Uz zemes ir kāda vieta, kas spētu pamatīgi pārsteigt tos Latvijas iedzīvotājus, kuri pieraduši atvaļinājumu pavadīt tādās valstīs kā Turcija un Ēģipte. Tā ir vieta, kas palīdz atgūt fizisko un garīgo spēku, pieskarties vēsturei, atklāt neskartās dabas skaistumu un pat izbaudīt veiksmīgu iepirkšanās maratonu.
Rīgas žurnālistu un tūrisma kompāniju pārstāvju grupa apmeklēja reģionu Itālijas dienvidos – Kalabriju, kas ietver sevī tādas pasakainas un fascinējošas pilsētas kā Paola, Tropeja, Krotone, Amantea, Kapo Vatikano... pilsētas, kas ļaus to apmeklētājiem atklāt ko jaunu un no jauna spēs pārsteigt. Kalabrija kļūst arvien atpazīstamāka tūristu vidū ar savu jūru, dabu un kultūru.
Reklāma
Tātad jūra, daba un neatņemama reģiona kultūras zīme – virtuve
No vienas puses reģionu ieskauj Tirēnu jūra, no otras – Jonijas jūra. Pats reģions pārsteidz ar saviem strautiem, dziļajām grotām, alām un bagātīgo augu valsti, kas kopā veido neredzēti skaistu neskartās dabas ainavu. Šī ir ideāla vieta, lai atgūtu enerģiju pēc garās Latvijas ziemas.
Kā īpaši paradīzes nostūrīši zemes virsū ir mazās, baltās pludmales, kuras aizsniedzamas tikai no jūras puses vai arī no viesnīcu iekšējās teritorijas. Šīs vietas ir ideālas tiem, kuri meklē iespēju aizbēgt no ikdienas burzmas. Un cik gan neaprakstāmi skaistas ir piekrastes klintis, kas spoguļojas jūras ūdenī, saules staru ieskautas! Te jebkurš atradīs sev piemērotu atpūtu – gan vienkārši mirkļi dzidras jūras krastā un Itālijas saules staros, gan sērfings, niršana, jahtu izbraucieni un velotūrisms. Laivas ar caurredzamu grīdu ļaus izbaudīt jūras dzīves bagātību – rifi, bruņurupuči, jūras zirdziņi... Kalabrija ir piemērota ģimeņu atpūtai ar bērniem, jo tās pludmales ir drošas ar tīru, gludu smilšu pamatu un tajās nedzīvo bīstami jūras iemītnieki.
Kalabrija var lepoties arī ar savām agrotūrisma iespējām. Ierodoties aizsargājamās teritorijās, atpūtnieki tiek baroti tikai ar tiem produktiem, kas audzēti konkrētajā reģionā vai jūras velšu gadījumā – zvejoti tur pat uz vietas.
Tūrisma grupā bija kāda žurnāliste, kura nekad nebija ēdusi jūras produktus, bet šeit notika brīnums. Sieviete, redzot, cik veltes ir svaigas un lieliski pagatavotas pēc labākajām itāļu tradīcijām, pirmo reizi dzīvē mielojās ar garnelēm, astoņkājiem, mīdijām un zivīm, kuru nosaukumus grūti atcerēties.
Gar piekrasti atrodami arī mazi zvejnieku ciematiņi. Katrā no tiem ir savas kulinārijas tradīcijas – gan jūras velšu, gan saldējumu, konditorejas izstrādājumu, siera, desu, vīnu, delikatešu un olīvu pagatavošanas īpatnības. Kalabrija ir iespēja iepazīt bagātīgu un izsmalcinātu virtuvi no vietējiem produktiem.
Tāpat šī ir vieta, kur iepazīt vēsturi. Katrai Kalabrijas pilsētai ir savs stāsts.
Krotones pilsētu ir dibinājuši grieķi 708. gadā pirms mūsu ēras. Tā atrodas Jonijas jūras krastā un ir nosaukta par godu Krotones salas valdnieka dēlam. Sala bija atpazīstama dēļ tās dziedinošā klimata, spēcīgajiem vīriešiem un skaistajām sievietēm. Tā kā pilsētu dibinājuši grieķi, tā kļuva slavena ar saviem atlētiem – šeit dzimis Krotones Milons – sportists, kurš sešas reizes kļuva par olimpisko spēļu uzvarētāju un varēja pacelt savos plecos vērsi. Netālu no Krotones tiek gatavots vīns, ar kuru, saskaņā ar leģendu, apbalvoja olimpiādes dalībniekus. Šobrīd tā ir viena no zināmākajām vīna darītavām pasaulē – Librandi.
Krotone ir arī Pitagora dzimtene. 530. gadā pirms mūsu ēras Pitagors nodibināja filosofijas un etiķetes skolu, kurā katrs vēlējās sūtīt savus bērnus. Viņš cilvēkiem mācīja mieru un pašdisciplīnu. Pats Pitagors bija veģetārietis un ticēja mūzikas dziedinošajam spēkam.
