Lietuvas muižās atdzīvojas bērnībā dzirdētās pasakas (video)

Pasakas katra cilvēka, gan bērna, gan pieaugušā dzīvē ieņem svarīgu vietu. Tās ir ne tikai neatņemama bērnības daļa, bet arī pamācoši stāsti, kuri pavada mūs visas dzīves garumā.

Pasakas aizved mūs uz tālām zemēm, plašām ielejām vai noslēpumainiem dabas nostūriem. Tomēr viena no galvenajām vietām, kur risinās pasaku scenāriji – muižas.Arī mūsdienās muižās iespējams redzēt vietas, kuras atgādina par iecienītāko varoņulaimpilnu ikdienu un tagad nogūlušās folkloras klēpī.

Par muižām, kurās iespējams redzēt stāstiem un leģendām apvītas vietas stāsta Lietuvas piļu un muižu asociācijas prezidentsGintarasKarosas.

Muižu parki

"Akmenī kalts dzimtas ģerbonis greznoja tās vārtus, apkārt tam vijās ziedošas rozes, savukārt mājas priekšā zaļoja pļava, apaugusi sarkanām un baltām ērkšķrozēm un citiem ziediem.

Aiz dārza saglabājies senais pils dārzs, apjozts ar dzīvžogu, kur atsevišķi krūmi bija apaļi un piramīdas formas. Vēl tālāk rēgojās divi lieli koki bez lapām. No neatminamiem laikiem tur pulcējušās vārnas un kovārņi, kas pārvērtuši tos par īstu putnu dārzu. Tie arī bija pirmie īstenie šīs puses iedzīvotāji un saimnieki."

Kā jau daudzās pasakās, tā arī neskaitāmas muižas ir ar skaistiem dārziem. Muižu un piļu dārzi tiek aprakstīti kā īpaša vieta, kurā lasītāji var ieraudzīt visretākos augus. Īstenība nedaudz atšķiras no pasakām. Vairākos muižu ansambļos bijuši greznākie ziedu dārzi un īpašas augu kolekcijas, kuras atceļojušas no visas plašās pasaules.

Muižu parki nereti ir lieli un kopā ar apkārtējo dabu veido harmoniju. Var padomāt, ka muižas celtas skaistākajos dabas nostūros. Tomēr viss ir daudz sarežģītāk: šeit iespējams atrast augus, kas raksturīgi tikai konkrētajai vietai, tomēr arī eksotikas šeit pietiekami. Muižnieki dārzus centušies padarīt pēc iespējas unikālākus, tāpēc augi atceļojuši no attālākajām vietām. Vairākumu no tiem iespējams aplūkot arī šodien.

Muižu dārziem raksturīgs dabiskums, mākslīgu elementu integrēšana esošajā reljefā, visu dabas dāvanu – dīķu, pakalniņu, ieleju – izmantošana, veidojot pēc iespējas dabiskāku ainavu. Nereti šādi parki tiek aizpildīti ar daiļām alejām, dīķiem, strūklakām, tiltiņiem, ūdenskritumiem un iespaidīgām puķu dobēm. Iespējams atrast pat pirms vairākiem simtiem gadu stādītus augus no dažādākajiem pasaules nostūriem. Centrālo vārtu priekšā, parasti ir plašs zālājs, kuru apjož muižas priekšā apvienojušies celiņi.

Iespaidīgu muižas dārzu iespējams aplūkot Kretingas muižā. Šeit iespējams ieraudzīt arī Astronomisko kalendāru ar Saules pulksteni un skulptūrām, kuras atgādina par senajām Baltu kultūras tradīcijām.

Apmeklējot Burbišķu muižu, Anīkštas upes krastos iespējams aplūkot stilīgas neoklasicisma ēkas un tās iekaujošo parku, kurā saglabājušās ap 30 dažādu šķirņu koku un krūmu.

Muižu dzirnavas

Milzis, steidzot cauri mežam atrada ezeru un tā vidū ieraudzīja dzirnavas. Tūlīt pat tas sāka raut no zemes ārā kokus ar visām saknēm un mest ūdenī. Tādējādi noklājot sev lielisku ceļu līdz par dzirnavām. Iegāja iekšā — nekā nav, dzirnavas tukšas. Uzlika uz dzirnavām vienu maisu un izgāja zirgus pagaiņāt. Izlaidis zirgus pļavā ganīties, atgriezās dzirnavās un apsēdās.

