Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com
21.–22. decembrī Zemes ziemeļu puslodē atzīmēs ziemas
saulgriežus un šīs būs gada īsākās dienas. Nakts no piektdienas uz sestdienu būs gada
garākā nakts, un 22 minūtes pēc pusnakts būs saulgriežu mirklis, kad sāksies
astronomiskā ziema.
Ziemas saulgriežiem ir simboliska un dziļa nozīme - Ziemas saulgriežos, līdzīgi kā vasaras saulgriežos, notiek gaismas un tumsas cīņa, bet pēc Ziemassvētkiem saule sāk atgriezties un dienas stiepjas garākas.
Šī iemesla dēļ daudzas senlatviešu Ziemas svētku tradīcijas ir saistītas ar gaismas vairošanu, kas palīdz atvairīt tumsas spēkus. Seno latviešu ticējumi vēsta, ka no saules un gaismas labvēlības Ziemas saulgriežos bija atkarīga visa nākamā gada raža. Pēc Ziemassvētkiem, kā zināms, dienas paliek arvien garākas un gaišākas, tādēļ Ziemassvētku svinēšanu varētu uzskatīt arī par gaismas atgriešanās svētkiem.
Šajos svētkos svarīgs ir viss, ieskaitot priekšdarbus – mājas un sētas tīrīšanu un rotāšanu. Pazīstamākie latviešu rotājumi ir puzuri, kuriem ir ļoti daudzveidīga nozīme un kuros atspoguļojas pasaules modelis, seno latviešu izpratne par Visumu. Puzura horizontālā daļa ir ar četrām asīm, kas apzīmē četras debespuses, savukārt vertikālā ar trim asīm – pagātni, tagadni, nākotni. Turklāt tradicionāli puzurī ir 12 mazie lukturīši, kas simbolizē gada 12 mēnešus.
Ziemas saulgriežus ir auglības, cerības un gaismas svētki. Ja Ziemas svētkus salīdzina ar citiem senlatviešu svētkiem, tieši ziemas saulgriežu svinēšana bijusi visbagātīgākā – galdā tika celts it viss, kas pavasarī un vasarā audzēts, bet rudenī - ievākts.
Ziemas saulgriežos iet arī ķekatās. Katrs uztaisa kāda dzīvnieka vai tēla masku un var iejusties citā tēlā. Arī Ziemas saulgriežu rotaļas ir par sauli un mēnesi, kazu un vilku, aitu un vilku. Nevienos citos gadskārtu svētkos nav tik daudz rotaļu. Neatņemama svētku sastāvdaļa ir dziesmu dziedāšana.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
