Autors: Santa Bivbāne
Avots: BalticTravelnews.com
2020. gada 31, maijā, 50. dienā pēc
Lieldienām Latvijā svin Vasarsvētkus.
Kristīgajā pasaulē tiem ir ļoti būtiska loma un tie ir
trešie nozīmīgākie svētki pēc Kristus Augšāmcelšanās un Ziemassvētkiem,
un kristieši tos uzskata par Kristīgās baznīcas dzimšanas dienu.
Savukārt latviešu tautas folklorā un ticējumos Vasarsvētkiem ir
pievērsta īpaša uzmanība, jo tie nosaka veselību un labklājību.
Portālā katolis.lv
skaidro, ka ''šajā dienā, ko dēvē par Svētā Gara nosūtīšanas svētkiem.
kad jūdi pulcējās Jeruzalemē pieminēt notikumus Sinaja tuksnesī, Dieva
Gars ugunsmēļu veidā nolaidās pār Mariju un apustuļiem un piepildīja
viņus ar savu spēku. Dievbijīgi jūdi šajā dienā atcerējās izceļošanas
notikumus, kad 50 dienas pēc Pashas jēra upurēšanas un iziešanas no
Ēģiptes zemes Dievs Mozum deva 10 baušļus un noslēdza ar Izredzēto tautu
derību.''.
Svētā Gara un Vasarsvētku simbols ir balts balodis,
kas nolaižas pār mums no debesīm. Tā spārnu skāriens simbolizē to, ka
arī katra cilvēka personīgajā dzīvē nav cita spēka gara kā tikai Dieva
gars. Svētā Gara krāsa ir sarkanā – asiņu krāsa. Tā norāda gan uz
kristīgo mocekļu asinīm, gan arī uz uguns liesmām, kam līdzinās Svētā
Gara pārradīta dzīve, dedzīga un citus pārveidot spējīga. Baznīcas
vēsturē Vasarsvētku rituāli savu nozīmi ieguva diezgan vēlu, 425. gadā
šos svētkus ieviesa kā atsevišķi svinamu dienu.
Vēl Vasarsvētki
saistās ar meiju smaržu, līdzīgi kā Jāņos ir meijas (dzīvi augi ar
ziediem), tā arī Vasarsvētkos ir meijas (dzīvi augi bez ziediem).
Vasarsvētku sestdienā visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka
pagalmus, izpušķo māju ar bērziem, ceriņiem. Istabās tiek ienesti bērzi
un nolikti pie gultām, kur, reibinoši smaržodami, tie rada sajūtu, ka ir
ienākusi vasaras pilnība. Daba ir atvērusies visā savā krāšņajā
jaukumā, Vasarsvētki allaž tiek gaidīti ar skaidru, siltu un jauku
laiku, kurš dabu jau ir pilnīgi uzmodinājis, tērpdams mežus un pļavas
jaunā zaļumā.
Latviešu tautas ticējumi un tradīcijas Vasarsvētkos
Ar bērzu zariem un meijām tiek rotātas istabas un saimniecības ēkas.
Vasarsvētku meijas pēc tam izmanto siena šķūnī, paliekot tās zem siena, lai tas nepelē.
Vasarsvētku rītā agri no rīta jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai seja būtu tīra un nekad neaizgulētos.
Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad nevedas ar lopiem.
Gan zālēm, gan meijām, ja tās saglabāja un izžāvēja, piemita dziednieciskas īpašības.
Peldēties un sēdēt uz kailas zemes senāk drīkstēja tikai pēc Vasarsvētkiem.
Ja pērkons ir piedzīvots pirms Vasarsvētkiem, tad ir gaidāma ražīga vasara.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
