Somija, oficiāli Somijas Republika, ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Zviedriju, ziemeļos ar Norvēģiju un austrumos ar Krieviju. Somiju apskalo divi Baltijas jūras līči: dienvidu daļu apskalo Somu līcis, kurš atdala Somiju no Igaunijas, bet rietumu daļu apskalo Botnijas līcis. Aptuveni viena trešdaļa no Somijas teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. Somijas galējos ziemeļus, tāpat kā Zviedrijā un Norvēģijā, sauc par Lapzemi. Baltijas jūrā kā graudi izkaisītas šēru ansamblis - Ālandu salas (ap 6500 salu).
Mežu un ezeru zeme Somija ir pazīstama galvenokārt ar savas neskartās dabas gleznaino skaistumu. Somija – tas ir mērens klimats, atjaunotas senpilis, pasakaini bulvāri un pieminekļi, fascinējoši restorāni un nelielas, mājīgas kafejnīcas, gotiskas katedrāles, majestātiski klosteri un plaša spektra muzeji, kas atspoguļo valsts bagāto kultūras mantojumu.
Somijas valsts nosaukums radies no somu valodas vārdiem "Suo", kas nozīmē „purvs" un "maa" – „zeme", tātad Somija ir arī purvu zeme. Pēc purvu krājumiem ieņem pirmo vietu Eiropā.
Somijā uz klimatu jūtama siltās Ziemeļatlantijas straumes ietekme, īpaši dienviddaļā, taču tās ietekmi mazina skarbās Ziemeļu Ledus okeāna gaisa masas. Tāpēc temperatūra ziemeļdaļā aiz polārā loka (subarktiskais klimats) ir zemākā nekā Somijas dienvidos (mērenās joslas klimats). Janvārī vidējā gaisa temperatūra dienviddaļā ir -6 C , vidusdaļā un ziemeļos: -14 C. Savukārt, jūlijā dienvidos ir +20 C, virzienā uz ziemeļiem: +12 C. ielais ezeru daudzums rada paaugstinātu gaisa mitrumu. Dodoties uz Somiju, noteikti jāpaņem līdzi biezāku apģērbu un vējjaku, jo laika apstākļi ir mainīgi, bieži ir mākoņains. Vasaras ir vēsākas nekā Latvijā.
Ziemeļos sniega sega saglabājas 7 mēnešus, un vasarā Somijā ir aptuveni 10 nedēļas ilgs polārās dienas posms.
Somijas teritorija ir paugurainiem līdzenumiem bagāta. Nav ļoti augstu kalnu - augstākā virsotne atrodas pašos valsts ziemeļos Skandināvijas kalnu atzarā. Vidusdaļā stiepjas augstieņu grēda Somenselke. Somijas teritorija atrodas uz Baltijas kristāliskā vairoga. Tie ir ļoti seni ieži, vecāki pat par Skandināvijas kalniem. Ledājs noārdījis virskārtu un tāpēc ieži atsedzas virszemē kā gludas klintis.
Runājot par interesantiem faktiem, ir pierādīts, ka somi ir lielākie kafijas dzērāji pasaulē - viens iedzīvotājs gadā patērē apmēram trīspadsmit kilogramus kafijas. Somija ir arī saunas dzimtene. Pasaules izplatību tā guva, pateicoties somu sportistu izcilajiem panākumiem 1924. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē. Bet telefonu ražotāji Nokia devuši nosaukumu populārajai mobilo telefonu ražotājfirmai par godu Somijā esošam ciematam Nokia.
Svarīgākie fakti par Somiju:
Platība: 338145 km2
Galvaspilsēta: Helsinki (tālākā uz ziemeļiem esošā galvaspilsēta Eiropā)
Iedzīvotāji: 5.503 000 (2017. gads)
Valsts valoda: somu (91,2% runājošo), zviedru (5,5% runājošo), sāmu un krievu (3,3% runājošo) (2007.g.)
Naudas vienība: eiro - kopš 1999. gada janvāra
Zemākais punkts: Baltijas jūra - 0 metri virs jūras līmeņa
Augstākais punkts: Halti kalns 1328 metri virs jūras līmeņa
Garākā upe: Kemijoki 483 kilometri
Lielākais ezers: Saimas ezers (ar Somu līci to savieno 43 km garš kanāls).
Iedvesmai noskaties ceļotāju sagatavoto video par Somiju:
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
