13.jūlijs vēsturē – sāk darboties Rīgas telefonu tīkls

Autors: Artis Spertāls
Avots: BalticTravelnews.com/Nekropole.info/sakaru-pasaule.lv

Pirms 135 gadiem, 13.jūlijā, 1882. gadā sāka darboties Rīgas telefonu tīkls. Tīklā tobrīd tika pieslēgti 53 abonenti. Zīmīgi ir tas, ka tieši šajā pašā dienā atklāts arī Maskavas telefonu tīkls, taču tam sākotnēji ir mazāk abonentu — tikai 26.

Lai arī telefons radīja ļoti daudz jaunu, iepriekš nebijušu iespēju, līdz ar balss pārraides aparāta rašanos radās virkne jaunu problēmu. Telefona aparāta izgudrotājs Aleksandrs Bells nebija iedomājies, ka bez aparāta būs vajadzīgs tāds "nieks" kā telefona centrāle. Ungāru pētnieki apgalvo, ka pirmo telefona centrāles komutatoru esot izgudrojis ungārs Tivadars Puškašs. Šo komutatoru uzstādīja pirmajā telefona centrālē pasaulē Ņūheivenā (ASV, Konektikutas štatā), kuru atklāja 1878. gada 25. janvārī (turpat divus gadus vēlāk, kopš bija izgudrots telefona aparāts). Tolaik tika pieslēgts 21 telefona aparāts. Komutatorus apkalpoja telefonistes un viņas, protams, varēja noklausīties telefona sarunas. Pateicoties šādiem nedarbiem, pāris gadus vēlāk radās automātiskās telefona centrāles.

1881. gada 25. septembrī Krievijas Impērijas valdība apstiprināja pilsētas telefonu tīklu izveides noteikumus, kas attiecās arī uz Krievijas okupētajām Baltijas zemēm, un jau tā paša gada 1. decembrī Krievijas Iekšlietu ministrija izdeva licenci telefonu tīkla izveidei kādam inženierim fon Baranovam no Igaunijas. Taču inženieris fon Baranovs savu licenci pārdeva ASV kompānijas Bell filiālei Eiropā un tā kļuva par Krievijas telefonizācijas monopolu līdz 1901. gadam.

1885-86 gadā centrāles tika atklātas arī Liepājā, Nižņijnovgorodā, Tallinā, Rostovā pie Donas un Baku. Līdz 1886. gada beigām kompānijai Bell tābrīža Krievijas Impērijas teritorijā bija 3440 abonentu 10 impērijas pilsētās ar kopējo vadu garumu 9550km.

Pēc 1901. gada tiesības uz telefonu tīkla tālāku attīstīšanu Krievijas Impērijā ieguva "Zviedru-dāņu-krievu akciju sabiedrība", kurā galvenais akcionārs un vadītājs bija Lars Magnuss Eriksons. Viņa vadītā kompānija piedāvāja 3 reizes lētāku gada abonēšanas maksu (79 rubļi gadā Bella 250 rubļu vietā) un strauji paplašināja telefonu tīklu. Piemēram, Maskavā 1916. gadā bija jau centrāle 60,000 abonentiem.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.