4. aprīlis vēsturē: Krievijā ierodas arhitekts Rastrelli, kas vēlāk veidoja Rundāles un Jelgavas pilis

Nav noslēpums, ka Latvijā nav tik daudz ievērojamu arhitektūras objektu, kā Eiropas rietumos un dienvidos... Tomēr arī mums ir savi šedevri un divi no tiem, noteikti, ir Rundāles un Jelgavas pilis. Rundāles pils arī nereti tiek dēvēta par Latvijas mazo Versaļu.

Un interesants ir fakts, ka abas šīs grandriozās ēkas ir projektējis viens cilvēks - Bartolomeo Frančesko Rastrelli - itāļu izcelsmes arhitekts, kas savu lielāko mūža daļu nodzīvoja Krievijas impērijā.

Rundāles pili Rastrelli projektēja laika posmā no 1736. - 1740. gadam, bet Jelgavas pili no 1738. līdz 1740.gadam. Papildu tam, Rastrelli ir autors arī Pēterhofas pilij, Ziemas pilij un Smoļnija katedrālei. Rastrelli arhitektūrā apvienoja Eiropas baroku ar krievu arhitektūras tradīcijām, pirmkārt jau ar Nariškina stilu. Pēc viņa projektiem uzbūvētas arī vairākas citas baznīcas un pilis Rundālē un Jelgavā, Pēterburgā un tās apkārtnē, Kijevā un Maskavā.

Dzimis itāļu skulptora Bartolomeo Karlo Rastrelli ģimenē, jau 16 gadu vecumā, 1716. gadā pēc Krievijas cara Pētera I uzaicinājuma kopā ar tēvu ieradās Sanktpēterburgā. Pirmais nozīmīgais pasūtījums bija agrākā Moldāvijas kņazistes valdnieka Dimitra Kantemira pils būvniecība 1721. gadā.

Ceļojot cauri Jelgavai, viņš 1725. gadā iepazinās ar Kurzemes hercoga atraitni Annu Ivanovnu, kura pēc kļūšanas par Krievijas impērijas ķeizarieni viņu 1730. gadā uzaicināja kļūt par savu galma arhitektu. Tieši šajos laikos viņš projektēja Rundāles un Jelgavas pilis.

No 1747. līdz 1752. gadam Rastrelli vadīja Lielās pils kompleksa būvniecību Pēterhofā, bet 1754. — 1762. gadā Ziemas pils būvi Pēterburgā ar tās slavenajām Jordānas kāpnēm.

Viņa pēdējais darbs Pēterburgā bija Smoļnija klostera ansamblis (1748—1754). Klostera zvanu tornis tajā laikā bija visaugstākais Sanktpēterburgā un visā Krievijā. Elizabetes nāve 1762. gadā neļāva arhitektam pabeigt iesākto. Nākot pie varas Katrīnai II, Rastrelli savu galma arhitekta posteni bija spiests pamest, jo jaunajai ķeizarienei labāk patika klasicisma stils, baroku viņa dēvēja par "putukrējumu". Viņš bija atbrīvots no darba ar pensiju 1000 rubļu gadā.

----------------------------------------------------------------------------------------

4. aprīlis vēsturē: Atzīmē mirušo tuvinieku dienu

Foto: lonelyplanet.com; Avots: BalticTravelnews.com/channelnewsasia.com

Cilvēki visā Ķīnā 4. aprīlī godā savus mirušos radiniekus ikgadējā "Tomb" festivālā. Ļaudis šai dienā ievēro dažādus rituālus – tīra kapakmeņus, atstājot uz tiem augļus, tēju, alkoholu un degošu papīru, lai nodrošinātu labklājību mirušajiem radiniekiem arī pēcnāves dzīvē.

Tomēr daudzi cilvēki ir mainījuši tradicionālo versiju, savu radinieku vietā pieminot dzīvniekus. Mīluļiem veltītas pat atsevišķas kapsētas, kur vietas maksa mājdzīvnieku apbedīšanai svārstās starp 300 līdz pat 700 eiro. Tomēr ikviens var būt drošs, ka tuvāko 30 gadu laikā šis zemes gabals pieder tās pircējam.

Arī dzīvniekus, kas šķīrušies no laicīgās dzīves, šajā dienā godina, novietojot uz kapakmeņiem dzīvnieku rotaļlietas, barību un aksesuārus.

----------------------------------------------------------------------------------------

4. aprīlis vēsturē: ASV nošauts cilvēktiesību aktīvists Mārtins Luters Kings 

Foto: Pixabay.com; Avots: BalticTravelnews.com/ History.com

1968.gada 4.aprīlis pasaules vēsturē iegājusi ar dramatisku notikumu – Memfisā, Tenesī štatā ASV nogalināts plaši pazīstamais afroamerikāņu cilvēktiesību aktīvists Mārtins Luters Kings (1929-1968). M.L. Kings pēc pamatnodarbes bija  mācītājs, cilvēks ar kristīgu pārliecību, humānists, un savu mērķu sasniegšanai izmantoja Gandija proponētās nevardarbīgās pretošanās principus, uz ko aicināja arī savus sekotājus. 1964. gadā ieguvis Nobela Miera prēmiju. ASV kopš 1986. gada janvāra trešā pirmdiena tiek atzīmēta kā Martina Lutera Kinga dzimšanas diena un ir valsts brīvdiena.

