Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com
Kazahstānas galvaspilsētu stāsts ir visai interesants un 1998. gada 10. jūnijs ir zīmīgs ar to, ka Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs oficiāli atklāja jauno galvaspilsētu Astanu. Līdz tam Kazahstānas galvaspilsēta bija Almati. Par spīti izolētajai Astanas atrašanās vietai stepes vidū un aukstajām ziemām, pilsēta bija daudz sasniedzamāka pārējai Kazahstānai, salīdzinot ar Almati, kas atrodas pie dienvidaustrumu robežas ar Kirgizstānu.
2019. gada 19. martā Kazahstānas parlaments mainīja grozījumus valsts konstitūcijā par galvaspilsētas pārdēvēšanu no Astanas par Nursultanu, lai godinātu aizejošo valsts līderi Nursultanu Nazarbajevu, kurš 19.03.2019. negaidīti atkāpās no amata.
Kazahstānas galvaspilsēta savu nosaukumu mainīja jau ceturto reizi. Krievijas impērijas laikā pilsētas nosaukums bija Akmoļinska, savukārt PSRS vadoņa Hruščova laikā tās nosaukums bija Ceļinograda. Neatkarīgās Kazahstanas laikā pilsētu pārdēvēja par Akmolu, kas tulkojumā no kazahu valodas nozīmē "svēta vieta", bet 1998. gadā to nodēvēja par Astanu, kas tulkojumā nozīmē "galvaspilsēta".
Austrumu tautām ir raksturīgi piešķirt pilsētām, ielām un citiem nozīmīgiem objektiem populāru cilvēku vārdus vai uzvārdus, cilvēkam vēl dzīvam esot.
Galvaspilsēta atrodas centrālajā Kazahstānā uz Išimas upes ļoti līdzenā pustuksnešainā stepē. Nursultanas augstums ir 347 metri virs jūras līmeņa. Klimata ziņā Nursultana ir otra aukstākā galvaspilsēta pasaulē pēc Ulanbatoras Mongolijā, kur gaisa temperatūra no -35 līdz -40 °C vēlā rudenī nav retums.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
