TŪRISMA BIZNESS | Domnīca

Oļegs Iļģis: Dienvidkoreja ir vēl neapgūts eksporta tirgus

Par Dienvidkoreju lielai daļai sabiedrības zināms salīdzinoši maz – galvaspilsēta Seula, teikvando dzimtene, atrodas blakus Ziemeļkorejai, taču šī valsts ir ārkārtīgi interesanta, turklāt, ar plašu ekonomiskās sadarbības potenciālu, kas Latvijai pavērtu vēl vienu būtisku eksporta tirgu. Latvijā ir pirmā no Baltijas valstīm, kurai šajā valstī ir vēstniecība – tās vadītāja vietnieks, Biznesa augstskolas Turība maģistrantūras students Oļegs Iļģis stāsta, kas jāņem vērā Latvijas uzņēmējiem, lai iekarotu Dienvidkorejas tirgu, kā arī dalās pieredzē – kā ir dzīvot 50 km no Ziemeļkorejas.
Latvijai ir liels sadarbības potenciāls ar Dienvidkoreju
Kopš vēstniecības darba uzsākšanas Dienvidkorejā, tās galvenais uzdevums ir bijis veicināt ekonomisko sadarbību starp abām valstīm. Lai veiksmīgāk palīdzētu pašmāju uzņēmējiem, labāk izprastu gan pašu uzņēmējdarbību, gan uzņēmēju vajadzības, kā arī papildinātu savas zināšanas uzņēmējdarbībā, no darba brīvajā laikā apgūstu uzņēmējdarbības vadību. Tas palīdz ikdienas darbā un pats galvenais – ļauj efektīvāk sniegt palīdzību Latvijas uzņēmējiem. Latvijai ir liels sadarbības potenciāls ar Dienvidkoreju, mēs šo valsti vēl tikai apgūstam. Pirms gada man bija tas gods būt pirmajam Latvijas diplomātam, kurš tiek nosūtīts atvērt vēstniecību un uzsākt darbu šajā interesantajā valstī. Lai gan Koreju iepazīt viena gada laikā ir sarežģīti, zināmu pieredzi esmu guvis, ar kuru labprāt dalos.
11. lielākā ekonomika pasaulē
Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka Japāna un Singapūra ir divas attīstītākās valstis Āzijā, un bieži šīm valstīm aizmirst pievienot arī Dienvidkoreju, kas ir sasniegusi 11. lielākās ekonomikas statusu pasaulē ar IKP rādītāju uz vienu iedzīvotāju 26 tūkstoši ASV dolāru. Tas ir augstāks nekā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju. Tā ir attīstīta valsts ar lielu sadarbības potenciālu. 2015. gadā pēc kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījuma Dienvidkoreja ieņēma 32. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Uzskatu, ka pie 50 miljonu tirgus ar augstu pirktspēju, nostiprinātu divpusējo līgumtiesisko bāzi un valsti, kas ierindojas 5. vietā pēc Pasaules Bankas publicētā Doing Business uzņēmējdarbības reitinga 2017. gadā mūsu divpusējā ekonomiskajā sadarbībā ir vēl būtiska vieta izaugsmei. Pagaidām izmantojam tikai mazu daļu no visām iespējām.
Hyundai, LG, Samsung un citi lielie ekonomikas milži
Visā pasaulē ir pazīstami tādi Dienvidkorejas kompāniju zīmoli kā Hyundai, LG un Samsung – šīs uzņēmumu grupas kopā ar vēl dažām lielajām uzņēmumu grupām (chaebol) arī ir būtiskākie valsts ekonomikas stūrakmeņi. Metālapstrāde, mašīnbūve, kuģubūve un celtniecība ir nozīmīgākās nozares. Dienvidkorejā tiek ražotas automašīnas, kuģi, elektronika, augsti attīstītas tehnoloģiskās iekārtas u.c. Lielās uzņēmumu grupas veido aptuveni 70% no IKP, šāds sadalījums attīstītajām valstīm nav raksturīgs, piemēram, Eiropā lielākajā daļā valstu 80% no IKP veido mazie un vidējie uzņēmumi.
