Maldīvu Salas vai Maldīvija ir salu valsts Indijas okeānā un ļoti populārs tūrisma glamērķis. Maldīvija atrodas uz dienvidiem no Indijai piederošajām Lakšadvīpas salām un apmēram 700 km uz dienvidrietumiem no Šrilankas.
Kopumā valsts izvietojusies uz 26 atoliem, kas satur 1192 mazas salas, no kurām tikai aptuveni 200 salas ir apdzīvotas. Valsts galvaspilsēta ir Male.
Šī ir mazākā Āzijas valsts gan pēc iedzīvotāju skaita (ap 400 tūkstošiem), gan platības (300 kvadrātkilometru). Maldīvu salas ir arī pasaulē zemākā valsts - vidējais augstums virs jūras līmeņa sasniedz 1,5 metrus. Tā ir valsts ar zemāko dabisko augstāko punktu, kas ir 2,4 metri.
Kā burvīgu atpūtas vietu Maldīvu salas pasaulei atklāja niršanas entuziasti pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, pēc tam, kad 1965. gada 26. jūlijā salas ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. Tagad, pārsteidzošās zemūdens pasaules un fantastisko koraļļu veidojumu, kā arī kristālskaidrā ūdens dēļ Maldīvu salas kļuvušas par sava veida akvalangistu Meku (redzamība zem ūdens vietumis sasniedz pat 50 metrus!). Un arī ūdens temperatūra, kas visa gada garumā ir 26-27°C robežās, vilina ne tikai daiverus un snorkelētājus, kas, starp citu, ierodas salās ne reizi vien.
----------------------------------------------------------------------------------------
Fidels Kastro, kas pats pasaulē pazīstams kā diktators un autoritatīvs līderis, pie varas tika, gāžot citu – gana līdzīgu principu vadītu līderi. Lai to izdarītu, 1953.gadā Kastro dibināja organizāciju "26. jūlija kustība", kam tika pasludināts viens galvenais mērķis – cīnīties pret esošā diktatora Fulhensio Batistas režīmu.
Batista, kas dzimis 1901. gadā, bet mira 1973. gadā, bija Kubas prezidents no 1940. līdz 1944. gadam – kad viņu ievēlēja par prezidentu, kā arī no 1952. līdz 1959. gadam, kad par valsts vadītāju viņš kļuva valsts apvērsuma rezultātā.
1952. gada 10. martā Fulhensio Batistas organizēts apvērsums gāza prezidentu Karlosu Prio. Batista pasludināja sevi par pagaidu prezidentu uz diviem gadiem. ASV atzina Batistas režīmu un iepludināja valstī lielas investīcijas. Aprīlī tika pieņemts jauns konstitūcijas likums. Drīz pēc apvērsuma sākās pretestība Batistas režīmam. 1954. gadā notika prezidenta vēlēšanas, kurās vienīgais kandidāts bija Fulhensio Batista. 1956. gada beigās Kubā ieradās Fidela Kastro kaujinieki, kuri sāka partizānu karu. 1958. gada novembrī tika sarīkotas pēc konstitūcijas nepieciešamās prezidenta vēlēšanas. Tajās nepiedalījās partizānu kontrolēto teritoriju iedzīvotāji. Sākotnējie vēlēšanu rezultāti rādīja Karlosa Markesa Sterlinga uzvaru, bet militāristi pārtrauca balsu skaitīšanu, un Batista paziņoja, ka uzvarējis Andress Rivero Agvero. Agvero nepaspēja kļūt par prezidentu. Līdz gada beigām Kastro spēki bija pietuvojušies Havanai.
1959.gadā Batistu gāza Kubas revolūcijas laikā un viņš ar savu ģimeni atstāja Kubu, ar lidmašīnu aizlidojot uz Dominikānas Republiku. Vēlāk Batista pārcēlās uz Portugāli. Pēc tam dzīvoja Spānijā.
Kubas revolūcija bija bruņota sacelšanās Kubā, kuru rīkoja Fidela Kastro ar sevis izveidoto 26. jūlija kustību Batistas diktatūru. Sacelšanās beidzās 1959. gada 1. janvārī, kad Batista pameta valsti un 26. jūlija kustība un citas nemiernieku grupas pārņēma varu valstī. Kuba kļuva par sociālistisku valsti un 1965. gada oktobrī 26. jūlija kustība kļuva par Kubas Komunistisko partiju.
Kastro, kas tiek uzskatīts par kubiešu komunistu un revolucionāru, vadīja Kubu no 1959. gada, kad, padarot Kubu par pirmo sociālistisko valsti Rietumu puslodē, līdz 2008. gadam, kad viņš valsts vadību nodeva savam brālim Raulam Kastro.
----------------------------------------------------------------------------------------
26. jūlijs vēsturē: atzīmē Annas dienu
Bieži vien cilvēki mēdz atzīmēt dažādus svētkus, kas pie mums atnākuši no citām valstīm, piemēram Valentīndienu vai Helovīnus, taču arī mums pašiem ir gana daudz dienu, kas gadu no gada bijušas svarīgas mūsu senčiem. Viena no tām ir 26. jūlijs – Annas diena.
Ik gadu 26. jūlijā atzīmē Annas dienu, ko dēvē arī par Saimnieču dienu – tā raksturīga ar gada pirmo ražu sagaidīšanu – tieši šajā dienā drīkstēja pirmo reizi rakt un ēst jaunos kartupeļus. Šai dienai raksturīga ieraža ir arī pirmā auna kaušana.
Vienlaikus Annas diena bija saimnieču diena, kad notika lieli gadatirgi, kur satikās pārdevēji ar pircējiem, bet jauniešu vidū šis datums nozīmēja iepazīšanos. Šajos gadatirgos saimnieces varēja parādīt visu, ko viņas māk - cept, vārīt un šmorēt, tāpēc tā ir Saimnieču diena. Kā arī tāpat kā 25.jūlijā svinētā Jēkaba diena, šī bijusi kāzu diena, kad jaunais saimnieks veda mājās jauno saimnieci.
Kādā avotā minēts, ka vienā no Vidzemes pagastiem bijusi savdabīga tradīcija. Pie baznīcas katru gadu Annas dienā sapulcējās daudz ļaužu. Nabagi staigāja trīs reizes apkārt baznīcai dziedādami un savas lūgšanas skaitīdami un kopā ar šiem cilvēkiem gāja arī tie, kas vēlējās nabagiem kaut ko iedot, iegūstot sev labumu vai svētību. Nabagiem tika dotas kāpostu lapas un citi augļi un dārzeņi, lai izdotos laba raža. Pēc tam tika parušinātas smiltis pie baznīcas un tajās ieraka maizi, sieru, olas, pienu, ziedus un teica: "Kā mēs esam apņēmušies, tā nu par gadu esam atnākuši." Pēc dāvanu dalīšanas sākās dziesmas un dejas.
Pa Annām arī brauca ciemos. Sveica Annas vārda dienā un sveicēji pina viņām vainagu, kuram bija jābūt kuplam. Lielas viesības nerīkoja. Svinēja vakarā pēc darba. Annas tika aplīgotas un piesauktas, lai tās rūpētos par aitām un lai aitām augtu mīksta vilna.
Ja Annas dienā līst lietus, būs slapjš rudens.
Ja pa Annām vanagi ap kādām mājām laidelējas, tais mājās būs kāzas.
Ja Annas dienā lietus līst, rudenī būs daudz sēņu, bet rieksti būs tārpaini, un otrādi.
No Annas dienas drīkst ēst jaunos kartupeļus.
Ticējumi:
Ja Annas dienā atrod zirnekli – aitas sprāgs.
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
