Autors: BalticTravelnews.com
Avots: BalticTravelnews.com/LU.lv/Wikipedia
Latvijas Universitāte tika dibināta 1919. gada 28. septembrī, laikā, kad vēl noris nacionālās atbrīvošanās
cīņas. Tolaik, bijušajā Rīgas Politehniskā institūta ēkā svinīgi tiek atklāta
Latvijas Augstskola (kopš 1923. gada – Latvijas Universitāte).
Jaudibinātā augstskola bija pirmā pirmā augstskola pasaulē, kurā studijas notiek
latviešu valodā. Tās 12 fakultātēs varēja studēt humanitārās (ieskaitot
teoloģiju), tehniskās, eksaktās un dabas zinātnes. Četrus gadus pēc augstskolas dibināšanas, 1923. gada 23. martā Saeima apstiprināja Latvijas Universitātes satversmi, piešķirot tai likuma spēku.
Tomēr par augstskolas dibināšanu tika domāts jau aptuveni pugadu iepriekš - 1919. gada 8. februārī Latvijas SPR valdība parakstīja dekrētu par
Rīgas Politehniskā institūta likvidēšanu un valsts Latvijas
Augstskolas dibināšanu uz tās bāzes ar izglītību latviešu valodā. Taču reālā
Latvijas Augstskolas atklāšana notika tikai 1919. gada 28. septembrī
pēc tam, kad kontroli pār Rīgu atguva Kārļa Ulmaņa valdība.
1938. gadā no Latvijas Universitātes tika nodalīta Lauksaimniecības
un Mežsaimniecības fakultāte, pārceļot tās uz Jelgavu un izveidojot
Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju.
Kara periodā augstskola tika te pārdēvēta par Latvijas Valsts universitāti, te Rīgas universitāti un pat par Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāti.
1990. gadā 19. martā Universitāte atguva nosaukumu Latvijas Universitāte. 1991. gada 15. maijā Latvijas Universitātes Satversmes sapulce pieņēma augstskolas otro Satversmi, un tā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1991. gada 18. septembrī. Šobrīd LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs.
Augstskola ir viena no diviem Latvijas lielākajām augstākās izglītības centriem (kopā ar RTU) un līdz ar to - viena no lielākajām universitātēm Baltijas valstīs pēc studentu skaita.
2013. gadā Latvijas Universitāte kā pirmā no Latvijas augstskolām pirmo reizi iekļuva QS pasaules universitāšu reitingā, ieņemot 701.- 800.vietu.
---------------------------------------------------------------------------------------
28. septembris vēsturē: Tika atklāts Sandjego līcis
Foto: ali.sdsu.edu; Avots: BalticTravelnews.com/history.com
1542. gada 28. septembrī spāņu pētnieks Huans Rodrigess Kabriljo nejauši atklāja Kalifornijas štatā esošo Sandjego līci, taču patiesībā viņa ekspedīcijas mērķis bija dažādiem mītiem apvītais Aniana šaurums.
Kabriljo nebija pirmais un pēdējais pētnieks, kas meklēja īsākus jūras tirdzniecības ceļus Ziemeļamerikā. Kad kļuva skaidrs, ka Ziemeļamerika nav Indija, un ir pavisam cits kontinents, pētnieki nezaudēja cerību, ka eksistē kāds ceļš cauri “jaunajai pasaulei”, kas ved tikai pa ūdeni. 16. un 17. gadsimtā pētnieki ticēja, ka šāds ceļš varētu būt mistiskais Aniana šaurums – vieta, kas, pēc citu jūrnieku teiktā, savieno Kluso okeānu un Meksikas Līci.
1542. gada jūnijā Kabriljo pameta Meksikas rietumu krastu un devās uz ziemeļiem, lai pētītu lauzīto Klusā okeāna krasta līniju. Ekspedīcijas laikā, daudzkārt novirzoties austrumu virzienā, Kabriljo bija pirmais eiropietis, kas atklāja daudzus Klusā okeāna piekrastes līčus. Neraugoties uz to, ka 28. septembrī viņam izdevās atklāt Sandjego līci, mistiskais Aniana šaurums tā arī netika sasniegts.
Vēlāk, daudz gadu garumā, citi pētnieki un jūrnieki turpināja meklēt Aniana šaurumu, taču arī bez panākumiem. Ironiski ir tas, ka šāda vieta patiesi eksistē, un 1905. gadā to atklāja polārpētnieks Roalds Amundsens. Viņš kļuva par pirmo, kas šķērsojis Ziemeļrietumu jūrasceļu starp Atlantijas un Kluso okeānu. Taču Amundsena atklājums liktu senajiem pētniekiem vilties, jo tas it nemaz nav tas, ko viņi vienmēr ir meklējuši – īsākus jūras tirdzniecības ceļus.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