Mārtins Luters Kings dzimis Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa vecvecāki bija melnādainie vergi, tēvs — mācītājs, māte — mācītāja meita. Pats viņš sapņoja par ārsta profesiju, bet arī kļuva par mācītāju pēc izglītošanās teoloģijas seminārā Pensilvānijas štatā. 1955. gadā M. L. Kings beidza Bostonas Universitāti kā filozofijas doktors. 1954. gadā, izturējis konkursu, kļuva par Deksteres baptistu draudzes mācītāju Montgomerijas pilsētā, Alabamas štatā. Dienvidos viņš atgriezās ar jauno sievu Koretu, kas bija pārtikuša melnā lauksaimnieka meita no Alabamas.

1968. gada 4. aprīlī M. L. Kingu noslepkavoja. Viņš viesojās Memfisā, lai organizētu palīdzību streikojošajiem atkritumu savācējiem, un viņu ar snaipera raidītu šāvienu nošāva uz viesnīcas balkona. Nāves brīdī viņam bija vien 39 gadi. Valdība pasludināja 7. aprīli par valsts sērām. Pēc divām dienām Kingu apglabāja Atlantā blakus baptistu baznīcai Ebinezerē, kurā viņš bija kalpojis kopā ar savu tēvu. Aiz zārka gāja 150 tūkstoši cilvēku, to vidū bija astoņdesmit senatori un kongresmeņi, ASV prezidents, kandidāti uz prezidenta posteni, ministri. Televīzijā šīs bēres noskatījās 120 miljoni cilvēku.

Par M.L.Kinga slepkavību vērienīgas pakaļdzīšanās rezultātā tika aizturēts kāds Džeimss Ērls Rejs, vairākkārtīgi sodīts no Misūri cietuma izbēdzis recidīvists. Rejs savu vainu neatzina, un izmeklēšanas process bija garš un sarežģīts, bija grūti atrast pārliecinošus pierādījumus. Reja nevainīgumam sliecās ticēt pat M.L.Kinga ģimene, uzskatot, ka slepkavība bijusi valdības sazvērestība. Rejs nomira cietumā 1998.gadā, un pēdējā atkārtotā izmeklēšana viņa vainu tomēr apstiprināja.

Kings zināja, ka viņa dzīve jebkuru brīdi var pārtrūkt. Divus mēnešus pirms savas nāves kādā no saviem sprediķiem viņš runāja par to, kādus vārdus gribētu dzirdēt pie sava kapa: "...sakiet, ka es biju bundzinieks. Sakiet, ka es biju taisnības bundzinieks. Sakiet, ka es biju miera bundzinieks. Bet viss pārējais nav svarīgi. Pēc manis nepaliks nauda. Pēc manis nepaliks greznas, skaistas lietas. Bet es gribu atstāt pēc sevis dzīvi, kas ziedota mērķim...".

M.L.Kinga slavenākā runa ir “Man ir sapnis” (“I Have a Dream”), teikta 1963. gada 28. augustā Vašingtonā tā sauktā “marša uz Vašingtonu” laikā.

Pēc KInga nāves viņa atraitne Koreta Skota Kinga jau tai pašā 1968.gadā Atlantā Džordžijas štatā izveidoja viņa vārdā nosaukto Nevardarbīgu sabiedrības pārmaiņu centru (The Martin Luther King, Jr. Center for Nonviolent Social Change), kas darbojas joprojām. Centrs iekārtots Kinga dzimtajā mājā, un to ik gadu apmeklē aptuveni viens miljons viesu. Līdztekus ekspozīcijai centrā atrodas arī izcila cilvēktiesību literatūras bibliotēka.  


KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
VELOMARŠRUTS NR. 779 “LUKNAS EZERA LOKS” TAKA
Izzinošs maršruts, kas ietver sevī Višķu pagasta saimnieciski aktīvāko un ainaviski spilgtāko daļu. | Skatīt vairāk
Latvija
Sventes viesnīca**** un restorāns TAKA
Restaurētajā muižā valda mājīga un izsmalcināta atmosfēra - silta kamīna gaisma un patīkama mūzika noskaņo uz atpūtu, prom no pilsētas steigas. | Skatīt vairāk
Ūdens tūrisms Daugavas lokos TAKA
Laivu noma “Beibuks” piedāvā dažādus ūdens tūrisma maršrutus. Iespējams iznomāt koka plostus, kanoe laivas, smailītes, katamarānus, citu ūdens | Skatīt vairāk
Minizoo JuRita TAKA
Minizoo JuRita šogad ir iegādājies daudz jaunu dzīvnieku, kuru skaits jau pārsniedz 100, un kur iespējams tos barot, glaudīt un tie atrodas brīvi | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.12432194sec.