Autors: Santa Bivbāne
Avots: BalticTravelnews.com
Vairāk nekā simts gadu ilgu
laika posmu par Eifeļa torņa tehnisko drošību rūpējās tikai krāsotāji un
apkopes darbinieki. Protams, ka mūsdienās ar šādu kontroles līmeni
nepietiek, tieši tāpēc "veco dzelzs dāmu", kā paši parīzieši mīlīgi dēvē
Eifeļtorni, tagad uztur ar moderno tehnoloģiju palīdzību. Eifeļa tornim
piemērota digitālā projektēšana, kā rezultātā iegūtie mērījumu ļauj
torni nodrošināt, lai tas varētu izturēt vēl nākamo divu vai trīs
gadsimtu izaicinājumus.
Kad Gistavs Eifelis 1889. gadā
ierīkoja torni Sēnas krastā par godu pasaules izstādei, kas norisinājās
Parīzē, viņš domāja, ka dzelzs konstrukcija pēc 20 gadiem tiks nojaukta.
Tā vietā tornis palika stāvam un kļuva par pasaulē pazīstamāko torni un
Francijas galvaspilsētas apmeklētāko tūrisma objektu. Vairāk nekā seši
miljoni apmeklētāju katru gadu dodas uz Eifeļa torni, lai no skatu
platformām vērotu Parīzes ainavas.
Tieši tāpēc jautājums par torņa
un apmeklētāju drošību ir īpaši svarīgs. Tornis, kas darināts no 18 000
metāla detaļām, agrāk ticis aprūpēts vien krāsošanas reizēs.
Tas nozīmē, ka dzelzs konstrukcijas tika pārbaudītas krāsas atjaunošanas
reizēs un, ja tika konstatēti kādi defekti, tie tika laboti. Tomēr jau
2008. gadā Eifeļa torņa vadība deva rīkojumu izstrādāt 324 metru augstā
torņa digitālo modeli. Šāda veida modeļi pasaulē jau izstrādāti daudzām
citām pazīstamām celtnēm, piemēram, 828 metru augstajam Burj Khalifa
tornim Dubaijā, kas ir pasaules augstākā ēka, kā arī Millau autotunelim
Francijā. Tomēr Eifeļa tornis tehniķiem sagādā zināmas grūtības.
Tornis
nav darināts no mūsdienās iecienītiem celtniecības materiāliem, kuru
novecošanas īpašības ir labāk zināmas - tagad torņus ceļ no tērauda un
ķīļiem, bet Eifeļa tornis celts no dzelzs un kniedēm. Lai veiksmīgi
radītu torņa digitālo modeli, tehniķiem nācās ne tikai izpētīt
oriģinālos Eifeļtorņa plānus, bet arī veikt daudzus mehāniskus un
ķīmiskus testus, kuru rezultāti kalpo par pamatu aprēķiniem. Testu
rezultāti bijuši ļoti iepriecinoši - Eifeļa izmantotā dzelzs (tāda pati,
ko izmanto zirgu pakaviem) reaģē aptuveni tāpat kā koks, tikai tai ir
daudz lielāka pretestība pret vides ietekmi. Papildus tam dzelzs rūsē
mazāk nekā tērauds.
Pēc tam, kad 2009. gadā tika radīta Eifeļa
torņa digitālā "fotogrāfija", inženieri varēja sākt veikt dažādus
testus. Ar aprēķinu palīdzību tika mēģināts noteikt, kā tornis, kas ar
kniedēm sastiprināts vairāk nekā 148 000 vietās, reaģē uz dažāda veida
slodzi - uz vēju, sniegu, sarmu vai svaru, ko rada apmeklētāji, kuru
skaits daždien sasniedz 32 000. Inženieri pat aprēķinājuši, kas notiks,
ja Eifeļa tornim būs jāiztur svars, kas divas reizes pārsniedz
konstrukciju svaru - tas kustēsies, bet izturēs svaru.
Inženieru
aprēķini rāda, ka vietas, kas līdz šim uzmanītas īpaši, nebūt nav
kritiskā stāvoklī, bet ir citas vietas, kam jāpievērš vairāk uzmanības.
Galu galā "vecajai dzelzs dāmai" jāiztur vēl daudzi izaicinājumi - gan
pieaugošais vides piesārņojums līmenis, gan globālā sasilšana.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
