Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/wikipedia.org
Par Vidusjūras pērli sauktā Melnkalne ir viena no Eiropas mazākajām valstīm. Tā atrodas Balkānu pussalā,
starp Eiropu un Āziju. Valsts ikvienu ceļotāju vilina ar brīnumaino
dabu, Adrijas jūrā ienirstošajiem majestātiskajiem kalniem un bagātīgo
vēstures mantojumu un viesmīlību.
Melnkalnes nosaukums
(Crna Gora) pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā 14.
gadsimtā. 1481. gadā tā kļuva par Osmaņu vasaļvalsti, kuru pārvaldīja
bīskapi (vladikas). 1852. gadā bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs
pasludināja sevi par kņazu un izveidoja Melnkalnes kņazisti. 1878. gada
starptautiskajā Berlīnes līgumā Melnkalni atzina par neatkarīgu valsti,
1910. gadā kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu.
I Pasaules kara
laikā Nikolas vadītā armija cieta sakāvi un 1918. gadā Melnkalni okupēja
Austroungārijas spēki. 1918. gadā Melnkalne pievienojās Serbu, Horvātu
un Slovēņu Karaļvalstij.
Pēc II Pasaules kara Melnkalne kļuva par
vienu no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas
republikām. 1992. gadā Melnkalne kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas
republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot Dienvidslāvijas
Federatīvo Republiku, kas 2003. gadā tika pārdēvēta par Serbijas un
Melnkalnes valstu savienību.
2006. gada 3. jūnijā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.
Melnkalnes
daba ir iespaidīga un bagāta – tā ir kalnu un mežu valsts. Tajā
izveidoti pieci nacionālie parki, bet visapmeklētākais atrodas pie
lielākā valsts Skadaras ezera. Adrijas jūras apskalotajā piekrastē,
kuras garums ir 294 km, ir ierīkotas 117 lieliskas pludmales. Garākā no
tām atrodas Ulcinjas kūrortā, un tās garums sasniedz 13 km. Tālāk no
jūras paceļas Dināru kalniene. Augstākā virsotne ir Zla Kolata, kas
atrodas uz robežas starp Melnkalni un Albāniju, un tās augstums sasniedz
2534 metrus.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