Krotonē atrodamas daudzas baznīcas un klosteri. Kapo Kolonnā – gleznainā vietā netālu no Krotones – atrodama doriešu kolonna. Tā ir vienīgā liecība no varenās Grieķijas lielākā dievnama – debesu valdnieces Heras Lacinias tempļa (6. gadsimtā pirms mūsu ēras). Mūsdienās pilsētas ielās atrodami bāri un restorāni un vakaros te pulcējas skaisti ģērbti atpūtnieki. Tāpat to var dēvēt par džeza pilsētu, jo augusta beigās un septembra sākumā te risinās džeza festivāls. Krotone ir viena no tūristu iecienītākajām pilsētām Kalabrijā.
Šilla ir Dienviditālijas pilsēta ar interesantu arhitektūru, neskaitāmām arkām, trepēm, šaurām ieliņām, kas ved uz un no jūras. Te ir tīra jūra un augsts tūrisma pakalpojumu līmenis. Virs Marina Grande pludmales paceļas Pietro Ruffo pils, kas celta 1255. gadā. Šajā pludmalē esot arī dzīvojis baisais jūras briesmonis Scilla no Homēra Odisejas. Par galveno vietējo apskates punktu var saukt Kjanalea rajonu pie jūras, kur dzīvo zvejnieki, kuri ķer, Itālijā tik iemīļoto, zobenzivi.
Redžo di Kalabrija atrodas pašā Itālijas zābaka purngalā, pretim Messinai un Sicīlijai, uz kurām var aizbraukt ar prāmi. Gabriels de Annucio tās piekrasti ir nodēvējis par Itālijas skaistāko kilometru.
Pilsētas Nacionālajā muzejā var aplūkot reti vērtīgus šedevrus, kas piesaista tūristu no visas pasaules uzmanību. Piemēram, divas bronzas statujas, kas ataino grieķu mitoloģijas karotājus, katra apmēram divu metru augstumā – abas atrastas Riače Marina ūdeņos 1972. gadā, kur bija nogulējušas 25 gadsimtus. Īpaša pilsētas pazīme ir Fata – Morgana mirāža, kas redzama Messinas līcī, bet redzama tikai no Redžo di Kalabrijas puses.
Paola – sena kristietības pilsēta. Tās izcelsme ir sena un noslēpumos tīta – neviens vēsturnieks nav varējis noteikt tās dibināšanas laiku. Paolā 1416. gadā ir dzimis viens no svētajiem – San Frančesko. Šajā pilsētā mijas vēsture ar mistiku. Te pār visaptverošu zaļumu, pāri kokiem paceļas 15. gadsimtā celts, varens templis. Šķiet, ka tas ar savu varenumu aizsargā pilsētu. Gadsimtu laikā dievnams piedzīvojis vairākas pārmaiņas. Tas vairākkārt ir nopostīts, līdz 1901. gadam tas kalpoja par kazarmām, pēc tam mūki beidzot varēja tajā atgriezties. 1928. gadā Pāvests Pijs XI tam piešķīra bazilika titulu. Bazilika labajā pusē atrodas apustuļu skola, kas uzņem mācekļus, kuri nolēmuši iet Svētā San Frančesko pēdās. Dievnama iekšpusē jūtams vīraka aromāts. Tāpat dzirdama dziedāšana un mūzika, kas ļauj labāk sajust vēsturi un izprast mūku dzīvesveidu. Ir iespēja apmeklēt alu, kurā vairākus gadus dzīvojis svētais un sākotnējo kapelu. Dievnama teritorijā atrodas avots ar brīnumainu ūdeni, vēlmju akmens un akmens, kas atlaiž visus grēkus. Šeit ierodas, lai izpildītu dažādus reliģiskos rituālus, kas saistīti ar tautas ticību. Tāpat te brauc, lai atgūtu dvēseles mieru, saskaņā ar reliģiju. Starp citu, tā pati žurnāliste, kuru reģions pārsteidza ar jūras veltēm, šeit piedzīvoja brīnumu. Cellē, kur atrodas bronzas San Frančesko statuja, ceļotāji var sarunāties ar svētajiem. Žurnāliste te pievērusi acis un pēkšņi sajutusi, ka kāds aizskar viņas roku. Viņa pagriezās un dievnama iemītniece sniedza viņai rožukroni, sakot, ka tas ir no San Frančesko. Tā nu Svētā rožukronis atceļoja uz Latviju.
Tik daudz ko šajā ceļojumā varēja apgūt un tas tiešām sniedz jaunus spēkus un vēlmi izzināt – izzināt sevi, pasauli un priecāties par dzīvi.
Vairāk informācijas interneta vietnē www.toureventsliguria.blogspot.com
 (1).png "Atlaides auto nomai Ungārijā Europcar")
