19. aprīlis vēsturē: Tiek veikts pirmais sekmīgais lēciens ar izpletni

Lai arī pirmos izpletņus cilvēce pirmo reizi redzēja jau ap 1500-to gadu, kad Renesances laikā bija ierasts izgudrot jaunas un inovatīvas lietas (tostarp Leonardo da Vinči skices), pirmo reizi no ievērojama augstuma (980 metri) lēciens notika ap 1800.gadu virs Parīzes. Tomēr šajā lēcienā izpletnis bija atvērts jau pirms lēciena, tāpēc tas netiek uzskatīts par īstenu mūsdienu izpletni. Šāds, modernais izpletnis, ko atver lidojuma laikā, pirmo reizi tika izmantots tikai 1919. gada 19.aprīlī, kad amerikānis Leslijs Lerojs Irvains veica pirmo šādu lēcienu - izpletni atverot brīvā kritiena laikā. 

Mūsdienās par izpletni tiek uzskatīts objekts, kas samazina objekta ātrumu atmosfērā vai ļauj objektam lidot, izmantojot viegla, izturīga auduma konstrukciju. Tos visbiežāk izmanto cilvēku lēcieniem vai kravu izmešanai no gaisa kuģiem, lidaparātu nolaišanai uz zemes.

Sportam, izklaidei un uzdevumiem, kad nepieciešama precīza nolaišanās, izmanto izpletņus spārna vai daļēja spārna formā. Tie ir vadāmi un izmanto spārnu cēlējspēku kombinācijā ar gaisa pretestību. Pie tiem pieskaita Rogallo spārnus, paraplānus, parafoilus. Stabilitātes nodrošināšanai brīvās krišanas laikā reizēm izmanto arī nelielus stabilizējošos izpletņus.


Bremzēšanas izpletņus izmanto transportlīdzekļa horizontālā ātruma samazināšanai, lai saīsinātu bremzēšanas ceļu (lidmašīnai pēc nosēšanās, dragreisa mašīnai).

Savukārt Irvains, cilvēks, kas iegājis vēsturē kā pirmais izpletņlēcējs, bija kaskadieris. Viņš šai avantūrai pieteicās brīvprātīgi, par spīti tam, ka iepriekšējie izpletņu lēcieni nebija bijuši īpaši sekmīgi - nepareizi aprēķini un konstrukcijas. Irvains nosēdās sekmīgi, tomēr tāpat piezemējoties salauza potīti.

Pēc Irvaina sekmīgā izmēģinājuma lēciena, izpletņi kļuva par lielu kara sastāvdaļu - ar izpletņiem regulāri aiz pretinieku līnijām tika "nosēdināti" karavīri un tehnika.

Sasniegti arī dažādi rekordi - 1960.gadā tika izlekts no 31.kilometra augstuma, savukārt 2014.gadā šo rekordu pārspēja, veicot izpletņa lēcienu no 39 kilometru augstuma.

----------------------------------------------------------------------------

19. aprīlis vēsturē – 1770.gadā britu ceļotājs Džeims Kuks ierauga Austrāliju, kam seko tās kolonizācija

Foto: Pixabay.com; Avots: BalticTravelnews.com/Australia.gov.au

19.aprīlis vēsturē – 1770.gadā britu ceļotājs Džeims Kuks pirmo reizi ierauga Austrālijas austrumu krastu, kam seko tās kolonizācija.

Lai arī pirmie dokumentētie eiropieši, kas atklāja Austrāliju, bija holandieši, kas to pirmo reizi izdarīja jau 1606.gadā, Kuks bija pirmais eiropietis, kas Austrālijā patiešām izveidoja nometni un šo zemi pasludināja par kāda īpašumu. Tāpat arī toreizējais leitnants savā ceļojumā devās tālāk pa kontinenta austrumu krasta līniju, kļūstot par pirmo eiropieti, kas patiešām izpētījis krasta līniju, ne tikai ieraudzījis jaunu zemi un devies atpakaļ. 

Tā paša gada 22.augustā, vairāk nekā četrus mēnešus kuģojot gar Austrālijas austrumu robežu, Kuks deklarēja šo zemi par britu īpašumu, nosaucot kontinenta daļu par Jauno Dienvidu Velsu (New South Wales). Šajā brīdī gan Kuks nenojauta, ka atklājis zemi, kas ir aptuveni 32 reizes lielāka nekā pati Anglija. Jaunatklātā kontinenta daļa savu nosaukumu saglabājusi vēl arvien un arī šā brīža slavenākā un visplašāk apdzīvotā Austrālijas pilsēta - Sidneja, atrodas tieši šajā teritorijā. 

Pasludinājis teritoriju par Anglijas īpašumu, Kuks atgriezās Anglijā, ceļojot pāri Indijas okeānam. Astoņus gadus vēlāk briti ieradās ar saviem kuģiem un kolonizēja Austrāliju. Pirms šā atklājuma un teritorijas pārņemšanas britu īpašumā, Anglija savus notiesātos bieži ar kuģiem izsūtīja uz Amerikas kolonijām, taču tas 1776.gadā tika pārtraukts un kopš tā laika notiesātos izsūtīja uz Austrāliju – un tieši uz Kuka atklāto austrumu daļu. Lai arī Sidneja sākumā tika nodēvēta par "Jauno Albionu", to drīz vien pārsauca par Sidneju, tādējādi godinot baronu Sidneju, kurš šajā laikā bija ievērojams britu politiķis.

Kopumā kapteinis Kuks savā dzīvē veica trīs pasaules mēroga ekspedīcijas, izpētot Ņūfaundlendu, Austrālijas austrumu krastu, kā arī Havaju salas un Jaunzēlandi. Kuks gāja bojā 1779.gadā, kad centās nolaupīt Havaju salu vietējo vadoni. Viņš ir uzskatāms par vienu no ievērojamākajiem pasaules ceļotājiem un atklājējiem.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 27.11.2018 - 17.12.2018 Jaungada sagaidīšana - PINK PARTY! Hercogs Mārupe
ROZĀ KARNEVĀLS visai ģimenei restorānā Hercogs! Vakara vadītāja Elizabete Zagorska, dejas un mūzika visa vakara garumā, uguns šovs un daudz kas cits! | Skatīt vairāk
Latvija no 120 EUR
Aplūko Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas zvanus Valmieras TIC
pmēram 480kg un 350kg smagi bronzas zvani ceturtdien, 29.novembrī, darbus veicot ar trošu krānu, tika nocelti no Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas torņa. | Skatīt vairāk
Maijas Tabakas gleznu izstāde Valmieras TIC
Valmieras muzeja Izstāžu namā līdz 2019.gada 19.janvārim būs skatāma Maijas Tabakas gleznu izstāde. | Skatīt vairāk
Ziemassvētku brīvlaiks sanatorijā Jantarnij Bereg
Jums un Jūsu bērniem! Ziemassvētku brīvlaiks sanatorijā "Jantarnij Bereg"! SPECIĀLAIS PIEDĀVĀJUMS: tikai 70 euro diennaktī divām personām | Skatīt vairāk
no 70 EUR

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2018 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2018 1st-studio.com

 
Total Timed::0.15027189sec.