Autors: Ketija Fogele
Avots: AS Lido
Maijā LIDO atklāj pavasara ēdienu sezonu, piedāvājot jaunus un veselīgus produktus – spinātu, zemeņu salātus, spinātu biezzupu un spinātu ananāsu dzērienu! Sezonālo produktu iekļaušana LIDO ēdienkartē ir kļuvusi jau par tradīciju. Ziemas mēnešos apmeklētāji baudīja smiltsērkšķu ogas salātos, pankūkās un sulās, taču tagad, kad dabā pelēki brūno krāsu nomaina koši zaļā, pavāri atviegloti uzelpo, jo beidzot pēc garās ziemas ir pieejami Latvijā audzēti zaļumi – salāti, skābenes un, protams, spināti.
Nezinātājs var viegli sajaukt spinātu ar skābeni, jo abi pēc skata ir līdzīgi, taču nogaršojot tos, kļūdīties ir neiespējami. Skābene – skāba, turpretim spināts – maigs ar tikko jaušami rūgtenu garšu. Uztura speciālisti šo ātraudzīgo balandu dzimtas pārstāvi uzskata par vienu no vērtīgākajiem pavasara produktiem.
Reklāma
Speciālista ieteikums
"Spināti ir visīstākais enerģijas lādiņš! To lapās ir C , B grupas, P,
K, E vitamīni, kā arī karotīns. No minerālvielām spinātos sevišķi daudz
ir kālija, kalcija, fosfora un dzelzs. Spinātu lapās esošo dzelzi
organisms viegli izmantos, bet kālijs labvēlīgi ietekmēs sirds un
asinsvadu sistēmu. Spināti ārstē sirds un asinsvadu slimības. Ieteicami
arī osteohondrozes slimniekiem.
Spinātus ieteicams lietot uzturā bērniem, ja viņiem ir mazasinība vai
rahīts. No mikroelementiem spinātos atradīsim varu un jodu. Varš neļaus
matiem nosirmot, jo piedalās tumšā matu pigmenta veidošanā. Varam piemīt
arī antioksidatīvas īpašības. Uzņemot varu tiks stiprināta organisma
imunitāte. Jods nodrošina normālu vairogdziedzera hormonu sintēzi, un
līdz ar to labu organisma enerģijas pamatvielmaiņu.
Kā nevēlams ir uzskatāms lielais skābeņskābes daudzums, tādēļ podagras
slimniekiem spinātus lietot nebūtu ieteicams. Spinātus ieteicams iekļaut
ēdienkartē pēc smagām saslimšanām, garas ziemas, kad organisms
novājināts un trūkst vitamīnu." skaidro Guna Rijkure, uztura zinātniece,
VC4, Wellslim centra uztura speciāliste.
Vēsture
Par spinātu izcelsmes vietu tiek uzskata senā Persija (mūsdienu Irāna). Pateicoties arābu tirgotājiem, zaļo dārzeni iepazina Indijā, un pēcāk arī Ķīnā. VIII g.s. tas nokļuva Eiropā un, līdz ar lielo pasaules atklājēju ceļojumiem, to iepazina Jaunā Pasaule – Amerika. Senākās liecības, kurās pieminēti spināti, rakstītas senķīniešu valodā. Tās vēsta, ka spināti Ķīnā ieceļojuši no Nepālas mūsu ēras 647. gadā. Spinātus 827. gadā saracēņi ieveda Sicīlijā, 12. gadsimta otrajā pusē ar tiem iepazinās Spānija, bet Angliju un Franciju spināti sasniedza ap 14. gadsimtu. Eiropā spināti kļuva ārkārtīgi pieprasīti tieši tā iemesla dēļ, ka bija vieni no pirmajiem pavasaros pieejamajiem dārzeņiem, dēļ to spēcinošajām īpašībām, it īpaši laikā, kad kristīgie cilvēki ievēroja gavēni.
Pagatavošana un uzglabāšana
Spināti ir universāli – tie lieliski papildina svaigos salātus, zupās – gan kopā ar skābenēm un jaunajām nātrēm, tāpat arī spinātu biezzupās, spinātus izmanto pankūku un gaļas pildījumos. Spināti nav domāti ilgstošai uzglabāšanai – tie ir jālieto uzturā uzreiz! Par spināta svaigumu liecinās stingras, nesavītušas lapas, vienmērīga kātu krāsa. Spinātiem patīk smilšaina augsne, tādēļ pirms lietošanas tie ir ļoti rūpīgi jānoskalo! Ja tomēr nepieciešams spinātus glabāt ledusskapī, tad to nevajadzētu darīt ilgāk par vienu nedēļu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
