Autors: Artis Spertāls
Avots: BalticTravelnews.com
Pretrunīgi vērtētais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps patiesībā ir vecāks nekā varētu domāt - šogad Trampam aprit jau 72 gadi.
Taisnības labad gan uzreiz jāsaka, ka Donalds Tramps pretrunīgi tika vērtēts jau pat pirms viņš kļuva par prezidentu - pilnā vardā Donalds Džons Tramps, pirms kļuva par prezidentu, bija uzņēmējs un televīzijas personība. Tieši Trampa izteikumi un viņa agresīvais uzņēmēja stils, Trampu jau pirms prezidentūras, padarīja par visai atpazīstamu personāžu gan ASV, gan ārpus tās.
Tramps ir dzimis 1946. gada 14. jūnijā Ņujorkā, ASV. Pēc vidusskolas, Tramps mācījās biznesa skolā Pensilvānijā, paralēli strādājot arī sava tēva - visai ievērojama uzņēmēja firmās. Jau piecus gadus pēc universitātes absolvēšanas, Tramps pārņēma vadību pār tēva uzņēmumu (kas nodarbojās nekustamo īpašumu jomā, kā arī celtniecības nozarē). Tramps kompāniju nodēvēja par "The Trump Organization" un tuvāko gadu laikā aktīvi cēla dažādas viesnīcas un izklaides parkus (kazino, golfa laukumus, atpūtas mājas utt). Trampa īpašumu vērtība ir diskusiju avots, tomēr tā tiek lēsta ap 4 - 5 miljardiem ASV dolāru apmērā.
Politikā Tramps uz brīdi parādījās jau 2000.gadā, kad viņš bija Reformu partijas kandidāts uz prezidenta amatu, tomēr 2015.gadā Tramps pavisam nopietni pieteica savu kandidatūru uz ASV prezidenta amatu, kļūstot par Republikāņu partijas kandidātu. Tramps popularitāti iemantoja ar skaļiem, dažu brīdi pārspīlētiem vēlēšanu solījumiem un izteicieniem. Vēlēšanās, par lielu pārsteigumu ļoti daudziem, viņš apsteidza Demokrātu partijas kandidāti Hilariju Klintoni, kļūstot par 45. ASV prezidentu.
2017. gada 20. janvārī Tramps tika inaugurēts par 45. ASV prezidentu. Prezidentūru Tramps sāka kā visnepopulārākais prezidents pēdējos četrdesmit gados un vecākais prezidents amatā stāšanās brīdī.
----------------------------------------------------------------------------------------
14. jūnijs vēsturē: Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus
Foto: china-sd.com
Pirms 77 gadiem naktī no 13. uz 14. jūniju notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz PSRS soda nometināšanas vietām, kā rezultāta daudzi no viņiem gāja bojā bada, slimību un necilvēcīga darba dēļ. Tāpēc 14. jūnijs ir diena, kad Latvijas karogs jāizkar sēru noformējumā.
Komunistiskā genocīda upurus Latvijā piemin divas reizes gadā – 25. martā un 14. jūnijā, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti vairāki tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, daļa – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos, kurp tika deportēti.
Naktī no 1941. gada 13. uz 14. jūniju Latviju bija spiesti pamest vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju. Nereti bērni tika nošķirti no mātēm un tēviem, kā arī vīrieši tika nošķirti no sievietēm un bērniem, daļu no viņiem vēlāk nošāva, daļu – nomocīja ieslodzījumā.
Ik gadu izsūtītie un bojā gājušie tiek pieminēti dzelzceļa stacijā „Šķirotava”, kur gan 25. martā, gan 14. jūnijā tūkstošiem no mājām padzītu, baiļu pārņemtu cilvēku, saspiesti lopu vagonos, uzsāka mokpilno ceļu uz Sibīrijas plašumiem. Padomju režīma upuru piemiņai, dzelzceļa stacijā 1989. gadā uzstādīts piemiņas akmens. Daudzus gadus vēlāk – 2008. gada 14. jūnijā uzstādīts jauns piemiņas ansamblis. No tonēta betona veidotais piemineklis izskatās kā stilizēta vilciena vagona un barakas sienas sintēze, ko veidojis mākslinieks Aivars Vīlipsons. Pieminekļa augšējā daļā izveidots logs – caur to redzamas debesis un tālumā zūdošas dzelzceļa sliedes. Pie minētā pieminekļa ik gadu tiek organizēti atceres pasākumi aizvesto piemiņai.
Katru gadu, pieminot bojā gājušos, tiek rīkots gājiens no Latvijas Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim, kur notiek svinīgā Goda sardzes nomaiņa un ziedu nolikšana, kā arī katru gadu visā Latvijā notiek dažādi piemiņas pasākumi.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
