Foto: latvijaskoncerti.lv

2015. gada 30. decembrī Torņkalna baznīcā jau tradicionāli festivālu "Eiropas Ziemassvētki" noslēgs baroka meistara Johana Sebastiāna Baha "Ziemassvētku oratorija"- daiļš un apjomīgs vēstījums par Jēzus dzimšanas laiku un ar to saistītajiem notikumiem. Diriģenta Risto Josta vadībā oratorijas atskaņojumā piedalīsies Sinfonietta Rīga; Latvijas Radio koris; solisti – Elīna Šimkus, Helēna Lepalāna, Olivers Kūziks, Kalvis Kalniņš. Festivāla Eiropas Ziemassvētki sadarbības partneris VAS "Latvijas dzelzceļš".

"Ziemassvētku oratoriju"veido sešas kantātes un šoreiz igauņu diriģents Risto Josts, muzicējot kopā ar lielisku mākslinieku ansambli, klausītājus aicina ieklausīties oratorijas pirmajā, trešajā, piektajā un sestajā daļā.

Soliste Elīna Šimkus saka: "Jēzus piedzimšanas brīnums, tāpat kā viņa dzīvesstāsts, neprasa nekādus ārējus pastiprinājumus, izrotājumus vai papildinājumus. Un tomēr man šķiet, ka Bahs ir viens no tiem retajiem komponistiem, kurš spējis uztvert šī notikuma īpašo noskaņu, atrast īsto atslēgu tā atklāsmei. Ceru, ka mums visiem kopā izdosies uzburt Ziemassvētku brīnuma maģisko atmosfēru, līdz klausītāju sirdīm aiznesot vēstījumu, ko mums būtu vēlējies nodot gan Jēzus, gan savā mūzikā – arī Bahs."

Johans Sebastians Bahs (1685–1750) ir viens no visu laiku izcilākajiem komponistiem. Baroka meistara mūzikas diženums ir virzījis pasaules prātus un idejas, viņa mūzika skan cauri gadsimtiem un pietuvina klausītājus cilvēka esības izziņai. Baha atstātais muzikālais mantojums ir ļoti plašs un daudzpusīgs, ietverot gan laicīgās, gan garīgās mūzikas opusus, tostarp arī vienu no skaistākajiem Ziemassvētku mūzikas piemēriem – "Ziemassvētku oratoriju".  

 "Ziemassvētku oratoriju"raksturo izvērsta forma un salīdzinoši liels atskaņotājmākslinieku skaits: četri solisti, koris un baroka laikmeta orķestris. Šis cikls sastāv no sešām apjomīgām daļām – sešām kantātēm. No tām pirmās trīs balstītas uz Lūkas ( 2: 1, 3–20), bet pēdējās – uz Mateja evaņģēliju (2: 1–12).

"Ziemassvētku oratorijas" pirmatskaņojums notika divos Leipcigas nozīmīgākajos dievnamos – Sv. Toma un Sv. Nikolaja baznīcās paša komponista vadībā un, saskaņā ar komponista ieceri, ilga vairākas dienas. Tas saistāms ar to, ka katra no oratorijas sešām daļām stāstīja par kādu konkrētu notikumu. Tās pirmā daļa izskanēja pirmajos Ziemassvētkos (1734. gada 25. decembrī), otrā un trešā – nākošajās dienās, ceturtā ieskandināja jaunā gada atnākšanu, piektā – gada otro dienu un sestā kantāte noslēdza šo ciklu, izskanot tieši Zvaigznes dienā (1735. gada 6. janvārī). Domājams, ka šāda atskaņošanas prakse saglabājās līdz pat 19. gadsimtam, kad tika ieviesta tradīcija "Ziemassvētku oratoriju"uzvest vienā vakarā, un nereti atskaņot nevis visas sešas tās daļas, bet gan īpaši izvēlētu fragmentu "izlasi".