvā ietekme būs lielāka nekā pozitīvā.
Par piemēru visu laiku tiek piesaukta Lietuva kā mūsu kaimiņš, lai gan tas nav objektīvi. Tikpat veiksmīgi par piemēru var ņemt Vāciju vai Dāniju, kur alkohola iegādes un lietošanas likumdošana ir stipri brīvāka par mūsu valstī pašlaik esošo.
Mūsu organizācijas noteikti ir par atbildīgu alkohola lietošanu, taču apkopojot augstāk rakstīto, vēlamies saņemt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1. Vai grozījumi vecuma robežas paaugstināšanai alkohola iegādei attieksies tikai uz alkohola iegādi vai arī uz lietošanu (kontrole nav iespējama)?
2. Vai ir izskatīta iespēja atdalīt potenciālos vecuma ierobežojumus starp HoReCa sniegto pakalpojumu klāsta un mazumtirdzniecības pakalpojumiem (kā tas ir, piemēram, Somijā un Zviedrijā)?
3. Vai ir bijušas diskusijas un ir skaidrs kas notiks ar Profesionāli tehniskajām vidusskolām programmās, kas ir saistītas ar apmācībām par alkoholu?
4. Vai ir bijušas diskusijas ar HoReCa nozares pārstāvjiem par grozījumu ietekmi uz nodarbinātību?
5. Kādi pasākumi jauniešu nodarbināšanai (sportošanai un tml) tiek piedāvāti ieviest no valdības puses, lai atturētu jauniešus no alkohola lietošanas? Vai arī vairāk par aizliegumiem netiek domāts un diskutēts?
Ar cieņu,
Latvijas vīnziņu asociācijas Prezidents Jāni Kaļķis
Latvijas bārmeņu federācijas Prezidents Raitis Akerblūms
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas Prezidents Andris Kalniņš
