Viedoklis: Kāpēc Latvija ir saistoša medicīnas tūristiem?

Viena no jaunākajām tūrisma šķautnēm ir medicīnas tūrisms – tas ir specifisks veids, kā valstij piesaistīt tūristus. Medijos izskanējušas ziņas, ka ārvalstu medicīnas tūristu skaits Latvijā pieaug. Travelnews.lv redakcija vēlējās noskaidrot medicīnas tūrisma aktualitātes Latvijā, tāpēc vērsās pie šīs nozares pārstāvjiem.

Kāpēc medicīnas tūristi, pat Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, izvēlas Latviju? Kādus pakalpojumus viņi šeit saņem? Kā Latvija spēj nodrošināt identiska pakalpojuma cenu pat trīs līdz sešas reizes zemāku nekā Rietumeiropā vai Skandināvijā? Kā ārvalstnieki uzzina par Latvijas medicīnas piedāvājumu un pieejamību – vai nozare reklamējas ārzemēs un vai tiek organizēta sadarbība ar ārvalstu ārstiem/ārstniecības organizācijām? Cik ilgi vidēji viens medicīnas tūrists uzturas Latvijā? Kā tiek organizēta viņu uzturēšanās šeit? Kas vēl būtu darāms, lai nozare attīstītos vēl straujāk?

Ieva Petaka, sanatorijas "Jantarnij bereg" sabiedrisko attiecību speciāliste.

Mums klienti ir gan latvieši, gan no Krievijas, Vācijas, Francijas, Zviedrijas un Norvēģijas, kā arī citām valstīm. Pārsvarā cilvēki brauc uz ārstniecības un rehabilitācijas kursiem. Mums ir arī dažādas veselības programmas, taču pārsvarā piedāvājam slimību profilaksi. Perifērās nervu sistēmas profilaksi, elpošanas ceļu un balsta kustību profilaksi, kā arī citas. Ja cilvēks pie mums atbrauc, viņš sev rezervē istabiņu uz laiku, satiekas ar ārstējošo ārstu sanatorijā un tad, balstoties uz viņa veselības stāvokli, tiek sastādīta kompleksa programma ko viņš saņem. Ja cilvēks grib ārstēties pie mums tā "nopietnāk", tad pārsvarā ņem kursu, kas ilgst septiņas un vairāk dienas. Taču mums ir arī tādi izmēģinājuma kursi uz trim dienām – cilvēks atbrauc, pamēģina un tad skatās vai nākamreiz jau brauks tā nopietnāk. Par sanatoriju un tās piedāvājumu ārzemnieki uzzina no tūrisma firmām, mums ir sadarbība ar "Booking.com", ar "Tripadvisor.com", tāpat ir arī žurnāli gan Latvijā, gan Krievijā. Arī mēs paši braucam uz izstādēm, gan Latvijā, gan ārpus Latvijas un piedāvājam savu pakalpojumu. Lielais pluss, ar ko mēs esam labāki par, piemēram, Krievijas sanatorijām, ir tas, ka mums ir jūra. Mēs atrodamies Ķemeru nacionālā parka teritorijā – mums ir izeja tieši uz jūru, nav pat jāiet pāri ielai. Esam priežu meža ieskauti! [smejas]

Piesaistīt vairāk medicīnas tūristus būtu iespējams, ja Latvijā nejustu politisko diskursu tik ļoti. Redziet, mēs esam Krievijas federācijas sanatorija un ja mēs mēģinām vairāk to popularizēt, piemēram, piedāvājot rīdziniekiem ar rīdzinieka karti 10% atlaidi pakalpojumiem, tad ieslēdzas politiskais faktors – pārmet, ka grib sadarboties ar Krieviju un ko citu. Tajā pašā laikā cilvēki slimo – gan mani, gan citu cilvēku vecāki un viņiem ir gluži vienalga uz kuru sanatoriju braukt – vai Vācijas, Ukrainas vai Latvijas sanatoriju. Sanatorijām nebūtu jābūt kaut kādās robežās. Veselībai būtu jābūt visiem vienādi pieejamai.

