7. augusts vēsturē: Kotdivuāra iegūst neatkarību no Francijas

Kotdivuāra jeb, burtiski tulkojot, - "Ziloņkaula Krasts" - ir valsts Āfrikas rietumos. Tā atrodas pie Atlantijas okeāna – zemeslodes dienvidu pusē. Kotdivuāra rietumos robežojas ar Libēriju un Gvineju, ziemeļos ar Mali un Burkinafaso, austrumos ar Ganu un jau minēto Atlantijas okeānu, bet dienvidos - ar Gvinejas līci. Valsts pilnais nosaukums ir Kotdivuāras republika.

Kotdivuāra ir 322 462 km2 (piecas reizes lielāka nekā Latvija) liela un tajā dzīvo aptuveni 20,6 miljoni iedzīvotāju. 1960. gada 7. augustā valsts ieguva neatkarību - Francija to piešķīra pēc prezidenta Fēliksa Hupē-Boigna (Felix Houphouet-Boigny) prasības. Hupē-Boigns arī vadīja Kotdivuāru turpmākos trīsdesmit gadus, kuru laikā valsts piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu un bija uzskatāma par relatīvi stabilu. Kopš 1999. gada tomēr valstī notika dažādi militāri apvērsumi, prezidenta gāšana un pat pilsoņu karš. Tolaik nelikumīgi varu sagrāba Lorāns Gbagbo. Tomēr šobrīd valstij ir demokrātiski ievēlēts līderis - Starptautiskās sabiedrības atzītais Alasāns Outara un valstī militāri konflikti notiek daudz retāk.

Valsts nosaukums cēlies no ziloņkaula, jo šī bija vieta no kuras tālāk eksportēja Āfrikas ziloņkaulu lielos apjomos. Valsts vecais, nereti arī mūsdienās lietotais, nosaukums ir "Ivory coast" jeb jau minētais "Ziloņkaula Krasts", tomēr jau 1985. gada oktobrī Kotdivuāras valdība oficiāli lūdza citas valstis nelietot valsts nosaukuma tulkoto formu, bet tā vietā izmantot franču valodas nosaukumu Côte d'Ivoire vai tā tulkojumus. Taču šis lūgums tiek bieži ignorēts, it īpaši angļu valodā, tā vietā lietojot tradicionālo "Ivory Coast" nosaukumu. Izņēmumi ir diplomātiskajos sakaros, kur izmanto oficiālo nosaukumu Kotdivuāra, kā arī dažādās starptautiskās organizācijās – kā FIFA, Starptautiskā Olimpiskā Komiteja u.c.

Vidējais dzīves ilgums valstī ir 55 gadi vīriešiem un 58 gadi sievietēm. Oficiālā valsts valoda ir franču, bet apmēram 70 vietējās valodas pieder Nigēras-Kongo valodu saimei. Lielākā etniskā grupa valstī ir akani (42.1%). Galvenās reliģijas Kotdivuārā ir islāms (38,6 %), kristietība (pārsvarā katoļticība) 32,6% un tradicionālās reliģijas (25%). Musulmaņi apdzīvo valsts ziemeļu, bet kristieši - dienvidu daļu.

Kotdivuāra uzskatāma par vidēji attīstītu valsti – tās iekšzemes kopprodukts sastāda 36,8 miljardus ASV dolāru, savukārt Džini koeficients (sociālā nevienlīdzība) ir vidējs – 41.5. 

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Pēterdienu gaidot Tukuma pusē Tukuma TIC
Tukuma novadā šajā nedēļas nogalē satiksies mūzika, stāsti un rokmūzikas kopiena. | Skatīt vairāk
Latvija
DEJAS FESTIVĀLS | "Atspulgs kustībā 2025" Tukuma TIC
Jau ceturto gadu pēc kārtas Tukumā norisināsies neparastais un aizraujošais laikmetīgās dejas festivāls. | Skatīt vairāk
Smukums Tukuma apkārtnes dārzos. Tukuma TIC
Tukuma pusē dārzu ir ne viens vien – gan rožu dārzs, gan peoniju dārzi, īrisu un košumdārzi. Čadīgākie saimnieki atver savu dārzu vārtus | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 07.07.2025 - 17.07.2025 Skati maršrutu:Bauska-Brukna-Vecumnieki Bauskas TIC
Dodoties virzienā no Bauskas uz Vecumniekiem ir iespējams atklāt novada daudzveidību, pat neveltot ilgstošu laiku ceļā! | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2025 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2025 1st-studio.com

 
Total Timed::4.09753299sec.