Turaidas baznīcā ar svētbrīdi godinās Garlību Merķeli 250. dzimšanas dienā

Autors: Anda Skuja
Avots: Turaidas muzejrezervāts

Turaidas muzejrezervāts 2019. gada  1. novembrī plkst. 8.30 Turaidas baznīcā aicina uz svētbrīdi, godinot rakstnieku, skolotāju, filozofu un publicistu, apgaismības ideju paudēju un cīnītāju par dzimtbūšanas atcelšanu Garlību Merķeli (1769 – 1850) viņa 250. dzimšanas dienā. Svētbrīdi vadīs Turaidas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Didzis Seržāns un uzrunas teiks Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un Rīgas Latviešu biedrības pārstāve Margita Poriete.

Garlībs Merķelis dzimis 1769. gada 1. novembrī Turaidas – Lēdurgas draudzes mācītāja Daniela Merķeļa ģimenē. Viņa viens no nozīmīgākajiem darbiem ir 1797. gadā Leipcigā izdotā grāmata "Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās". Šajā darbā Merķelis apraksta 18. gadsimta situāciju Vidzemē, atspoguļojot zemnieku beztiesisko stāvokli un vācu muižnieku patvaļu. Viņš uzsver, ka tautai ir dabiskas tiesības prasīt likvidēt dzimtbūšanu un uzskata, ka valstij jāpastāv kā brīvprātīgai cilvēku apvienībai. Viņš raksta: "Par ko padara valsti dzimtbūšana? Dzimtbūšana valsti iznīcina. Valsts ir brīvu ļaužu savienība visu un ikkatra atsevišķa cilvēka kopīgai laimei. Visas augstāko kārtu priekšrocības, pat valdnieka kronis, to īpašniekiem doti tikai tādēļ, lai viņi jo saprātīgāk varētu strādāt minētā vienīgā mērķa labā." Grāmatas parādīšanās Vidzemē izraisa neapmierinātību, G. Merķeli apvaino jakobīnismā, toties viņš saņem pozitīvas atsauces no vācu, šveiciešu un dāņu literātiem. Garlība Merķeļa darbs ir pazīstams daudzās Eiropas zemēs, bet latviski tas izdots tikai 1905. gadā.

Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē notiek 22 gadus pēc grāmatas "Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās" izdošanas  – 1819. gadā  un tas būtiski ietekmē latviešu tautas garīgo atmodu un pilsoniskās apziņas veidošanos ceļā uz nacionālas valsts izveidi.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

14. jūlijs vēsturē: Kuldīgā svinīgi atklāj parkūra laukumu (13.07.2022)

12. jūlijs vēsturē: Berlīnes lāči ierodas Rīgā (11.07.2024)

12. jūlijs vēsturē: Dienasgaismu ierauga Rūdolfa Blaumaņa «Velniņi» (11.07.2022)

11. jūlijs vēsturē: Pirmo reizi pieminēti Cēsu pilsētas nocietinājumi (09.07.2023)

Svētdien Skulptūru dārzā norisināsies «Pēcpusdienā lieliem un maziem» (07.07.2025)