Autors: Una Griškeviča
Avots: Staro Rīga 2015
Gaismas festivālā "Staro Rīga 2015", kura devīze šogad ir "Gaismu sauca… Latvijas māju sajūtu meklējot", pirmo reizi tiks izgaismota Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca. Uz baznīcas fasādes tiks veidots gaismas objekts "Dvēseles dziesma" - tikai ar gaismu palīdzību uz tās varēs ieraudzīt ēkas stāstu, skanot Ērika Ešenvalda un Anitas Kārkliņas skaņdarbam. Projekta gaismu mākslinieks būs Egils Kupčs. Objekts iekļausies festivāla pamatprogrammā, kuras objekti tiks izvietoti uz Brīvības ielas ass no Krastmalas līdz Stabu ielai.
Objektā "Dvēseles dziesma" tiks runāts par nozīmīgu Latvijas māju sajūtu – garīgumu. „Garīgums ikvienam no mums ir savs – mēs visi savā dzīves ceļojumā cenšamies izprast lietu un notikumu dziļāku jēgu un nozīmi. Cauri gadu simtiem garīgums un spēja ticēt ir vadījusi mūsu tautu gan tās spožākajos vēstures mirkļos, gan skaudrākajās dienās. Kādam tā ir ticība Dievam, vēl kādam - ticība saviem ļoti personiskajiem un kopīgajiem tautas sapņiem, bet visiem kopā tā ir tīra sirdsapziņa, gaisma sirdīs un domās," stāsta projekta autori.
Reklāma
Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas vēstures stāsts ir interesants. Svēto Ģertrūdi kristīgajā pasaulē pazīst kā ceļinieku aizgādni un patronesi. Jau kopš viduslaikiem Sv. Ģertrūdes vārdā nosauktā baznīca atradusies ārpus Rīgas pilsētas aizsardzības nocietinājumu sienām. Baznīca pilsētas pievārtē ļāvusi vēlīniem ceļiniekiem, kas pilsētas mūrus un aizslēģotos vārtus bija sasnieguši pēc tumsas iestāšanās, pateikties Tam Kungam par veiksmīgu ceļojumu. Ir saglabājušās ziņas, ka 1478. gadā no Romas vesto svētīto eļļu vispirms novietoja uz Sv. Ģertrūdes baznīcas altāra. Minētais vēsturiskais notikums simboliskā formā joprojām ietverts Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas zīmogā.
Rakstītas ziņas par Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcu saglabājušās no 15. gs. sākuma, bet vizuālās liecības – tikai sākot ar 1792. gadu, kad novadpētnieks Johans Kristofs Broce (1742–1823) uzzīmēja jaunuzcelto koka baznīcu. Tā pastāvēja līdz 1812. gada jūlija priekšpilsētu ugunsgrēkam, un vairākas desmitgades draudzei dievkalpojumiem vajadzēja izmantoja necilu koka namu tagadējās Brīvības un Dzirnavu ielas stūrī. 1813. gada 9. novembrī Rīgas Sv. Ģertrūdes draudzes loceklis mūrniekzellis Johans Jakobs Felsko kopā ar sievu Terēzi Luīzi kristīja dēlu Johanu Danielu. Nez vai kādam no klātesošajiem toreiz ienāca prātā doma, ka todien kristāmais puika piecdesmit gadus vēlāk izgatavos sarkanā ķieģelī celtās baznīcas projektu.
1863. gada septembrī pilsētas arhitekts un būvmeistars Johans Daniels Felsko (1813–1902) pabeidza un parakstīja Sv. Ģertrūdes baznīcas projektu. Tā paša gada decembrī to akceptēja Krievijas impērijas valdība Sanktpēterburgā. Baznīcas celtniecības darbus uzsāka 1864. gada pavasarī. 1867. gadā pēc fotogrāfijas Leipcigā izgatavoto dievnama fasāžu kopskatu ar majestātisko torni jau publicēja „Rigasche Almanach für 1868", bet dievnama iekārtošanas darbi turpinājās līdz 1869. gada 2. martam, kad iesvētīja neogotiskajā stilā celto Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcu.
Baznīcas interjera izveides pamatā bija arhitekta projektā redzamais risinājums ar t.s. letnera tipa altāri. Dievnama iekārtas izgatavošanas procesā nozīmīga loma bija Berlīnē tēlniecības akadēmiskos pamatus apguvušajam mākslas galdniekam Georgam Francim Bernhartam (1831–1905), kas tolaik dzīvoja Kalēju (tag. Ģertrūdes) ielā Nr. 43., bet viņa darbnīca atradās tai pašā ielā – septiņas mājas tālāk. Bez galvenajiem iekārtas priekšmetiem – altāra un kanceles – Rīgas Sv. Ģetrūdes baznīcā, kreisajā pusē zem ērģeļu luktas, izveidoja 19. gs. Latvijai unikālu kristīšanas vietu ar kristāmtrauka pamatni, ko savulaik apgaismoja vitrāža „Laidiet bērniņus pie manis...". Baznīcas logailas grezno vitrāžas ar ziedu motīviem, bībeles citātiem un tēvreizes tekstu. Tās pieraksta Ernesta Todes (1858–1932) darbnīcai Rīgā.
1906. gadā pēc Vilhelma Strīka (1864–1928) projekta pie lielā pumpja uzcēla Sv. Ģertrūdes filiālbaznīcas ēku (Jauno Sv. Ģertrūdes baznīcu) un Felsko projektētā celtne kļuva pazīstama ar vārdu „Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca".
Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca zināma arī kā pirmatskaņojuma vieta pianistes, komponistes un muzikoloģes, Latvijas Valsts konservatorijas profesores Lūcijas Garūtas (1902 - 1977) kantātei "Dievs, Tava zeme deg!" (1943), kuru padomju varas laikā bija aizliegts atskaņot līdz pat 1988. gadam.
Pēdējos gados veikti apjomīgi projekti baznīcas arhitektoniski mākslinieciskā tēla saglabāšanā – uzstādīts jauns torņa pulkstenis, atjaunotas piecas lielās vitrāžas, kas pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā kļuva par upuri sprādzienam baznīcas apkaimē, uzstādītas kāpnes, kas savieno baznīcas augšas un apakšas zāli, un 2015. gadā pabeigts apjomīgais darbs pie fasāžu dekoratīvo tornīšu jeb fiaļu atjaunošanas.
Jau informējām, ka gaismas festivālā "Staro Rīga 2015" būs skatāmas četras gaismu instalāciju programmas: festivāla pamatprogramma "Latvijas māju sajūtu meklējot", starptautiskā projekta "Baltic Light Chain" („Baltijas gaismas ķēde") darbu programma, līdzdalības akcijas "Rīgas karnevāls" gaismas instalācijas un 2014. gada festivālā uzsāktā ārvalstu gaismas festivālu starptautiskā programma. Gaismas festivāla „Staro Rīga 2015" objekti būs aplūkojami no 18. līdz 21. novembrim katru dienu no plkst. 18 līdz 23.
Gaismas festivāls "Staro Rīga" notiek astoto gadu ar Rīgas domes un festivāla sadarbības partneru atbalstu. Festivālu rīko Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar biedrību "Atklāj Rīgu".
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