Korejā ražo četru marku vietējās automašīnas, kas tirgū ieņem vadošās pozīcijas. Šeit ir radīti apstākļi, kuros korejiešiem ir izdevīgāk iegādāties pašmāju auto, ko lielākā daļa no iedzīvotājiem arī dara. Savukārt, tie, kuri ir sasnieguši zināmu turību un var atļauties braukt ar luksus klases auto, iegādājas arī importētās automašīnas. Raksturīgi, ka šeit ļoti maz tiek izmantotas, tā saucamās, mazlitrāžas automašīnas. Dienvidkorejā ir pieņemts, ka lielāko uzņēmumu valdes priekšsēdētāji izvēlās labākās pašmāju automašīnas, bet padomju priekšsēdētāji visbiežāk brauc ar labākajām importētajām automašīnām. Elektronikā arī pašmāju kompānijas Samsung un LG ieņem vadošās lomas, lai gan ārzemju ražojumu mobilie telefoni, datori un citas elektroniskās iekārtas šeit ir arī pieprasītas.
Visvairāk eksportējam koksni
Atgriežoties pie Latvijas un Dienvidkorejas ekonomiskajām attiecībām, jāmin, ka kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Dienvidkoreju 2015. gadā bija sasniedzis nepilnus 100 miljonus EUR ar kopējo tendenci palielināties pēdējo 5 gadu laikā. Latvijas galvenās eksporta preču grupas ir koksne un tās izstrādājumi (83%) un minerālie produkti (7%). Koreja ir otrais lielākais Latvijas sadarbības partneris Āzijā, pirmajā vietā ir Ķīna. Viens no uzņēmumiem, kurš jau ir atradis ceļu uz Korejas tirgu un ir spilgts piemērs produkcijas eksportam ar augstu pievienoto vērtību, ir AS „Latvijas Finieris”, kas piegādā specializētu industriālo saplāksni Korejas kuģu būvētavām. Latvijas finiera produkcija Korejā tiek izmantota sašķidrinātās gāzes tankeru būvniecībā, kur tas kalpo kā izolācijas materiāls sašķidrinātās gāzes tvertnēm. Pasaulē ir aptuveni desmit kompānijas, kas var radīt tik augstas kvalitātes finieri, un mēs varam lepoties, ka viena no šīm kompānijām ir pašmāju AS „Latvijas Finieris”.
Vēl izcils piemērs ir uzņēmuma Groglass ražotā īpašā, gaismu neatstarojošā stikla eksports uz Koreju. Tas, piemēram, ir izmantots Korejas Nacionālā muzeja ekspozīciju veidošanā. Šo muzeju apmeklē augsta līmeņa ārvalstu delegācijas, un tas ir obligātais korejiešu skolnieku ekskursiju galamērķis. Viens no lielākajiem Latvijas eksportētājiem, kas Korejā ir atvēris arī savu pārstāvniecību, ir palešu ražotājs SIA „Palleteries”.
Uzņēmēju interese pirms olimpiskajām spēlēm
Vēl viens Latvijas uzņēmums, kurš sekmīgi uzsācis savu darbību Korejā, ir augsto tehnoloģiju uzņēmums SIA „Playgineering systems”, kas aprīko sporta halles ar statistikas vākšanas iekārtām. Uzņēmums hallēs izvieto kameras, kas tiek savienotas vienā tīklā un ar specializētas programmas palīdzību izskaitļo un analizē sporta spēļu datus. Šis Latvijas uzņēmums veiksmīgi startēja Korejas Hokeja asociācijas konkursos un ieguvis tiesības aprīkot ledus halles ar uzņēmuma piegādātajām iekārtām. 2018. gadā Korejas pilsētā Pjončanā notiks Ziemas Olimpiskās spēles, kas jau tagad ir radījušas vairāku Latvijas uzņēmumu interesi. Šobrīd Pjončanā un tās apkārtnē notiek vairāku infrastruktūras objektu būvniecība, kurā iesaistās arī Latvijas pārstāvji.
Tūrisma attīstības potenciāls
Korejas patērētājiem patīk viss, kas ir ekoloģisks un dabīgs. Ja produkts ir ražots no dabīgām izejvielām vai nācis no Eiropas Savienības, kas ir augstas kvalitātes apliecinājuma marka, vietējā tirgū tas var gūt labus rezultātus. Šobrīd ir vairākas iestrādnes, kas attiecas uz ekoloģiskās kosmētikas eksportu un pārtikas nozari, lai gan lielāko daļu pieprasījumu par eksporta iespējām joprojām saņemam no kokapstrādes nozares.
