Kalējala ilgu laiku tika uzskatīta par Latvijas garāko alu

Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/turisms.cesis.lv/daba.gov.lv

Seni nostāsti vēsta, ka šajā alā mitinājies kāds kalējs. Kalējala un atsegums ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis kopš 1974. gada, kā arī Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops. Ilgu laiku tā tika uzskatīta par Latvijas garāko alu. Reizi pa reizei alā parādoties strauts. Ala atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.

Tā ir gaiša, irdena 46 metrus gara, platums ir līdz 5,7 metri. Tā ir nesazarota, tuneļveida ala, garākā sākuma posmā aptuveni 2 metrus augsta, bet tālākajā galā paliek ļoti zema. Tur ir pastāvīga ūdens lāma. Alas vidusdaļā ir smilšakmens pīlārs. Alas izcelsme ir neskaidra, pa daļai tā varētu būt pazemes erozijas veidojums. Tā visticamāk ir mākslīgi veidota. Ala atrodas Strīķupes labajā krastā Strīķu - Lenču ceļa malā (pie lielceļa tilta).

Reklāma

Kalējala ir populāra ģeovieta. Cilvēka veikto bojājumu teritorijā ir maz. Atsegumi, izņemot lielāko no tiem, ir apauguši un daļēji klāti ar nobirām. Būtiskākais apdraudējums ir alu nogruvumi dabisko procesu dēļ. Alu sienās un griestos esošie smilšakmeņi ir samērā irdeni.

Lielākais smilšakmeņu atsegums un abas alas tiek apsaimniekotas izcili. Netālu ir ierīkota autostāvvieta ar informācijas plakātu par dabas pieminekli, alām un atsegumam ir ļoti laba pieeja gan no Vaidavas labā, gan kreisā krasta. Kreisajā krastā ir apskates platforma, no kuras arī ir ieteikts aplūkot alas, taču koka celiņi un kāpnes ved arī pa labo krastu gar klintīm un uz alām. Ir vairāki stendi ar informāciju, konstatēta viena dabas pieminekļa robežzīme.

Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģiskiem pētījumiem, gan vienu no Latvijas garākajām alām un kā raksturīgu Gaujas svītas ģeoloģisko griezumu, kā arī mūsdienu augu sugu un biotopu pētījumiem, un ainaviski vērtīgu dabas veidojumu kopumu un nozīmīgu tūrismu objektu.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

14. jūlijs vēsturē: Kuldīgā svinīgi atklāj parkūra laukumu (13.07.2022)

12. jūlijs vēsturē: Berlīnes lāči ierodas Rīgā (11.07.2024)

12. jūlijs vēsturē: Dienasgaismu ierauga Rūdolfa Blaumaņa «Velniņi» (11.07.2022)

11. jūlijs vēsturē: Pirmo reizi pieminēti Cēsu pilsētas nocietinājumi (09.07.2023)

Svētdien Skulptūru dārzā norisināsies «Pēcpusdienā lieliem un maziem» (07.07.2025)