Tatjana Dāboliņa, rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" mārketinga speciāliste

Starp mūsu apmeklētājiem 70-80% ir vietējie iedzīvotāji, savukārt pārējie ir no tādām valstīm kā Vācija, Krievija un Skandināvijas valstis. Par "Jaunķemeriem" uzzina no medicīnas tūrisma aģentūrām – speciālām aģentūrām, kas organizē veselības tipa braucienus. Tāpat arī viens otram pastāsta. Mēs arī cenšamies piedalīties dažādās izstādēs, kā arī reklamēties avīzēs un žurnālos. Mēs esam plaša profila rehabilitācijas centrs, līdz ar to mums ir plašs klientu klāsts – mēs gan ņemam akūtus pacientus pēc operācijām, gan pēc infarkta vai insulta un citus. Ārstējam gan bērnus, gan pieaugušos. Rehabilitācija ārzemēs vēl nav tik labā līmenī, tāpat arī mūsu cenas ir pieejamākas, tāpēc esam pieprasīti. Man grūti spriest ar ko esam labāki par, piemēram, Krieviju, bet cik nu atsauksmes dzirdētas, tad tomēr Latvijā rehabilitācijā ir kvalitatīvāka un speciālisti profesionālāki. Pacientam, piemēram, pēc traumas nepieciešamas terapijas – Krievijā viņas ir par maksu, savukārt pie mums jau tas ir iekļauts. Kad klients atbrauc pie mums, viņš tiekas ar rehabilitējošo ārstu un tad arī tiek noteikts procedūru plāns. Nav tā, ka kāds brauc pie mums veikt tikai viena veida procedūras, jo, piemēram, atbrauc ar sirds problēmām, bet veic arī cita veida rehabilitāciju pēc plāna. Visvairāk brauc cilvēki ar kaulu un muguras problēmām, kā arī ar onkoloģiskām problēmām. Vidēji ārzemnieki pavada šeit 12-14 dienas, savukārt latvieši 7-10 dienas. Novērojams, ka ārzemniekiem nereti apdrošināšana sedz izmaksas. Savukārt problēmas ar medicīnas tūristu piesaisti rada, piemēram, vīzu režīms, kā arī lidojumu cenas. No Izraēlas šobrīd ir ļoti dārgi pie mums braukt. Tāpat arī iekšējā politika nepalīdz.

