Ričards Brensons jeb pilnā vārdā Sers Ričards Čārlzs Nikolass Brensons ir dzimis 1950. gada 18. jūlijā. Viņš ir angļu biznesa magnāts, vislabāk zināms kā 400 kompāniju lielās Virgin Group izveidotājs un īpašnieks.
Tūrisma nozarē Brensona "Virgin" pazīstama ar savu lidsabiedrību "Virgin Atlantic", vilcienu kompāniju "Virgin Trains", kā arī ar "Virgin Travel", kas darbojas kā tūroperators.
Savu veiksmīgo uzņēmējdarbību Brensons sāka jau 16 gadu vecumā, izdodot žurnālu "Student". Vēlāk viņš izveidoja pa pastu piegādātu mūzikas ierakstu sistēmu, vēlāk tika atvērts Virgin Records veikalu tīkls (tagad zināms kā Virgin Megastores). 1972. gadā Brensona kopā ar Niku Pauelu izveidotā Virgin Records ierakstu kompānijā izdotie ieraksti guva ļoti lielus panākumus, neskatoties uz to, ka tika piedāvāts veidot ierakstus tobrīd mazpazīstamiem izpildītājiem.
Tomēr Ričards Brensons ir ne tikai veiksmīgs uzņēmējs, viņš ir arī atraktīva personība - Brensons piedalījies arī dažādu ekstremālu pasaules rekordu uzstādīšanā, piemēram, šķērsojot dažādas vietas pasaulē ar gaisa balonu vai ūdens transportu.
Šobrīd, būdams gandrīz 70 gadus vecs, Brensons ir nedaudz "piebremzējis" ar savām ekstremālajām aktivitātēm, tomēr viņa bagātība tiek lēsta ap 5 miljardiem ASV dolāru (4,5 miljardi eiro).
---------------------------------------------------------------------------------------
Senajā Romā sākas viens no pirmajiem un lielākajiem ugunsgrēkiem pasaules vēsturē
Lielais Romas ugunsgrēks ir vēsturiski viena no pirmajām uguns katastrofām, kas ir ticami dokumentēta. Tas arī ir viens no lielākajiem ugunsgrēkiem pasaules vēsturē, jo nopostīja aptuveni pusi pilsētas.
Lai arī notikums ir dokumentēts un pierādīts, iztrūkst daudz detaļu - nav bojā gājušo skaita, nav novērtēti materiālie zaudējumi, kā arī nav zināms uguns nelaimes cēlonis, tas ir zināms kā plašs ugunsgrēks, katastrofa, kas radīja negatīvas sekas pilsētai un tās iedzīvotājiem.
Ugunsgrēka versijas ir dažādas - viena no tām vaino Romas tā brīža imperatoru Nēronu, kurš licis
aizdedzināt pilsētu, lai vēlāk piespiestu aizņemties naudu no viņa
pilsētas atjaunošanai. Cita versija vēsta, ka iemesls bijis nejaušība. Katrā
ziņā, pats Nērons, kas vēsturē kļuvis bēdīgi slavens ar to, ka ir bijis izšķērdīgs uzdzīvotājs, ugunsgrēka iznīcināšanā vainoja kristiešus un tie tika
sodīti, sadedzinot dzīvus - kā "lāpas"- tie tika piesieti pie stabiem,
aplieti ar sveķiem un aizdedzināti.
Tolaik Senajā Romā, kas bija pārblīvēta ar koka celtnēm, ugunsgrēki tās agrīnās pastāvēšanas vēsturē radīja plašus postījumus un bija viena no galvenajām briesmām. Pirmais Romas imperators Augusts Cēzars, kas valdīja no 27. gada pirms mūsu ēras līdz 14. gadam mūsu ērā, aizsardzību pret uguni izvirzīja kā vienu no galvenajām prioritātēm. 21. gadā p.m.ē. viņš izveidoja pirmo Romas ugunsdzēsēju brigādi, kas tika komplektēta no vergiem, kurus komandēja virsnieks, kurš pirms tam bija uzraudzījis kārtību ielās un tirgos. No vergiem veidotā ugunsdzēsēju brigāde neatrisināja problēmu, un pēc slikti nodzēsta ugunsgrēka mūsu ēras 6. gadā. Augusts nodibināja pirmās profesionālās ugunsdzēsēju vienības (latīņu valodā vigiles). Pavisam bija 7 brigādes, katrā 1000 ugunsdzēsēju.
Lielais Romas ugunsgrēks izcēlās 64. gada 18. jūlija mēness apgaismotā naktī un nekontrolēti plosījās vairāk nekā nedēļu, pilnīgi iznīcinot 3 no 14 Romas rajoniem un daļēji sagraujot vēl septiņus. Toreiz valdīja pilnīga pārliecība, ka ugunsgrēku izraisīja imperators Nērons, kas valdīja no mūsu ēras 54. līdz 68. gadam. Tomēr ir zināms, ka ugunsgrēka sākšanās laikā Nērons atradās ārpus Romas.
