Autors: Artis Spertāls
Avots: BalticTravelnews.com/UN.com/Nekropole.info/Wikipedia
Globālisma ietekmē pasaule ir attīstījusies un saplūdusi tik tālu, ka vairumā gadījumu vairs nenošķiram kādas valsts pamatiedzīvotājus jeb pirmiedzīvotājus no vienkārši valsts iedzīvotājiem. Tomēr raugoties uz pirmiedzīvotāju apzīmējumu – šajā vārdā apzīmē cilvēkus, kas teritorijas apdzīvojuši jau sen. Tie ir cilvēki, kas veidojuši šajā zemē pieņemtās tradīcijas un vēsturi – pat, ja šie iedzīvotāji jau vairs palikuši mazākumā un viņu kultūra vairs nav nozīmīgākā viņu zemē.
Pēc Apvienoto Nāciju organizācijas datiem, pasaulē šobrīd dzīvo aptuveni 390 miljoni pirmiedzīvotāju, kas atrodami vairāk nekā 90 valstīs. Šo cilvēku unikālais dzīvesveids un kultūras tradīcijas daudzviet ir nopietni apdraudētas. Lai pievērstu uzmanību šo etnisko grupu un to zemju apdraudējumam. Šobrīd šie cilvēki sastāda mazāk nekā 5% no pasaules iedzīvotājiem. Ievērības cienīgs ir fakts, ka tajā pašā laikā 5% iedzīvotāji sastāda aptuveni 15% no pasaules nabadzīgākajiem cilvēkiem. Šie 390 miljoni cilvēku arī pārstāv aptuveni 5000 dažādas kultūras un 7000 valodas.
Par īpašu, pasaulē atzīmējamu dienu, 9.augustu ANO paziņoja 1994.gadā, lai vismaz reizi gadā atgādinātu par to nozīmīgumu pasaules vēstures ritējumā un kultūras attīstībā – un to, ka šie cilvēki šobrīd dzīvo sliktos apstākļos. Šie iedzīvotāji nereti vēsturiski tikuši apspiesti, ienākošo jauno varu un cilvēku dēļ. Tāpēc ANO arī noteikusi, ka pagātnes netaisnībai ir jābūt atzītai upuru un attiecību labošanas dēļ. Samierināšanās process starp pirmiedzīvotājiem un valsti notiek daudzās un dažādās formās un ir atšķirīgs dažādās valstīs.
2007.gadā ANO arī pieņēma deklarāciju ar vairākiem punktiem, uz kuriem jāvirzās, lai pasaules pirmiedzīvotājiem – īpaši tiem, kas dzīvo nabadzībā, uzlabotu dzīves apstākļus.
Starp pirmiedzīvotājiem ir tādas tautas kā Amerikas indiāņi, Amazones ciltis, Jaunzēlandē dzīvojošie pirmiedzīvotāji un citi.
Tuvāk Latvijai vieni no pirmiedzīvotājiem – Skandināvijas valstīs un Krievijā ir Sāmi, kuru nacionālos svētkus atzīmē Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijā. Sāmu tauta ir kā simbols sāmu tautas vienotībai pāri valstu robežām. Šajā dienā piemin pirmo sāmu kongresu, kas sanāca 1917.gada 6.februārī, un izveidoja pamatu, uz kura attīstījusies šodienas sāmu tautas sadarbība pāri robežām.
Sāmi ir somugru tauta, kas dzīvo Eiropas galējos ziemeļos. Sāmi paši sevi dēvē par: samit vai samek - "purva cilvēki", agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru. Sāmu valoda pieder somugru valodu saimei un ir līdzīga arī urāliešu valodu samodiešu grupas ņencu valodai. Sāmi savu zemi sauc par "Sapmi" vai "Same Ätnam".
Latvijā par pirmiedzīvotājiem var uzskatīt vēsturiskās ciltis – piemēram, lībiešus.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
