Kā parīzieši rūpējas par Eifeļa torņa saglabāšanu?

Vairāk nekā simts gadu ilgu laika posmu par Eifeļa torņa tehnisko drošību rūpējās tikai krāsotāji un apkopes darbinieki. Protams, ka mūsdienās ar šādu kontroles līmeni nepietiek, tieši tāpēc "veco dzelzs dāmu", kā paši parīzieši mīlīgi dēvē Eifeļtorni, tagad uztur ar moderno tehnoloģiju palīdzību. Eifeļa tornim piemērota digitālā projektēšana, kā rezultātā iegūtie mērījumu ļauj torni nodrošināt, lai tas varētu izturēt vēl nākamo divu vai trīs gadsimtu izaicinājumus.

Kad Gistavs Eifelis 1889. gadā ierīkoja torni Sēnas krastā par godu pasaules izstādei, kas norisinājās Parīzē, viņš domāja, ka dzelzs konstrukcija pēc 20 gadiem tiks nojaukta. Tā vietā tornis palika stāvam un kļuva par pasaulē pazīstamāko torni un Francijas galvaspilsētas apmeklētāko tūrisma objektu. Vairāk nekā seši miljoni apmeklētāju katru gadu dodas uz Eifeļa torni, lai no skatu platformām vērotu Parīzes ainavas.

Tieši tāpēc jautājums par torņa un apmeklētāju drošību ir īpaši svarīgs. Tornis, kas darināts no 18 000 metāla detaļām, agrāk ticis aprūpēts vien krāsošanas reizēs. Tas nozīmē, ka dzelzs konstrukcijas tika pārbaudītas krāsas atjaunošanas reizēs un, ja tika konstatēti kādi defekti, tie tika laboti. Tomēr jau 2008. gadā Eifeļa torņa vadība deva rīkojumu izstrādāt 324 metru augstā torņa digitālo modeli. Šāda veida modeļi pasaulē jau izstrādāti daudzām citām pazīstamām celtnēm, piemēram, 828 metru augstajam Burj Khalifa tornim Dubaijā, kas ir pasaules augstākā ēka, kā arī Millau autotunelim Francijā. Tomēr Eifeļa tornis tehniķiem sagādā zināmas grūtības.

Tornis nav darināts no mūsdienās iecienītiem celtniecības materiāliem, kuru novecošanas īpašības ir labāk zināmas - tagad torņus ceļ no tērauda un ķīļiem, bet Eifeļa tornis celts no dzelzs un kniedēm. Lai veiksmīgi radītu torņa digitālo modeli, tehniķiem nācās ne tikai izpētīt oriģinālos Eifeļtorņa plānus, bet arī veikt daudzus mehāniskus un ķīmiskus testus, kuru rezultāti kalpo par pamatu aprēķiniem. Testu rezultāti bijuši ļoti iepriecinoši - Eifeļa izmantotā dzelzs (tāda pati, ko izmanto zirgu pakaviem) reaģē aptuveni tāpat kā koks, tikai tai ir daudz lielāka pretestība pret vides ietekmi. Papildus tam dzelzs rūsē mazāk nekā tērauds.

Pēc tam, kad 2009. gadā tika radīta Eifeļa torņa digitālā "fotogrāfija", inženieri varēja sākt veikt dažādus testus. Ar aprēķinu palīdzību tika mēģināts noteikt, kā tornis, kas ar kniedēm sastiprināts vairāk nekā 148 000 vietās, reaģē uz dažāda veida slodzi - uz vēju, sniegu, sarmu vai svaru, ko rada apmeklētāji, kuru skaits daždien sasniedz 32 000. Inženieri pat aprēķinājuši, kas notiks, ja Eifeļa tornim būs jāiztur svars, kas divas reizes pārsniedz konstrukciju svaru - tas kustēsies, bet izturēs svaru.

Inženieru aprēķini rāda, ka vietas, kas līdz šim uzmanītas īpaši, nebūt nav kritiskā stāvoklī, bet ir citas vietas, kam jāpievērš vairāk uzmanības. Galu galā "vecajai dzelzs dāmai" jāiztur vēl daudzi izaicinājumi - gan pieaugošais vides piesārņojums līmenis, gan globālā sasilšana.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2019 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2019 1st-studio.com

 
Total Timed::0.65454388sec.