19. jūlijs vēsturē: Noslēdzas pirmais Tour de France velomaratons

Autors: Artis Spertāls
Avots: BalticTravelnews.com/History.com

Pasaulē populārākais velobrauciens - Tour de France pirmo reizi norisinājās pirms vairāk nekā 100 gadiem - 1903.gadā.

Tas bija pirmais šāda mēroga daudzdienu velobrauciens un nosaukums tika izvēlēts pavisam vienkārši - jo brauciens tika iecerēts visapkārt Francijai. Sacensības norisinājās no 1903. gada 1. līdz 19. jūlijam. Šajā laikā vēl nebija ne komandu, ne kalnu karaļa, labākā jaunā braucēja un citu titulu. Katrs piedalījās pats par sevi, katram dalībniekam nācās iemaksāt 10 frankus dalības maksu, lai apliecinātu savu nopietno vēlmi piedalīties, taču uzvarētājs ieguva 3000 frankus.

Tūrē piedalījās 60 braucēji (mūsdienās to ir ap 200), tomēr finišēja tikai 21. Dalībniekiem bija jāveic 2428 km 6 posmos (mūsdienās ~3000 km 20 posmos), kas nozīmēja, ka bieži vien posms beidzās tikai vēlā naktī; pirmo Tour de France posmu tā uzvarētājs Moriss Garēns veica 27 stundās un 47 minūtēs (Monžerona - Liona). Par pirmā Tour de France daudzdienu velobrauciena kopvērtējuma uzvarētāju kļuva Moriss Garēns, finišā par gandrīz 3 stundām apsteidzot otrās vietas ieguvēju Lisjēnu Potjē.

Kopumā distance bija 2428 km, ko uzvarētājs Garēns veica 94 stundās un 33 minūtēs. Distance bija veidota pulksteņa rādītāja virzienā, startējot Monžeronā un noslēdzoties Parīzē.

----------------------------------------------------------------------------------------

Sākas Maskavas olimpiskās spēles, kuras puse pasaule boikotē

1980.gada 19.jūlijā Padomju Savienībā, Maskavā sākās 22. Vasaras Olimpiskās spēles. Sacensības sporta disciplīnās norisinājās no 19.jūlija līdz 3.augustam – šīs bija pirmās Olimpiskās spēles, kas norisinājās Padomju Savienības un tās kontrolētās teritorijas valstīs.

Spēles ievērojamas ar to, ka tās boikotēja gandrīz puse pasaules, tostarp Amerikas Savienotās Valstis. Kopumā spēlēs piedalījās 80 dažādas valstis, taču sacensības boikotēja 65 valstis. Šāds solis tika sperts, tā parādot savu attieksmi pret PSRS iebrukumu Afganistānā. Kā atbildes reakciju PSRS boikotēja 1984. gada Olimpiskās spēles, kas norisinājās Losandželosā, ASV.

Maskavas Olimpiādes 80 dalībvalstis bija viszemākais Olimpisko spēļu dalībvalstu skaits kopš 1956. gada Vasaras Olimpiādes. 6 valstīm 1980. gada Olimpiskās spēles bija pirmās to vēsturē. Maskava par 22. Vasaras Olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlēta 1974. gada 23. oktobrī 75. Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā Vīnē, Austrijā. Maskava pārspēja Losandželosu – kas vēlāk ieguva tiesības organizēt nākamo Olimpiādi.

Ņemot vērā to, ka konkurence bija daudz mazāka, Maskavas Olimpiskajās spēlēs ar lielu pārsvaru uzvarēja Padomju Savienības sportisti, iegūstot kopā 195 medaļas, no kurām 80 bija zelta. Otrajā vietā sekoja Vācijas Demokrātiskā republika (Austrumvācija), iegūstot 126 medaļas – no kurām 47 bija zelta. Pēc šīm divām valstīm sekoja tādas valstis kā Bulgārija, Kuba, Itālija un Ungārija – liecinot par konkurenci šajā Olimpiādē… Kopumā dalību ņēma aptuveni 5200 sportisti 203 disciplīnās

Maskavas Olimpiāde neoficiāli arī tiek saukta par ķīmiķu spēlēm, tā uzsverot neesošo dopinga kontroli un lielo dopinga izplatību tajās.

---------------------------------------------------------------------------------------

19. jūlijs vēsturē : tiek atklāta Parīzes pirmā metro līnija

Foto: rerfacile.com

Parīze tūristiem asociējas ar vairākām lietām – Eifeļa torni, Luvru vai Monu Lizu. Taču viens no veidiem, kā vislabāk iepazīt šo seno, skaisto un krāšņiem skatiem bagāto pilsētu, ir doties braucienā ar Parīzes metro. Tieši šodien, 19. jūlijā, sāka darboties Francijas galvaspilsētas metro sistēma.

Parīzes metro (franču: Métro de Paris) jeb Parīzes metropolitēns ir metro sistēma Francijas galvaspilsētā Parīzē, kas ir sākusi darboties 1900. gada 19. jūlijā un tika atvērta World Expo 1900 laikā. Tas ir viens no Parīzes simboliem. Metro sastāv no sešpadsmit līnijām un 303 stacijām. Kopējais līniju garums sasniedz 214 kilometrus no kuriem lielākā daļa atrodas zem zemes. Pēc 2012. gada datiem metro pārvadāja 1,541 miljardus pasažieru gadā un 4,210 miljonus pasažieru vienas dienas laikā. Viena brauciena biļete Parīzes metro izmaksā 1,80 eiro vai desmit braucieni 14,10 eiro.

Tas ir otrais noslogotākais metro Eiropā aiz Maskavas metro pēc pārvadāto pasažieru skaita un desmitais lielākais metro pasaulē pēc kopējā līniju garuma. Kā arī šis metro ir viens no visblīvāk izvietotajiem metro pasaulē, jo uz 86,9 km2 atrodas 245 stacijas. Liela daļa no stacijām ir celtas jūgendstilā. Gare de Châtelet – Les Halles caur kuru iet piecas metro līnijas ir lielākā metro stacija pasaulē.

Parīzes metro sistēma ir viens no pilsētas brīnumiem, kas ir daļa no tās folkloras, piesaistot tūristus. Tas droši un komfortabli var ikvienu nogādāt otrā pilsētas daļā dažu minūšu laikā. Šodien, neatkarīgi no tā, kur cilvēka atrašanās vietas Parīzē, metro stacija atrodas ne tālāk kā 500 m attālumā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.