Muižu dzirnavas – neatņemam ansambļa daļa, tāpēc arvien biežāk satiekam tās arī pasākās. Dzirnavas bijušas svarīga rajona ēka, jo tās iedzīvotājus aprūpēja ar pārtiku, savukārt vēlākos laikos arī ar elektrību.

Sākumā darbinātas ar ūdeni, Kairēnu muižas dzirnavas ar miltiem aprūpēja Viļņas pilsētu. XIX gadsimta vidū – XX gadsimta sākumā ēka tika piemērota graudu malšanai. Šī, divstāvīgā, romantisma stila ēka ar sarkano ķieģeļu elementiem, Kairēnu muižas teritorijā atrodas uz pašas nogāzes.

Ļubavas muižas dzirnavas – īpaša ēka, kas pārsteidz ar mūra kvalitāti un neskaitāmajām funkcijām. Šeit iespējams aplūkot graudu malšanai domātās dzirnas, graudu attīrīšanas, miltu sijāšanas, vilnas, koksnes un metāla apstrādes ierīces. XX gadsimta sākumā, dzirnavu mehānismu darbināja ne senais ūdens rats, bet zviedru, 70 zirgspēku turbīna, kura darbojas līdz pat mūsdienām, – pateicoties šai turbīnai, izmantojot ūdens enerģijas avotu, dzirnavās arī šodien tiek ražota elektrība. Ļubavas muižas dzirnavas, pateicoties kvalitatīvajiem restaurēšanas darbiem, ir pelnījušas Eiropa Nostra kultūras mantoja apbalvojumu.

"Seno muižu dzirnavu iepazīšana – lieliska izklaide ģimenēm un visiem tiem, kurus interesē vēsture un senās tehnoloģijas. Tos, kas meklē interesantas vietas Viļņas apkārtnē, aicina Kairēnu, Ļubavas muižu dzirnavas, ceļojošos jūras pusē – Kretingas muižas dzirnavas, savukārt Anīkšču rajonā – Akmenas muižas dzirnavas. Ceļojot pa Lietuvas muižām iespējams atklāt ne tikai pašas dzirnavas, bet arī noslēpumainus stāstus.", - stāsta Gintaras Karosas.

Zirgi

Zirgi tiek pieminēti visu pasaules valstu pasakās, kurās tie kļūst par varoņiem, zināšanu un ideju nesējiem. Visās pasakās zirgs ir gudrs un saprātīgs, brīnumainos veidos glābj saimniekus. Zirgi – neaizvietojama pasaku, kā arī muižu dzīves daļa. Vairākumā, no paaudzes paaudzē, stāstāmo pasaku neaizvietojams varonis un pavadonis – zirgs, kurš savu saimnieku nes pie mīļotā, pavada garā ceļā. Apmeklējot Lietuvas muižas, novērojama zirgu audzēšanas tradīciju kopšana. To ne tikai iespējams novērot. Apmeklētāji paši var pieskārties pie šiem pasakās un stāstos aprakstītajiem dzīvniekiem un kopā ar tiem doties savā piedzīvojumā. Staļļus iespējams atrast Pluņģes muižā.

Mostoties no pasakām un leģendām,Lietuvas muižasgūst jaunu elpu. Bērnībā dzirdētos stāstus iespējams piedzīvot arī dzīvē. Šodien muižās var smelties ne tikai iedvesmas momentus, apbrīnot īpašu arhitektūru un skaisto dabu, bet arī apmeklēt dažādus pasākumus vai nobaudīt tradicionālos ēdienus.

Par Lietuvas muižām un pilīm iespējams uzzināt vairāk, aplūkojot Lietuvas piļu un muižu asociācijas izveidoto video klipu.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Tez Tour
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
Populārakie piedāvājumi
APMEKLĒTĀKIE UZŅĒMUMI
Baltijas tūrisma objekti

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.34674096sec.