Autors: Artis Spertāls
Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia
Reikjavīka, kas šobrīd ir Islandes galvaspilsēta un vienlaikus arī lielākā pilsēta ir vistālāk ziemeļos atrodamā kādas valsts galvaspilsēta pasaulē. Šajā pilsētā dzīvo vairums valsts iedzīvotāju – teju divas trešdaļas jeb 209 tūkstoši.
Tomēr pilsētas statusu Reijkavīka ieguva tikai pirms 232.gadiem jeb 1786.gadā. Nebija gan tā, ka līdz šim brīdim šajā vietā nekas nenotika – vieta bija apdzīvota jau labu laiku pirms tam. Vēsture stāsta, ka dzīve pašā salā – tostarp arī Reikjavīkas apkārtnē sākās ap 9. un 10.gadsimtu, kad te sāka ierasties norvēģi un arī ķelti. Viens no pirmajiem Islandes iedzīvotājiem bija Ingolfs Arnarsons – norvēģijas augstmanis jeb citos avotos dēvēts par vikingu. Reikjavīkas nosaukums burtiskā tulkojumā no islandiešu valodas nozīmē "dūmu līcis", un tieši Arnasons, apmetoties šā brīža Reikjavīkas tuvumā, vietu nosauca par “dūmojošo līci”, jo apmetne atradās līcī, no kura varēja redzēt karsto avotu iztvaikošanu. Ieceļotājus šī parādība ļoti iespaidoja, jo radīja priekšstatu kā par kaut ko mistisku un noslēpumainu. Arnarsona apmetnes galvenā funkcija bija izveidot fermu, kurā nodarboties ar lopkopību, zvērādu iegūšanu un lauksaimniecību – cik nu tas skarbajos klimata apstākļos bija iespējams.
Gadsimtus vēlāk Reijkavīka tikai pastiprināja savu nozīmi, veidojoties kā Islandes centrs. Tam bija vairāki iemesli – bet galvenais bija tas, ka lielu nelielās salas daļu klāj ledāji, kas salas pārējo daļu nepadara īpaši draudzīgu dzīvošanai. Tāpat – jau kopš Arnarsona laikiem Reikjavīka bija veidojusies kā ieceļotāju pirmais apmešanās punkts un tieši no šīs vietas Norvēģijas vara iekasēja nodokļus un organizēja visu pārvaldi. Te norisinājās tirgošanās, jo garām brauca kuģi uz dažādām Eiropas pilsētām.
1752.gadā, kad sala bija nonākusi jau dāņu īpašumā, Dānijas karalis Frederiks V pavēlēja pilsētā veidot vilnas pārstrādes darbnīcas, lai salai dotu lielāku ekonomisko potenciālu. Frederika V pārstāvis Skuli Magnussons tika iecelts par atbildīgo Reijkavīkā – viņa pakļautībā bija ekonomiskā attīstība, nodokļu iekasēšana un tiesas spriešana. Magnussons Reikjavīkā attīstījās vilnas darbnīcas, kas ļauj iegūt lielāku ekonomisko potenciālu. Uz darbnīcu fona, pilsēta strauji attīstījās un 1786.gada 18. augustā tai piešķīra pilsētas statusu.
19. gadsimtā parādījās idejas par Islandes neatkarību, un Reikjavīka bija viens no šīs kustības centriem. 1844. gadā uz Reikjavīku pārceļas Altings (parlaments). 1918. gada 1. decembrī Islande ieguva pašpārvaldi. 1944. gada 17. jūnijā tika deklarēta Islandes neatkarība, un Reikjavīka kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu.
Reikjavīka ir Bjorkas un postroka grupas Sigur Rós dzimtā pilsēta.
---------------------------------------------------------------------------------------
18. augusts vēsturē: Tiek dibināta Rīga
Foto: expedia.co.uk
Rīgas skaistumu daudzina visās pasaules vietās. Bieži vien Rīga dažādos ceļojumu aprakstos tiek nodēvēta par Eiropas labāk glabāto noslēpumu vai arī Ziemeļeiropas pērli. Tāpēc mēs noteikti varam lepoties ar savu skaisto galvaspilsētu, kurai tieši šodien ir 817. jubileja.
Kaut gan Rīgas svētkus krāšņi aizvadījām jau pagājušajā nedēļas nogalē,12. – 14. augustā, savu īsto dzimšanas dienu Rīga sagaida tieši šodien. 1201. gada 18. augustā bīskaps Alberts ielicis pirmo akmeni Rīgas pilsētas pamatos, tāpēc tiek uzskatīts, ka Rīga dibināta tieši šajā datumā.
Jau kopš pilsētas dibināšanas Rīga ir Baltijas valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām Baltijas jūras austrumdaļā. Šobrīd Rīga ir ne tikai mūsu galvaspilsēta, bet arī galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 698 529 iedzīvotājiem tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un, paliekot aiz Sanktpēterburgas un Stokholmas, ir trešā lielākā pilsēta visā Baltijas jūras reģionā.
Gadu gaitā Rīga ir bijusi galvaspilsēta dažādām valstīm un autonomajām teritorijām. Atrodoties šo dažādo varu rokās pilsēta ir nepārtraukti mainījusies un augusi tām līdzi gluži kā teikā, kura vēstīts, ka Rīga nekad nebūs gatava. Tieši ar strauju celtniecības pieaugumu iezīmējas 21. gadsimta pirmā desmitgade, kad Rīgā tika uzceltas daudzas daudzstāvu dzīvojamās un ofisu ēkas, no kurām pirmā atjaunotās Latvijas augstceltne bija Saules akmens Ķīpsalā. Tika sākta Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēkas — "Gaismas pils" celtniecība, kā arī 2008. gadā tika atklāts Dienvidu tilts, kurš bija pirmais, kopš 1970. gadiem, uzbūvētais tilts pār Daugavu.
Rīgā ir notikuši arī vairāki svarīgi un apjomīgi pasākumi. 2003. gadā šeit notika Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2006. gada maijā Rīga uzņēma Pasaules hokeja čempionātu un tā paša gada novembrī arī 19. NATO samitu. Taču nesenākā vēsturē Rīga ir bijusi viena no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām, tajā pašā gadā arī kļuvusi par mājvietu Pasaules koru olimpiādei, un 2015. gada pirmajā pusē Rīgā notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā oficiālie pasākumi.
Ceļotājiem un arī vietējiem iedzīvotājiem vērts reizēm pastaigāties pa Rīgas vēsturisko centru un izbaudīt tā arhitektūru, jo šis vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un ir ievērojams ar jūgendstila arhitektūru. Pēc UNESCO viedokļa jūgendstila arhitektūrai, kas redzama Rīgā, nav nekā līdzīga pasaulē.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
