Autors: Visitaizkraukle.lv
Avots: Visitaizkraukle.lv
Vasara mūs priecē ar karstām un saulainām dienām. Un kur gan tās vislabāk izbaudīt kā pie ūdens. Izmanto iespēju aplūkot nelielu daļu no senās Daugavas. No 14. augusta līdz 29. septembrim Pļaviņu HES ūdenskrātuvē tiek pazemināts ūdens līmenis, līdz ar to ir iespējams redzēt nedaudz lielākas klinšu sienas!
Pļaviņu pusē aplūko:
Reklāma
Lorelejas klinti- pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas un ūdenskrātuves ierīkošanas, Lorelejas (Nāru) klints ir pazudusi Daugavas ūdeņos. Ievērojami paceļot ūdens līmeni, izzudušas krāces un Velna jeb Trakais atvars klints pakājē. Aptuveni tajā vietā, kur atradās klints, ir ierīkots skatu laukums Daugavas ainavas vērošanai ar soliņu, baltegli un informatīvo stendu.
GPS: 56.61735, 25.74002
2022. gada ģeovietu- Krustalīča un Kraukļa klintis. Klintis stiepjas vairāk kā kilometru garos posmos abos upes krastos. Daugavā šajā posmā ir Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves uzpludinājums un bijušā, līdz 40 metru (m) dziļā, kanjona klintis šobrīd ietver upi kā nepieejamas 2–4 m augstas sienas.
Vertikālās kraujas ir šodienas Latvijas ainavai neparastas un izcili ainaviskas.
GPS: 56.585057,25.620760
Oliņkalnu ar estrādes paliekām. Oliņkalns ir bijis dižs pilskalns 5 km no Pļaviņām un 1 km lejpus Lokstenes pilskalna. Oliņkalns bija Lielākais senču pilskalns (2,3 ha liels, uzbērums 175 m garš)- senpilsētas tipa nocietinājums. Te atradās 13. gadsimta sākumā dokumentos minētā Alenes pils, kas bijusi administratīvais centrs Olines zemēm.
Tagad pie Oliņkalna var nokļūt tikai labs peldētājs vai arī jābrauc ar laivu, jo šodien Oliņkalns ir kokiem apaugusi lēzena sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē (no Rīgas–Daugavpils šosejas (A 6) ) iepretim Stukmaņiem.
Uz salas saglabājies neliels pilskalna valnis, estrādes paliekas (2015. gada 21. augustā pamestajā un daļēji appludinātajā Oliņkalna estrādē, kurā pēdējoreiz kora mūzika bija skanējusi 1962. gadā, koncertēja Ints Teterovskis ar jauniešu kori Balsis) un dažus metrus augsts dolomīta atsegums – Andreja klints paliekas.
Oliņkalns ar 20 m augstu dolomītu sienu (Andreja klinti) bija pirmā treniņu un sacensību vieta latviešu alpīnistiem. Jau kopš 1949. gada pavasaros un rudeņos notika regulāri treniņi. Pirmās sacensības datētas ar 1952. gada rudeni. Sacensībās piedalījās ne tikai Latvijas alpīnisti, bet arī Lietuvas un Igaunijas. Šajās sacensībās maršrutos tika iekļautas tādi elementi kā traversi, vairākkārtēja pārāķēšanās un noeja pa klintīm "dulferējot". Kopš 1958. gada sadarbība starp kaimiņvalstīm kļuva ciešāka un nākamos 8 gadus līdz Oliņkalna appludināšanai dalībnieku un skatītāju skaits pieauga. Šo gadu laikā Oliņkalnā notika dažādu veidu sacensības gan vietēja mēroga, gan republiku starpā. Notika arī dažādu balvu un kausu izcīņu sacensības, viena no ievērojamākām "Sudraba leduscirtnis". 1965. gadā notika pēdējās Latvijas klinšu kāpšanas sacensības. Oliņkalnā 1991. gadā notika Baltijas alpīnisma veterānu salidojums, kurā piedalījās visu Baltijas valstu alpīnisti.
GPS 56.590942, 25.642315
Lai aplūkotu šīs vēsturiskās vietas no upes, sazinies ar Jumiezis , Latvis Dara, mezmalaslaivas.lv ( mezmalasvikigs.lv ) par supu un laivu nomu
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