Medicīnas tūrisma centra "Baltic Care" projekta vadītāja Ketija Fogele

Medicīnas tūrisma nozare būtībā ir viena no jaunākajām nozarēm Latvijā. Tā izveidojusies pateicoties privāto ārstniecības iestāžu iniciatīvai tikai 2009.gadā. Ir virkne priekšnosacījumu, kāpēc Latvijas medicīnas pakalpojumu piedāvājums ārvalstniekam ir pievilcīgs. Izvēle par labu pakalpojumu saņemšanai nereti tiek dota ekonomisku apsvērumu dēļ, gan arī iepriekš iegūtās labās pieredzes dēļ. Latvijas atrašanās vieta – pie mums ir ļoti ērti nokļūt ar visiem pieejamajiem transporta līdzekļiem, vai tā ir lidmašīna vai tas ir vilciens, prāmis vai automašīna. Nozīmīgs faktors ir  Rietumeiropā  saasinājusies ģeopolitiskā situācija, savukārt pie mums vide ir droša. Ir arī pacienti, kas uz Latviju brauc tādu nostalģisku jūtu vadīti – viņi savulaik šeit ir bijuši, labi jutušies un saņēmuši kvalitatīvus pakalpojumus – sanatorijās un citās ārstniecības iestādēs. Savukārt Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji pārsvarā pie mums brauc veikt tos medicīnas pakalpojumus, kuri viņu valstīs nav, vai arī pieejai ir ierobežojumi. Piemēram, Lietuvas gadījumā tā ir neauglības ārstēšana.
Igaunijas gadījumā tā ir, piemēram, vēnu ārstēšana, jo pie mums ir pieejamas visas piecas pasaulē veicamās metodes. Pakalpojumu ar tādu pašu kvalitāti un tehnoloģijām kā Rietumeiropā, mēs varam ar zemāku cenu piedāvāt, jo mūsu speciālistu atalgojums  ir zemāks nekā Rietumeiropā vai Skandināvijā, kā arī pavisam vienkārši – klīniku telpu īres cenas ir zemākas. Tas ir divas pozīcijas, kuras ietekmē pakalpojuma cenas veidošanos, kāpēc pie mums identisks pakalpojums ir 3-6 reizes zemāks nekā citur.
Kvalitatīva ārvalstu pacientu apkalpošana nozīmē ne tikai sniegt augsti kvalificētus pakalpojumus, bet arī mācēt sadarboties ar nozares pārstāvjiem. Piemēram, atbraucot klientam no ārzemēm veikt kādu konkrētu operāciju, viņš vairumā gadījumu tiek nosūtīts veikt arī kādas papildu pārbaudes un diagnostiku, ja tas ir nepieciešams. Latvijā ir pieejami augstas klases diagnostikas izmeklējumi, kurus piedāvā, piemēram, Medicīnas sabiedrībā "ARS" Diagnostikas klīnika, "Veselības centrā 4" un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Šobrīd Medicīnas tūrisma centra biedru starpā ir vērojama mijiedarbība, jo spējam nodrošināt gan kompleksu pakalpojumu, gan arī šauru pakalpojumu, ja tas ir nepieciešams.
Medicīnas pakalpojumu reklāma ārzemēs  ir dārga, jo medicīna nav plaša patēriņa produkts – cilvēkam ir jābūt nepieciešamībai pēc šāda pakalpojuma, lai reklāma strādātu. Pārsvarā mēs strādājam specializētās medicīnas izstādēs ārzemēs. Tur mēs aktīvi izmantojam Eiropas struktūrfondu līdzekļus, lai veicinātu medicīnas pakalpojumu eksportu. Strādājam ar Latvijas vēstniecībām, arī ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru mūsu mērķa tirgos. Arī veselības klastera ietvaros Latvijā, jo vienmēr labi ir tas, ja klients var saņemt pēc iespējas ātrāku un kompleksāku pakalpojumu – piemēram, pēc operācijas iziet rehabilitācijas kursu vai kādu papildu diagnostiku. Viss šis process māca mūs sadarboties.
Mūsdienu dinamiskajā vidē mēs novērojam, ka cilvēki ļoti patstāvīgi paši veic gan transporta rezervācijas, gan viesnīcu izvēli. Protams, mēs sadarbojamies ar vairākām Latvijas viesnīcām, un ir gadījumi, kad mums lūdz sniegt rekomendācijas šajos jautājumos un tad arī mēs šīs rekomendācijas sniedzam. Vidēji medicīnas tūrists Latvijā uzturas aptuveni četras dienas. Tie gan ir dati par 2013-2014 gadu. Ja skatāmies uz vienkāršu tūristu, tad šis skaitlis, saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem, ir aptuveni divas dienas.
Atbildot uz jautājumu par iespējām nozarei turpināt attīstīties – būtu vēlams, lai valstiskā līmenī būtu jaušama lielāka izpratne un atbalsts par to, kas ir medicīnas tūrisms un kā to atbalstīt. Jāsaprot, ka tas ir produkts ar augstu pievienoto vērtību – cilvēki, kas uz Latviju atbrauc, šeit paliek, šeit izmanto transportu, šeit ēd. Šis medicīnas pakalpojums "apaug" ar dažādiem citiem pakalpojumiem un rada lielu vērtību. Arī mūsu medicīnas personālam rodas iespēja palikt un strādāt Latvijā, ja pie mums brauc medicīnas tūristi. Nerodas situācija, ka mēs par savu budžeta naudu izmācam ārstus, bet viņi vienkārši aizbrauc prom.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Dabas SPA, Silene Resort&SPA**** TAKA
Silenes Dabas SPA piedāvā izjust dabas harmonijas un enerģijas pilnas SPA procedūras, uzlabot labsajūtu, gūstot saskaņu ar sevi un dabu. | Skatīt vairāk
Latvija
Višķu estrāde un stadions TAKA
Lieliska vieta dažādu sporta un korporatīvo pasākumu, nometņu, treniņu, koncertu, festivālu, baļļu, svētku un citu pasākumu organizēšanai. | Skatīt vairāk
Komplekss pasākumu organizēšanai TAKA
Lieliska vieta dažādu sporta un korporatīvo pasākumu, nometņu, treniņu, koncertu, festivālu, baļļu, svētku un citu pasākumu organizēšanai. | Skatīt vairāk
Vieta Jūsu pasākumam TAKA
Lieliska vieta dažādu sporta un korporatīvo pasākumu, nometņu, treniņu, koncertu, festivālu, baļļu, svētku un citu pasākumu organizēšanai. | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2019 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2019 1st-studio.com

 
Total Timed::0.7336719sec.