Satraukts, ka iedzīvotāji ugunsgrēkā apvainos viņu, Nērons mēģināja novelt vainu uz jūdiem. Lai gan imperatora otrā sieva Poppea Sabīne apgalvoja, ka viņi ir nevainīgi, pēc ugunsgrēka jūdi tika plaši vajāti. Sekojošā vardarbībā paši ievērojamākie upuri bija Svētie Pēteris un Pāvils. Kaut arī tanī laikā romieši sāka atšķirt kristiešus no jūdiem, tomēr šie Svētie nebija tik atšķirīgi, lai paglābtos no mocībām. Ugunsgrēka radītais naida un sodīšanas klimats turpinājās līdz 65. gadam. Nērons kļuva nepopulārs, un kad viņš atklāja pret sevi vērsto sazvērestību, uz nāvi tika notiesāts dzejnieks Lukāns un vēl vairāki senatori.
Mūsdienās ir viedokļi, ka Nērons nebija jebkādā veidā atbildīgs par ugunsgrēku. Patiesība, liekas, ir tā, ka, saņēmis ziņu par ugunsgrēku, Nērons steidzās uz Romu un veica nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu degšanu un sniegtu palīdzību bezpajumtniekiem. Vēlāk, pēc Nerona iniciatīvas, pilsēta tika pārbūvēta, veidojot plašas maģistrāles, kuras kalpoja arī kā ugunsdrošības joslas, un, kas lika pamatu mūsdienu Romas izskatam. Tomēr arī vēlāk Romā bija vairāki nopietni ugunsgrēki. Kā nozīmīgāko var minēt ugunsgrēku m. ē. 80. gadā, kad imperatora Titusa laikā nodega Kapitolijs, Panteons un Agripas pirts.
---------------------------------------------------------------------------------------
18. jūlijs vēsturē: Pasaulē atzīmē Nacionālo kaviāra diena
Foto: tomostyle.files.wordpress.com
18. jūlijs ir īstā diena, kad savu dienu var iesākat īpaši grezni un svinīgi, jo visā pasaulē tieši šodien tiek atzīmēta Nacionālā kaviāra diena. Tomēr, ja šī delikatese neiet pie sirds garšas kārpiņām, varbūt ieteicams izmēģināt kosmētikas līdzekļus, kuru sastāvā ir atrodama šī delikatese.
Vārds kaviārs cēlies no persiešu vārda khav-jar, kas nozīmē"spēka gabals" – persieši domāja, ka kaviāram ir spēku atjaunojošas un dzīves ilguma palielinošas spējas. Nosacīti ir četru grupu kaviārs – storu, lašu, sīkzivju un okeāna zivju kaviārs. Augstvērtīgākie un iecienītākie ir storu jeb melnie un lašu jeb sarkanie ikri, taču uzturā lieto arī foreļu, karpu, zaķzivju, kefaļu, mencu, siļķu, skumbriju, mintaju, līdaku un citu zivju ikrus. Visus kaviāra veidus lieto uzturā bez papildu apstrādes. Kaviārs jeb melnie un sarkanie ikri ir ļoti barojošs produkts un gandrīz bez atlikuma tiek izmantots cilvēka organismā.
Interesanti, ka visdārgākais kaviārs pasaulē tiek iegūts no belugas – albīna un tas ir atzīts par vislabāko un visgaršīgāko kaviāru pasaulē. Šis kaviārs praktiski neož pēc zivs, tam ir ļoti patīkama, izsmalcināta riekstu garša un tas ir zeltainā krāsā. Kā saka, tie, kas ir šo kaviāru garšojuši, tad nekas garšīgāks pasaulē nav. Kaviāra cenas, kas reizēm mēdz būt galvu reibinošas, ir atkarīgas no konkrēto zivju daudzuma un pieprasījuma pēc tām. Piemēram, belugas ikru cena svārstās no 200 līdz pat 7000 eiro kilogramā. Lai neiekristu uz viltojumiem vai mazvērtīgiem ikriem, vēlams tos iegādāties pie pārbaudīta un uzticama tirgotāja, turklāt ar ļoti lielām aizdomām raudzīties uz pārāk lētiem piedāvājumiem.
Ideālas piedevas kaviāram ir pankūkas, it sevišķi griķu miltu pankūkas, grauzdēta maize vai rupjmaize ar sviestu, kā arī paipalu olas. No dzērieniem ar kaviāru sader šampanietis vai degvīns. Ledus aukstos kaviāra graudiņus lieliski papildina arī citronu sula.
Mūsdienās kaviārs tiek izmantots arī kosmētikas līdzekļu ražošanā. Tauki, minerālvielas un vitamīni kaviārā ir ļoti koncentrēti. Dažādas maskas ar kaviāra koncentrātu tiek izmantotas sausas, devitalizētas un no stresa cietušas ādas barošanā un atjaunošanā. Kaviāru izmanto arī pretnovecošanas procedūrās, kurās tiek atjaunota ādas struktūra un audi. Tāpat kā diedzētos graudos, arī zivju ikros ir ārkārtīgi daudz vitalitātes, ko ikviena dzīvības forma cenšas nodot nākamajai, lai saglabātu kvalitatīvu pēctecību.
