19. aprīlis vēsturē: Tiek veikts pirmais sekmīgais lēciens ar izpletni

Lai arī pirmos izpletņus cilvēce pirmo reizi redzēja jau ap 1500-to gadu, kad Renesances laikā bija ierasts izgudrot jaunas un inovatīvas lietas (tostarp Leonardo da Vinči skices), pirmo reizi no ievērojama augstuma (980 metri) lēciens notika ap 1800.gadu virs Parīzes. Tomēr šajā lēcienā izpletnis bija atvērts jau pirms lēciena, tāpēc tas netiek uzskatīts par īstenu mūsdienu izpletni. Šāds, modernais izpletnis, ko atver lidojuma laikā, pirmo reizi tika izmantots tikai 1919. gada 19.aprīlī, kad amerikānis Leslijs Lerojs Irvains veica pirmo šādu lēcienu - izpletni atverot brīvā kritiena laikā. 

Mūsdienās par izpletni tiek uzskatīts objekts, kas samazina objekta ātrumu atmosfērā vai ļauj objektam lidot, izmantojot viegla, izturīga auduma konstrukciju. Tos visbiežāk izmanto cilvēku lēcieniem vai kravu izmešanai no gaisa kuģiem, lidaparātu nolaišanai uz zemes.

Sportam, izklaidei un uzdevumiem, kad nepieciešama precīza nolaišanās, izmanto izpletņus spārna vai daļēja spārna formā. Tie ir vadāmi un izmanto spārnu cēlējspēku kombinācijā ar gaisa pretestību. Pie tiem pieskaita Rogallo spārnus, paraplānus, parafoilus. Stabilitātes nodrošināšanai brīvās krišanas laikā reizēm izmanto arī nelielus stabilizējošos izpletņus.


Bremzēšanas izpletņus izmanto transportlīdzekļa horizontālā ātruma samazināšanai, lai saīsinātu bremzēšanas ceļu (lidmašīnai pēc nosēšanās, dragreisa mašīnai).

Savukārt Irvains, cilvēks, kas iegājis vēsturē kā pirmais izpletņlēcējs, bija kaskadieris. Viņš šai avantūrai pieteicās brīvprātīgi, par spīti tam, ka iepriekšējie izpletņu lēcieni nebija bijuši īpaši sekmīgi - nepareizi aprēķini un konstrukcijas. Irvains nosēdās sekmīgi, tomēr tāpat piezemējoties salauza potīti.

Pēc Irvaina sekmīgā izmēģinājuma lēciena, izpletņi kļuva par lielu kara sastāvdaļu - ar izpletņiem regulāri aiz pretinieku līnijām tika "nosēdināti" karavīri un tehnika.

Sasniegti arī dažādi rekordi - 1960.gadā tika izlekts no 31.kilometra augstuma, savukārt 2014.gadā šo rekordu pārspēja, veicot izpletņa lēcienu no 39 kilometru augstuma.

----------------------------------------------------------------------------

19. aprīlis vēsturē – 1770.gadā britu ceļotājs Džeims Kuks ierauga Austrāliju, kam seko tās kolonizācija

Foto: Pixabay.com; Avots: BalticTravelnews.com/Australia.gov.au

19.aprīlis vēsturē – 1770.gadā britu ceļotājs Džeims Kuks pirmo reizi ierauga Austrālijas austrumu krastu, kam seko tās kolonizācija.

Lai arī pirmie dokumentētie eiropieši, kas atklāja Austrāliju, bija holandieši, kas to pirmo reizi izdarīja jau 1606.gadā, Kuks bija pirmais eiropietis, kas Austrālijā patiešām izveidoja nometni un šo zemi pasludināja par kāda īpašumu. Tāpat arī toreizējais leitnants savā ceļojumā devās tālāk pa kontinenta austrumu krasta līniju, kļūstot par pirmo eiropieti, kas patiešām izpētījis krasta līniju, ne tikai ieraudzījis jaunu zemi un devies atpakaļ. 

Tā paša gada 22.augustā, vairāk nekā četrus mēnešus kuģojot gar Austrālijas austrumu robežu, Kuks deklarēja šo zemi par britu īpašumu, nosaucot kontinenta daļu par Jauno Dienvidu Velsu (New South Wales). Šajā brīdī gan Kuks nenojauta, ka atklājis zemi, kas ir aptuveni 32 reizes lielāka nekā pati Anglija. Jaunatklātā kontinenta daļa savu nosaukumu saglabājusi vēl arvien un arī šā brīža slavenākā un visplašāk apdzīvotā Austrālijas pilsēta - Sidneja, atrodas tieši šajā teritorijā. 

Pasludinājis teritoriju par Anglijas īpašumu, Kuks atgriezās Anglijā, ceļojot pāri Indijas okeānam. Astoņus gadus vēlāk briti ieradās ar saviem kuģiem un kolonizēja Austrāliju. Pirms šā atklājuma un teritorijas pārņemšanas britu īpašumā, Anglija savus notiesātos bieži ar kuģiem izsūtīja uz Amerikas kolonijām, taču tas 1776.gadā tika pārtraukts un kopš tā laika notiesātos izsūtīja uz Austrāliju – un tieši uz Kuka atklāto austrumu daļu. Lai arī Sidneja sākumā tika nodēvēta par "Jauno Albionu", to drīz vien pārsauca par Sidneju, tādējādi godinot baronu Sidneju, kurš šajā laikā bija ievērojams britu politiķis.

Kopumā kapteinis Kuks savā dzīvē veica trīs pasaules mēroga ekspedīcijas, izpētot Ņūfaundlendu, Austrālijas austrumu krastu, kā arī Havaju salas un Jaunzēlandi. Kuks gāja bojā 1779.gadā, kad centās nolaupīt Havaju salu vietējo vadoni. Viņš ir uzskatāms par vienu no ievērojamākajiem pasaules ceļotājiem un atklājējiem.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Lielizrāde "(Ne)pareizie dziesmu svētki" Saulkrastu TIC
27. jūlijā pl.19.00 Saulkrastu brīvdabas estrādē neparasta brīvdabas izrāde “(Ne)PAREIZIE DZIESMU SVĒTKI”. | Skatīt vairāk
Latvija 8.00 EUR
Livonijas kulinārās garšas meistarklase Valmieras TIC
28. jūlijā no plkst. 11:00 līdz 14:00 Valmieras pilsētas 735. gadadienas svinību laikā norisināsies Livonijas kulinārās garšas meistarklase. | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 25.06.2018 - 21.07.2018 Saulkrastu Jazz 2018 Saulkrastu TIC
No 16.jūlija līdz 21.jūlijam Saulkrastos jau 21.reizi norisināsies Saulkrastu Jazz festivāls atpūtas kompleksā "Minhauzena Unda". | Skatīt vairāk
no 10.00 EUR
Ekskursija “Valmierā laba dzīvoŠANA” Valmieras TIC
28.jūlijā no plkst.17:00 līdz 18:30 Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina doties izzinošā un izklaidējošā ekskursijā “Valmierā laba | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2018 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2018 1st-studio.com

 
Total Timed::0.11111712sec.