Vēl viena no potenciālajām nozarēm, kuras attīstībai būtisku uzmanību pievērš arī vēstniecība, ir tūrisms. Runājot par korejiešu tūristiem, kas viesojas Latvijā, jāmin, ka pēdējos gados ir bijis būtisks pieaugums un 2015. gadā tas sasniedzis pat 70%. Tiek plānots, ka 2016. gadā pieaugums turpināsies. 2015. gadā Latvijā viesojās aptuveni 5 000 tūristu no Korejas, mūsu ieceres ir sasniegt 20 000 atzīmi līdz 2020. gadam. Salīdzinājumam jāmin, ka no Latvijas uz Koreju ik gadu dodas mazāks skaits tūristu, aptuveni 500 – 600 ceļotāju, bet arī abu valstu iedzīvotāju skaits atšķiras 25 reizes.
Ceļotāji no Korejas dodas uz Latviju, parasti apmeklējot arī pārējās Baltijas valstis. Viesus no Korejas Latvijā piesaista kultūrvēsturiskie objekti, piemēram, Rundāles pils, Vecrīga,  Turaidas pils, Sigulda, Cēsis u.c., turklāt, tūristi nereti dodas uz Latviju, lai izbaudītu to, kas nav pieejams pašu mājās – neskarto dabu un svaigo gaisu.
Priekšroka ekoloģiskiem produktiem un roku darbam
Nav vienas zelta formulas, kā Latvijas uzņēmumiem iekarot Korejas tirgu, bet ir minimālais mājas darbs, kas jāizdara katram uzņēmējam – pirmām kārtām, ir jābūt produkta/pakalpojuma aprakstam un vēsturei, proti, kā šis produkts ir veidojies. Patērētājiem ļoti būtisks ir produkta vai pakalpojuma stāsts. Otrkārt, produktam ir jābūt kvalitatīvam un konkurētspējīgam, jo tas ir primārais aspekts, ko vērtē korejieši. Treškārt, jāatrod pareizais vietējais partneris. Tāpat zināmas priekšrocības iegūs tie produkti, kas nebūs ražoti rūpnieciski – t.s. roku darba produkti. Korejā šādi produkti ir augstā vērtē.
Otrpus žogam
Galvaspilsēta, kas pulcē uzņēmējus no visas pasaules, starptautiskie tirdzniecības un biznesa centri, pilsētas dzīve, kas nerimst cauru diennakti, un tepat blakus – demilitarizētā zona 5km platumā uz robežas ar Ziemeļkoreju, kas, pēc būtības, ir bruņotākā zona pasaulē. Robeža atrodas aptuveni 50 km attālumā no galvaspilsētas Seulas. Kopš 1953. gada starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju ir noslēgts pamiers, taču pierobežā ik dienas var dzirdēt komunistisko propagandu, kas skan žoga viņā pusē, var redzēt milzīgus valsts karogus un ziņās ik pa laikam parādās informācija par jauniem raķešu un kodolizmēģinājumiem. Grūti iedomāties, ka nepilnas stundas braucienā no Seulas, cilvēku dzīve ir pilnīgi savādāka. Koreja ir plašs tirgus, kura virzienā viennozīmīgi ir vērts strādāt. Uzskatu, ka Latvijas precēm un pakalpojumiem ir liels potenciāls iekarot vietējo iedzīvotāju simpātijas.


Autors: Latvijas vēstniecības Dienvidkorejā vadītāja vietnieks, Biznesa augstskolas Turība maģistratūras students Oļegs Iļģis

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Višķu estrāde un stadions TAKA
Lieliska vieta dažādu sporta un korporatīvo pasākumu, nometņu, treniņu, koncertu, festivālu, baļļu, svētku un citu pasākumu organizēšanai. | Skatīt vairāk
Latvija
Komplekss pasākumu organizēšanai TAKA
Lieliska vieta dažādu sporta un korporatīvo pasākumu, nometņu, treniņu, koncertu, festivālu, baļļu, svētku un citu pasākumu organizēšanai. | Skatīt vairāk
КОМПЛЕКС ВИШКСКАЯ ЭСТРАДА И СТАДИОН TAKA
Возможности: тренировки, турниры, корпоративные мероприятия, | Skatīt vairāk
Autobusu noma - MB SPRINTER (19 sēdvietas) AP SAULI
Vai esi paguvis ieplānot autobusa tūri kopā ar kolēģiem vai radu pulku? Piedāvājam mazu, bet ļoti ietilpīgu un ērtu autobusu ar 19 sēdvietām! | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2019 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2019 1st-studio.com

 
Total Timed::0.38589501sec.