Autors: Anete Konste
Avots: Telegraph.co.uk
Tradicionālā, taču bieži vien nepietiekami novērtētā rudens oga ir brīnišķīga piedeva dažādām receptēm. Bļoda cidoniju uz galda izskatās patiesi rudenīgi, un to vilinošais aromāts piepildīs istabu ar šķipsniņu rožu, pastaigām mežā, apelsīnu ziediem un safrānu.
Cidonijas nekad nav bijušas tik populāras kā to tuvākie brālēni āboli un bumbieri, kas visdrīzāk ir tāpēc, ka šos augļus nevar ēst svaigus. Noplūcot cidonijas no koka un iekožoties, tās ir cietas, skābas un sīvas, nevis patīkami veldzējošas, taču vārot vai cepot kopā ar cukuru, to maigais aromāts pārvēršas saldā un patīkamā garšas dārgakmenī. Pievienojot kādu cidoniju āboliem un bumbieriem vai aprikozēm un žāvētām plūmēm, lēni gatavotais ēdiens iegūs pavisam citu garšas dimensiju.
Iespaidojoties no vairāku gadsimtu senām receptēm, iespējams pagatavot, piemēram, maz pazīstamo Anglijas saldo ēdienu – iereibušo cidoniju kūciņu. Tā ir gandrīz kā pārmaiņas piedzīvojusi trifele ar kūkas elementiem un piesūcināta ar brendiju.
Cidonijas ļoti labi sader arī ar cūkgaļu, sevišķi kādu treknu gabalu (pleca vai vēdera), kura garšas bagātība līdz ar cidoniju skābumu tiks īpaši izcelta. Spānijā ļoti izplatīta ir cidoniju pastēte, kas labi sader ar dažādiem izteiktas garšas sieriem (piemēram, Čedaras). Garda kombinācija izdodas, arī savienojot cidonijas ar saldējumu.
Cidonija ir ļoti daudzpusīgs auglis, un tiklīdz tiek apjausta tās pagatavošanas specifika, tās var sākt pievienot itin visam – ar jogurtu no rīta, kopā ar siera gabaliņu pusdienās un gaļu vakarā. Protams – cidonijas ir ne tikai garšīgas, bet arī ārkārtīgi veselīgas – C vitamīna tajās ir aptuveni 4 reizes vairāk nekā ābolos.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.